Search form

09.11.2009

Drukāt

Par nedzirdīgiem cilvēkiem runā Latvijas Radio

    Sestdien, 7. novembrī, pl. 21.05 Latvijas Radio I programmā  „Cilvēks līdzās” izskanēja intervija ar LNS prezidentu Arnoldu  Pavlinu un  projekta „Klusuma pasaule”...

Klusuma pasaule logo

 

 
Sestdien, 7. novembrī, pl. 21.05 Latvijas Radio I programmā  „Cilvēks līdzās” izskanēja intervija ar LNS prezidentu Arnoldu  Pavlinu un  projekta „Klusuma pasaule” darbiniekiem Inesi Immuri, Guntu Birnīti un Zigmāru Unguru. Sarunu vadīja žurnāliste Dzintra Straume. Piedāvājam šīs intervijas pierakstu.
 
Žurnāliste: Šonedēļ beidzās projekta konkurss cilvēku ar invaliditāti integrācijai „Mēs esam stipri”. Ar saviem labajiem darbiem tajā pieteicās 60 nevalstiskās organizācijas. Par laureātiem kļuva 5 finālisti.
Ļoti pārdomāti bija Nedzirdīgo savienības projekti „Mēs sabiedrības daļa-1” un  „Mēs sabiedrības daļa-2”. Šobrīd Latvijas Nedzirdīgo savienība realizē jau nākamo lielo projektu  „Klusuma pasaule”. Par tā ieviešanu Nedzirdīgo savienības prezidents Arnolds Pavlins ir īpaši lepns. Viņš uzskata, ka viss, ko dara savienība, ir reāla nedzirdīgo cilvēku integrācija.
A. Pavlins: Sākot no šī gada pavasara LNS realizē lielāko projektu savienības vēsturē, kas saucas „Klusuma pasaule”. Šis projekts kopumā ilgs 4, 5 gadus un sastāv no 14 dažādām aktivitātēm. Šīs aktivitātes mēs plānojam un veidojam tā, lai palīdzētu nedzirdīgajiem cilvēkiem integrēties sabiedrības dzīvē. Tas ir mūsu galamērķis. Šī projekta mērķauditorija ir 467 nedzirdīgie cilvēki - gan nedzirdīgie cilvēki, kuri ir bezdarbnieki, gan nedzirdīgie cilvēki, kuriem ir garīgās attīstības problēmas. Tātad mūsu interešu lokā ir cilvēki, kuriem problēmas integrēties sabiedrībā. Aktivitātes, kuras realizējam,  ir svarīgas rehabilitācijas programmas, arī motivācijas programmas, kuras ir mērķtiecīgi virzītas , lai veidotu kompleksu pasākumu. Mēs risinām tās problēmas, kuras daudzu gadu garumā nedzirdīgajiem cilvēkiem traucē pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā. Vai tā būtu sociālā palīdzība, vai tas būtu motivācijas trūkums, vai tā būtu informācijas nepieejamība daudzās dzīves jomās, katrā gadījumā mēs veidojam tādu programmu, tādu kompleksu, lai galarezultātā mēs varētu pateikt –   jā, pēc 4,5 gadiem mūsu cilvēki varēs pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā.

Žurnāliste
: Kā jūs skatāties uz šiem skaļajiem vārdiem – integrēties sabiedrībā. Bieži vien dzīvē tā reālā seguma ir ļoti maz.
A. Pavlins: Tā ir iela ar divvirzienu kustību, jo mēs esam pieraduši pie tik skaļiem vārdiem. Pašai sabiedrībai jābūt gatavai un jābūt motivētai, jābūt ar vēlmi integrēt sevī nedzirdīgos, gan arī pašam nedzirdīgajam jāspēj integrēties sabiedrības dzīvē. Pamatā visam ir kvalitatīva izglītība, no kuras izriet konkurētspējīga profesija un darbs. Un, ja cilvēks ir pārliecināts par savu rītdienu , ja spēj nodrošināt savu un savas ģimenes materiālo labklājību, tad viņš, protams, jūtas daudz drošāk, arī tad, kad viņam jāintegrējas sabiedrībā. Ja tas tā nav, tad rodas virkne problēmu, sākot ar pašizolāciju, ar motivācijas trūkumu, tādām lietām, kuras savukārt risina šis mūsu projekts.
Protams, nedzirdīgajiem ir dažādas barjeras, kā jebkuriem invalīdiem. Viena no tām ir informācijas pieejamības problēma. Piemēram, mums ir miljoni labu piemēru, kas parāda, ka nedzirdīgie cilvēki spēj pilnvērtīgi integrēties gan darba tirgū, gan izglītības sistēmā.
Mums ir ļoti daudz nedzirdīgo vai vājdzirdīgu cilvēku, kuri pēdējos gados ieguvuši augstāko izglītību vai šobrīd mācās. Viņi ikdienas dzīvē pierāda, ka ar kvalificētu, kompetentu palīdzību to jautājumu risināšanā, kuras rada dzirdes problēmas sabiedrībā, viņi spēj pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā.

Žurnāliste
: Pateicoties šim projektam,  nedzirdīgajiem tapis pašiem savs informācijas centrs. Kā jau raidījuma ievadā teica Inese Immure, savs 1188. Inese Immure ir viena no projekta „Klusuma pasaule” aktivitāšu  vadītājām.
I. Immure: Patiesībā nedzirdīgais var nākt pie mums ar jebkura veida jautājumu. Gluži tā, kā dzirdīgais meklē informāciju, zvanot uz 1188.Mēs esam kā 1188 serviss nedzirdīgajiem. Atbildes nedzirdīgie var saņemt visādos veidos – klātienē vai pa e-pastu, īsziņas veidā, pa Messenger, var izmantot webkameru. Šāds  pakalpojums viņiem ir jaunums. Bet tikai jūlijā sākām šo projektu. Mēs, protams, vēlētos, lai nedzirdīgie klienti vēl vairāk izmantotu šo iespēju.

Žurnāliste
: Nu jā, jūs esat jauni!
I. Immure: Jā, nedzirdīgie vēl nav pieraduši pie šī jaunā pakalpojuma. Tad vēl laikam jau prezidents teica, ka mēs sniedzam nedzirdīgajiem arī ziņas zīmju valodā. Tātad internetā. Reizi nedēļā ir ziņas zīmju valodā, kurās mēs atspoguļojam svarīgāko nedzirdīgo dzīvē, svarīgāko Latvijā un pasaulē. Cenšamies nebūt sliktāki par ārzemniekiem, jo ārzemēs - Austrijā, Slovākijā ziņas zīmju valodā internetā ir ļoti populāras.

Žurnāliste
: Kāda ir jūsu mājaslapas adrese?
I. Immure: www.lns.lv

Žurnāliste
: Un cilvēks uzklikšķinot uz to var arī saņemt vienreiz nedēļā ziņas zīmju valodā?
I. Immure: Jā, ne tikai ziņas zīmju valodā, bet tajā katru dienu tiek publicēti arī jaunumi, tur var izlasīt laikraksta „Kopsolī” elektronisko versiju

Žurnāliste:
Jums ir šeit notiek arī datorapmācība,  tātad  cilvēki, kas nav apguvuši interneta lietošanu, var to iemācīties?
I. Immure: Jā, mums ir svarīgi, lai pēc iespējas  vairāk nedzirdīgie mācētu lietot internetu un strādāt ar datoru, lai viņi varētu patstāvīgi  izmantot mūsu sagatavotās ziņas internetā.

Žurnāliste
: Jā, tā ir viena no iespējām, lai atrastu darbu un visu pārējo, kas interesē.
I. Immure: Pareizi. Es vēl gribētu aicināt visas pašvaldības, pagastus un citas iestādes, kuriem ir vēlme vai vajadzība sniegt kādu informāciju dzirdes invalīdiem sūtīt to  mums uz e-pastu [email protected]. Mēs tālāk to ar mums pieejamiem līdzekļiem  nodosim nedzirdīgiem cilvēkiem.

Žurnāliste:
Uzziņu speciāliste Gunta Birnīte ikdienā konsultē dažādos jautājumos uzziņu servisa apmeklētājus.
G. Birnīte: Cilvēki šeit, informācijas centrā, griežas ar dažādiem jautājumiem. Šobrīd viens no aktuālākajiem ir e-talona pagarināšanas termiņš. Lielai daļai nedzirdīgo cilvēku šis termiņš beidzās 1.novembrī. Līdz ar to mēs sniedzām ļoti daudz šāda veida informāciju. Tāpat ir sadzīviski jautājumi par namu pārvaldes darba laikiem, elektropreču iegādēm  internetveikalā  u.c. Daudzi vēlas apgūt internetbankas lietošanu, jo, izmantojot šāda veida pakalpojumu, nav komisijas maksa.

Žurnāliste
: Un tagad tas būs iespējams?
G. Birnīte: Jā, šeit tas ir iespējams, jo šeit ir publiskais dators. Un, ja cilvēkam ir iemaņas tā lietošanā, ar manu palīdzību viņš var savu lietu nokārtot arī šeit uz vietas.
Mēs nosūtām nedzirdīgajiem cilvēkiem arī  īsziņas par aktivitātēm, kas notiek reģionālajās biedrībās visā Latvijā, arī Rīgā. Cilvēki to ļoti atzinīgi novērtē, jo viņi ir informēti par pasākumiem, kādi sagaidāmi.
Aicinām visus nākt uz šejieni pēc jebkādas informācijas, kāda interesē, palīdzēsim to atrast.
11. novembrī, pulksten 16  kultūras centrā „Rītausma” informācijas nodrošināšanas aktivitātes darbinieki ieradīsies, lai vēl plašāk informētu nedzirdīgos par pieejamiem pakalpojumiem.

Žurnāliste:
Šogad LNS veica arī apjomīgu pētījumu, izzinot savu cilvēku konkrētās vēlmes. Pētījuma grupas vadītājs bija Zigmārs Ungurs.
Z. Ungurs: Mēs apjautājām 600 nedzirdīgos cilvēkus visā Latvijā. Izvērtējot pētījuma rezultātus, man dūrās acīs dažas psiholoģiskas nianses, piemēram, aptaujā bija jautājums nedzirdīgajiem par viņu vēlēšanos izmantot psihologa konsultācijas un konkrēti – kādu psihologu viņi vislabāk vēlētos. Bija doti arī atbilžu varianti. Un kā jūs domājat, ko viņi izvēlējās? Nedzirdīgu psihologu?  Savējo? Nē, šī atbilde bija pēdējā vietā. Viņi grib tādu dzirdīgu psihologu, kas prot zīmju valodu. Tas bija zināms pārsteigums, jo tomēr nedzirdīgais psihologs būtu psiholoģiski tuvāks. Tas bija viens no aptaujas pārsteigumiem.
Otrs - mēs bijām domājuši, ka informāciju viņi gribēs vislabāk iegūt internetā. Tomēr par populārāko informācijas iegūšanas veidu aptaujātie atzina savu laikrakstu  „Kopsolī”. Kaut arī tajā valoda nav tik vienkārša, kādu pielietojam internetziņās, kur cenšamies visu pateikt pēc iespējas vienkāršāk, lakoniskāk. Mēs „Kopsolī” rakstām brīvāk, drusciņ sarežģītāk, lai paaugstinātu lasītāju valodas uztveršanas prasmes. Izrādās, viņiem tas vajadzīgs! Daudzi, protams, ir sūdzējušies, ka, protams, „Kopsolī” valoda ir par sarežģītu, tomēr šis informācijas iegūšanas veids izrādās vispopulārākais. Es apbrīnoju „Kopsolī”, kas tik ilgu laiku spējis noturēt nedzirdīgo uzmanību un pēdējā laikā kļuvis ārkārtīgi interesants.
Pētījumā pārsvarā bija citi jautājumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti. Piemēram: vai jūs apmierina tas, kā jūs apkalpo - pakalpojumu sniedzēju laipnība, profesionalitāte, pakalpojumu saturs. Bija pārsteidzoši un patīkami uzzināt, ka lielumlielais vairākums atzina: viss ir kārtībā. Visvairāk bijām iepriecināti par to, ka dalībnieki atzīmējuši par pakalpojumu sniedzēju laipno attieksmi, kaut arī paši pakalpojumi varētu būt biežāki un daudzveidīgāki. Bet pastāv limits -  cilvēkam gadā noteikts pakalpojumu skaits, daudziem ar to nepietiek. Ļoti  daudzi vēlas jurista konsultācijas. Pašlaik tādas nav pieejamas, kaut būtu ļoti vajadzīgas.
Latvijas Nedzirdīgo savienības pētījuma rezultātus izmantos tālākajā darbā. Projektā „Klusuma pasaule” katram klientam veidojam sociālās rehabilitācijas programmas. Tieši tur noderēs pētījuma rezultāti, kas liecina par to, kādi pakalpojumi vajadzīgi vairāk, kādā veidā tos sniegt, kādiem jābūt darbiniekiem. Ar pētījumu visi var iepazīties LNS mājaslapā.
 
Sagatavoja: I. Immure
09.11.2009
 
 

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas