Viņš pavēstīja, ka nav nekāda pamata nedzirdīgajiem aizliegt vadīt automašīnas, vienīgi uz mašīnas būs jābūt speciālai zīmei - dzeltenam aplim ar trim punktiem. Teteris teica, ka tikai nesen Veselības ministrija (VM) piekrita izdot nedzirdīgajiem medicīniskās izziņas, kas ļauj kļūt par satiksmes dalībniekiem.

VM pārstāve Zaiga Barvida stāstīja, ka 2002.gadā Latvijas Otolarinologu asociācija ieteikusi Labklājības ministrijas (LM) Veselības departamentam neļaut nedzirdīgajiem vadīt automašīnas. Tagad ārsti pārdomājuši, tāpēc MK lems par jauniem noteikumiem.

Tiesa, Latvijas Otolaringologu asociācijas sekretārs Askolds Akers aģentūrai BNS klāstīja, ka vēl tikai gaidāma ārstu un citu ieinteresēto cilvēku sapulce, kur spriedīs par nedzirdīgo iespējām būt pie vieglās automašīnas stūres. Tomēr viņš uzsvēra, ka atsevišķi jālemj partiesībām nedzirdīgajiem vadīt personīgās automašīnas un komercreisos izmantotu transportu, piemēram, taksometrus.

Akers nevēlējās komentēt otolaringologu agrāko nostāju.

Latvijas Nedzirdīgo biedrības priekšsēdētājs Arnolds Pavlins stāstīja, ka no pagājušā gadsimta 70.gadiem līdz 2002.gadam nedzirdīgajiem ļāva vadīt vieglās automašīnas, bet tad bez paskaidrojumiem to aizliedza.

Pavlins teica, ka nav nekādu apstākļu, kas liecinātu, ka nedzirdīgi cilvēki varētu biežāk izraisīt avārijas. Arī nedzirdot operatīvā transporta sirēnas, viņi tomēr redz signālugunis.

"Nav pierādījumu, ka nedzirdīgi cilvēki izraisa vairāk satiksmes negadījumu," sacīja Pavlins. Viņš gan atzina, ka nav statistikas par satiksmes negadījumiem, kuros kaut kādā veidā iesaistīti nedzirdīgi cilvēki.

Teteris pastāstīja, ka kravas un citus transporta līdzekļus nedzirdīgie nevarēs vadīt, jo prasības šo transportlīdzekļu vadīšanai ir augstākas. Arī Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz nedzirdīgajiem piešķirt tikai A un B kategorijas vadītāja tiesības.

Pavlins rēķināja, ka Latvijā ir aptuveni 2000 nedzirdīgu cilvēku un 300 līdz 400 var būt vieglo automašīnu šoferi.