06.11.2009
Jaunieši spokojās Helovīna naktī
Oktobra pēdējā nedēļas nogalē Latvijas Nedzirdīgo jauniešu organizācija (LNJO) organizēja izklaidējošo pasākumu “Helovīna nakts”. Šī pasākuma šausmu lietas bija redzamas kādas studentu korporācijas ēk...
Oktobra pēdējā nedēļas nogalē Latvijas Nedzirdīgo jauniešu organizācija (LNJO) organizēja izklaidējošo pasākumu “Helovīna nakts”. Šī pasākuma šausmu lietas bija redzamas kādas studentu korporācijas ēkā Lāčplēša ielā. Uz šo nakts tusiņu pārģērbtos apmeklētājus sagaidīja elegantas raganas Karīna Beisone – Kuzmina un Monta Bluķe. Zāle, kur jaunieši spokojās, bija dekorēta ar ķirbjiem un citiem Helovīna simboliem.
Pasākuma programmu sākot, raganas informēja par Helovīna nakts vēsturi un tradīcijas. Pēc tam spokotājiem pasniedza siltas vakariņas. Tad sekoja konkursi, asprātīgi uzdevumi, skate, rotaļas, pārsteigumi…
Apmeklētāji iejutās nāves, raganas, mācītāja, skeletu un dažādu monstru maskās, bet titulu “Nakts zvaigzne” ieguva Aldis Deksnis un Madara Indriksone. Līdz rītam visiem bija nodrošināts zviedru galds, mūzika, spokaini piedzīvojumi, rotaļas…
Īsi par Helovīnu. Kas ir Helovīns? Kas tie par izgrebtiem ķirbjiem logos, kuros deg svecītes? Kāpēc Latvijā šos svētkus svin?
Helovīns nozīmē visu svēto diena, un to svin 1. novembrī. Tas mazliet atgādina latviešu veļu dienu. Senatnē Helovīnu svinēja, uzvelkot maskas, kostīmus un iekurot ugunskuru, lai sagatavotos garu atnākšanai. Notika uguns rituāli, pareģošana, zīlēšana, pat dzīvnieku un cilvēku upurēšana. Būtībā Helovīna svētki ir pārmantoti no seniem, pagāniskiem ķeltu rituāliem.
Tagadējos laikos populārākais Helovīna svinēšanas veids ir pārģērbšanās par raganām un briesmoņiem, bērni iet ķekatās. Ja ķekatnieki uz loga redz izgrebtu ķirbi ar gaismiņu, tad viņi zina, ka var klauvēt pie durvīm un prasīt saldumus.
Teksts: Ivars Kalniņš un Zigmārs Ungurs
Foto: Aļona Udovenko un Monta Bluķe
06.11.2009
