Search form

27.02.2006

Drukāt

Izlaidums Nr.6

Iesaistīt, iedrošināt, pamudināt... Ilze Kopmane Tāds bija LNS projekta «Mēs — sabiedrības daļa I» sākotnējais uzdevums. Tā realizācija tuvojas finālam — līdz nobeigumam atlicis tikai mēnesis. Nedzi...
Iesaistīt, iedrošināt, pamudināt...
Ilze Kopmane
Tāds bija LNS projekta «Mēs — sabiedrības daļa I» sākotnējais uzdevums. Tā realizācija tuvojas finālam — līdz nobeigumam atlicis tikai mēnesis. Nedzirdīgo biedrību reģionālie līderi jau paspējuši apliecināt, cik vērtīgas un rosinošas viņu ļaudīm bijušas projekta gaitā realizētās akitivitātes.
Tās veicinājušas sabiedrisko rosību uz vietām, nedzirdīgo ļaužu plašāku iesaistīšanos motivējošos pasākumos, biedrību sadarbību ar vietējām pašvaldībām un citām valsts iestādēm.
Kopumā vairāk nekā 10 tūkstoši apmeklētāju — tāds ir iznākums, kas dienu no dienas rosinājis nedzirdīgos ļaudis: nāciet pulkā, jūs to varat, dariet visu iespējamo savas dzīves kvalitātes uzlabošanai, izmantojiet savas tiesības, iespējas un spējas, lai apgūtu jaunas amata prasmes, pieteiktu sevi darba tirgū, spētu sekmīgi strādāt un sevi prezentēt sabiedrībā kā pilnvērtīgu, ne-atņemamu tās sastāvdaļu.
Ar dažādām uz sabiedrību un sabiedrībā vērstām aktivitātēm (festivāli, kopkoncerti, pieredzes apmaiņa, tikšanās, izziņas ekskursijas utt.) nedzirdīgo kopiena pakāpeniski mainījusi šīs sabiedrības diskriminējošo, labākā gadījumā — vienaldzīgo attieksmi, lai tā sāktu atvērties tādai sadarbībai, no kuras iegūst abas puses. Un tas nozīmē — arī darba tirgū nedzirdīgos cilvēkus sāk pieņemt kā līdzvērtīgus, konkurentus dzirdīgajiem.
Jāatzīst, ka šis projekts ir tikai pats sākums minētajiem procesiem, un tāpēc LNS jau plāno nākamos soļus, lai cilvēkus iedrošinātu vēl vairāk, lai padarītu vēl veiksmīgāku nedzirdīgo cilvēku uzsākto gaitu sabiedrībā un darba tirgū. Minētā projekta rezultātā tapusi nākamā motivācijas programma «Mēs — sabiedrības daļa II», un tā būs pamatā jaunam projektam.
 
Motivācija: pieredzes apmaiņa ir ierosinoša
NEDZIRDĪGIE DARBA TIRGŪ VĀCIJĀ
Pieredzes apmaiņas nolūkā — jūsu uzmanībai Vācijas Nedzirdīgo savienības Hamburgas nodaļas prezidenta Tomasa Vorseka sniegtā informācija par nedzirdīgo situāciju Vācijas darba tirgū (no tikšanās reizēm LNS mītnē un KC «Rītausma»).
Vācijā dzīvo apmēram 80000 nedzirdīgu cilvēku. Ar vārdu «nedzirdīgs» saprot pilnīgi nedzirdīgus cilvēkus, kā arī cilvēkus ar smagiem dzirdes traucējumiem, kuri saprotas zīmju valodā. No 80000 dzirdes invalīdu 35000 ir Vācijas Nedzirdīgo savienības (VNS) biedri. VNS pārstāv nedzirdīgo cilvēku intereses valsts līmenī.
Daudziem dzirdes invalīdiem Vācijā (apm. 70%) ir darbs. Apmēram 30% ir bezdarbnieki. Bezdarba procents atkarīgs arī no katra apgabala ekonomiskās situācijas.
Cilvēki ar dzirdes traucējumiem Vācijā pieder pie cilvēkiem ar smagu invaliditāti. Ir veikti daži zinātniski pētījumi par smagas pakāpes invalīdu integrāciju darba tirgū. Par galvenajiem faktoriem, kas traucē pieņemt darbā dzirdes invalīdu, tika minēti: kvalifikācija, šaubas par invalīdu darba spējām un atdevi, izmaksas faktors, uzņēmuma attieksme.
Četras aktuālās problēmas
1. problēma: Kvalifikācija
Ja uzmanīgāk paanalizējam kādu nedzirdīgu bezdarbnieku grupu, konstatējam, ka daudziem no viņiem ir zema kvalifikācija. Tiek izvirzītas sekojošas tēzes: jo augstāka kvalifikācija, jo mazāks bezdarba risks. Vācijā ir daudz nedzirdīgu cilvēku ar dažādām profesijām. Ir vairāki nedzirdīgi ārsti, daudzi nedzirdīgi psihologi, pedagogi, sociālie darbinieki, zinātnieki, sociologi, fiziķi, matemātiķi, ķīmiķi utt. Viņiem visiem ir darbs, cik vien ilgi viņi darba vietā spējīgi piemēroties apstākļiem. Vācijā ir pierādījies, ka cilvēki ar dzirdes problēmām, lietojot zīmju valodu, var būt augsti kvalificēti speciālisti.
Svarīga ir arī skolā iegūtā izglītība. Priekšplānā nevajadzētu izvirzīt runas un dzirdes treniņu, bet gan zināšanu un komunicēšanās spēju apguvi. Nedzirdīgiem bērniem caur bilingvālo apmācību tas tiek nodrošināts.
Izglītība un tālākizglītošanās nedzirdīgiem cilvēkiem ir ļoti svarīga. Bez tam nevajadzētu iegūt «nepareizu» kvalifikāciju. Tādas profesijas kā kurpnieks, šuvēja, telpu kopējs u.c. darba tirgū vairs nav pieprasītas. Tā, piemēram, kvalifikācija «kurpnieks» nedzirdīgam cilvēkam nedos nekādas īpašas priekšrocības integrēties darba tirgū. Ir vajadzīga cieša saikne un sadarbība ar darba devējiem, lai noskaidrotu speciālistu pieprasījumu.
Jāraugās, lai skolu beigšanas apliecības tiktu atzītas darba tirgū. Sertifikāts nekādā ziņā neaizvietos diplomu vai zeļļa apliecību. Nedzirdīgo skolas beigšanas apliecībai jābūt tādai pašai kā dzirdīgo cilvēku izglītības dokumentam.
2. problēma: Aizspriedumi
Ir pierādījies, ka darba devējiem ir dažādi aizspriedumi pret invalīdiem kopumā un sevišķi dzirdes invalīdiem. Tipiskie aizpriedumi ir: invalīdi nevar paveikt to pašu ko veseli cilvēki; nedzirdīgi cilvēki strādā sliktāk kā dzirdīgie; nedzirdīgi cilvēki visu nesaprot; nedzirdīgi cilvēki biežāk slimo vai uzņēmumā rada īpašas sociālas problēmas.
Taču tie visi ir aizspriedumi, kas lielākoties nav patiesi. Nedzirdīgi cilvēki dažkārt var paveikt vairāk kā dzirdīgie, viņi spēj būt pat inteliģentāki, labāk kvalificēties utt.
Lai palīdzētu likvidēt šos aizspriedumus, Vācijā ir izveidoti speciāli Integrācijas dienesti (SID). Šo iestāžu darbību finansē federālā Darba aģentūra un integrācijas iestādes, kas meklē kontaktus ar darba devējiem un informē viņus par nedzirdīgu cilvēku darba spējām, viņi ir kā vidutāji starp uzņēmumiem un nedzirdīgiem cilvēkiem. Dzirdes invalīdi iziet praksi dažādos uzņēmumos, kuru mērķis ir lauzt aizspriedumus, mazināt bailes un veicināt invalīdu pieņemšanu darbā.
Jātrenē arī dzirdes invalīdu attiecības ar darba devējiem. Tāpēc notiek integrācijas pasākumi, kuros nedzirdīgie cilvēki apgūst darbā pieteikšanās mākslu.
3. problēma: Izmaksas
Darba devēji baidās, ka, pieņemot darbā nedzirdīgu cilvēku, viņiem vajadzēs ieguldīt vairāk naudas, līdzīgi kā invalīdu darbavietu aprīkošanā.
Vācijā tiem uzņēmumiem, kuros strādā vismaz 20 darba ņēmēji, ir pienākums 5% no darbavietām dot invalīdiem. Piemērs: firmā ar 102 pilnas slodzes strādājošiem, 5 no viņiem jābūt invalīdiem. Ja invalīdu nodarbinātība ir mazāka par 5% uzņēmums maksā tādu kā sodu — kompensāciju līdz pat 260 eiro mēnesī par katru invalīdiem paredzēto, bet neaizņemto vietu. Šo kompensāciju saņem integrācijas iestādes, kas tad finansē citu invalīdu darbavietas aprīkošanu vai sniedz cita veida palīdzību invalīdiem darbavietā.
4. problēma: Uzņēmuma attieksme
Vācijā pētījumi rāda, ka uzņēmumos ar spēcīgu vietējo arodbiedrību darba devēju sociālā attieksme pret invalīdiem ir daudz labāka. Uzņēmumos ar vāju arodbiedrību vērojama samērā noraidoša attieksme. No šiem pētījumiem var secināt — lai panāktu invalīdiem draudzīgāku darba tirgu, jāstiprina arodbiedrības.
Amerikā «topā» ir «daudzveidīgais menedžements», kur, vienkārši runājot, valda veca menedžementa gudrība, kas māca, ka jākoncentrējas uz darba ņēmēju stiprajām pusēm. Attiecībā uz dzirdes invalīdiem tas nozīmē, ka vajadzētu veicināt viņu stiprās puses, nevis uzsvērt vājības.
Pat pie vislabākiem veicināšanas pasākumiem dzirdes invalīdi nekad nerunās vai nedzirdēs labāk kā dzirdīgie cilvēki. Darba devējs nepieņems darbā vienu dzirdes invalīdu tikai tāpēc, ka viņš runā nedaudz labāk kā otrs dzirdes invalīds. Darba devējs pieņems darbā dzirdes invalīdu tad, ja viņš savu  darbu darīs labāk vai tikpat labi kā dzirdīgs cilvēks. Ļoti svarīga ir prasme attiecīgu zināšanu pielietošanā un spēja patstāvīgi strādāt uzņēmumā.
Uzņēmuma nostāju pret invalīdiem varētu mainīt publiska spiediena vai  likumdošanas maiņas rezultātā ( piem., ar likumu par pienākumu nodarbināt invalīdus).
Dzirdes invalīdu integrāciju darba tirgū Vācijā atvieglo arī dažādi stimuli darba devējiem, piemēram, piemaksas pie algas. Darba devējs pirmos trīs gadus saņem piemaksu pie algas, ja vien viņš garantē stabilu darbavietu invalīdam.
«Izmēginājuma» nodarbinātība
Nodarbinātības dienests pirmos trīs mēnešus var maksāt algu invalīdam, lai uzņēmumam būtu iespēja iepazīties ar invalīda darba spējām.
Papildus dienesti. Darba devējam ir būtiski svarīgi, lai attiecībā uz invalīdu nodarbinātību viņiem būtu kādas kontaktpersonas, kas palīdzētu viņiem risināt iespējamās problēmas. Invalīdiem savu-kārt ir iespēja pierādīt, ka viņi var būt labi darbinieki uzņēmumā.
Darba asistents. Strādājošiem invalīdiem valsts apmaksā asistentu, kas darbā kompensētu viņu invaliditāti. Dzirdes invalīdiem darba asistenti ir zīmju valodas tulki, kuri viņiem palīdz piedalīties kopīgās sapulces vai kārtot lietas pa telefonu.
Tehniska palīdzība. Valsts pārsvarā sedz visus izdevumus, kas saistīti ar  invalīda darbavietas aprīkošanu.
Kopsavilkums
Dzirdes invalīdi tiek gatavoti darba tir-gum vairāku pasākumu rezultātā, piem., izglītība, tālākizglītība, apmācība, kā pieteikties darbā u.c. Darba devēji tiek stimulēti nodarbināt dzirdes invalīdus. Darba devējiem izskaidro specifiku darbā  ar dzirdes invalīdiem. Viņi tiek iedrošināti pieņemt darbā dzirdes invalīdus un šajā integrācijas procesā tiek konsultēti un atbalstīti. Arī dzirdes invalīdiem šajā integrācijas procesā vajadzīgs atbalsts un iedrošinājums.
 
«Mums ir darbs, un tas ir galvenais...»
Ilze Kopmane
— tā saka Dainis Mauriņš, kad uzaicinām viņu redakcijā «parunāt par dzīvi». Mūs interesē, kā ģimenē tiek līdzsvarots darbs un bērnu audzināšana, sievietes un vīrieša, tēva un mātes loma, nedzirdīgo ģimenes iekļaušanās sabiedrībā. Saruna nerisinās viegli. Viktors vairāk smaida un saka — nekā īpaša mūsu ģimenē nav, par dzīvi nesūdzamies...
Kas ir galvenais jūsu ģimenē, lai jūs varētu apgalvot — mums viss kārtībā?
Noteikti tas ir darbs mums abiem — gan man pašam, gan sievai. Darbs nozīmē, ka mūsu ģimeni nodrošinām paši, mums nevajag uztraukties, kā izdzīvosim, vai prasīt pabalstus un palīdzību no citiem. Tas ir ļoti svarīgi.
Kur jūs abi strādājat?
Pašvaldības uzņēmumā «Mārupes komunālie pakalpojumi». Biju tur agrāk kurinātājs. Tad ievilka gāzes apkuri, un nācās pārkvalificēties uz remontdarbiem. Sieva Rasma ir apkopēja, gādā par kāpņu telpu tīrību.
Vai ar priekšniecību labi saprotaties un kā kontaktējaties?
Strādāju šajā uzņēmumā jau 16 gadus, tāpēc laikam esam saraduši:  no lūpām nolasu, zīmītes rakstu, nav grūti saprasties ne ar priekšniecību, ne kolēģiem. Kolektīvs mums labs, cits citam izpalīdz, nekas mums nav jādala. Darba arī pietiek visiem, un, man liekas, to neviens īpaši neievēro, ka esmu nedzirdīgs.
Ko tad īsti darāt katru dienu?
Vienmēr jau kaut kas nolietojas, saplīst, jānomaina. Mūs gaida gan dzīvokļos, gan skolās, bēr-nudārzos, citās pašvaldības ēkās. Pārsvarā tie ir santehnikas darbi.
Kur jūs apguvāt savu darba prasmi?
Ja grib strādāt, tad visu var ātri iemācīties kaut vai pašmācības ceļā. Jāķeras tik klāt, un darbs pasaka pats priekšā, kas darāms. Pēc Rēzeknes skolas beigšanas uzreiz sāku strādāt, un, kā redzat, ģimeni spēju nodrošināt.
Vai jums abiem liela ģimene?
Mums ir divi dēli — Juris un Roberts. Abi skolā mācās, bet brīvā laikā mājās daudz pie datora sēž. Ceru, kas tas viņu zināšanas vairo. Viņu audzināšana pagaidām grūtības nerada. Puiši kā jau puiši savā vecumā...
Kā jums šķiet, kurš ģimenē vairāk ar darbiem aizņemts — jūs vai Rasma? Kuram dzīvot vieglāk?
Jāteic, ka strādāju visai daudz. Arī pa brīvdienām piepelnos. Tomēr cenšos arī mājās palīdzēt. Man patīk ēst vārīt, izdomāt kaut ko jaunu. Arī traukus labprāt nomazgāju, parokos dārzā.
Tomēr domāju, ka Rasmai grūtāk. Varbūt ne tik daudz fiziskā, bet morālā ziņā. Bērnu audzināšana, vajadzību sievietēm arī vairāk, lielākas prasības pret dzīvi. Nezinu īsti, kā pateikt, bet man šķiet — viņām, sievietēm, grūtāk...
Kādi ir jūsu ģimenes kopīgie brīvie brīži?
Daudz to nav. Šad tad aizejam uz baseinu, pie tēva uz Preiļiem aizbraucam. Pie brāļa — tur arī paciemojamies. Rasma iegriežas arī uz kādu pasākumu «Rītausmā»...
Tātad — kā sākumā teicāt, ar dzīvi esat apmierināts?
Nav iemesla, lai tā neteiktu. Par to, ka nedzirdu, neskumstu. Ja ir darbs, tas daudz ko atrisina. Arī ģimenē un sabiedrībā. Varētu jau prātot, kas un kā būtu citos apstākļos, bet — jādzīvo tā, kā ir. Mums ir darbs, un tas ir pietiekami, lai mēs būtu apmierināti. Varu vien novēlēt: lai visiem tā būtu!
No kreisās — Viktors ar savu tēvu Franci Mauriņu. Tēvs: «Man ir labi dēli un mazbērni. Strādīgi un gādīgi. Gaidīšu atkal ciemos vasarā Viktoru ar ģimeni. Tad tiksimies plašākā ģimenes lokā...»

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas