21.01.2007
LNS pārstāvji viesojas Lietuvā un Vācijā (01.09.)
Vizīte LIETUVĀ ES Socrates programmas Grundtvig 2 projekta „DEAF ARE NOT DEAF” starp Latviju, Lietuvu, Poliju un Īriju, kuru Latvijā realizē SIA...
Vizīte LIETUVĀ
ES Socrates programmas Grundtvig 2 projekta „DEAF ARE NOT DEAF” starp Latviju, Lietuvu, Poliju un Īriju, kuru Latvijā realizē SIA „SALO Baltic International”, ietvaros seši LNS pārstāvji – LNS viceprezidents Edgars Vorslovs, Rīgas RB priekšsēdētāja vietniece Māra Lasmane, LNS zīmju valodas centra vadītāja Lilita Janševska, Daugavpils RB priekšsēdētāja Elvīra Čaika, Liepājas RB priekšsēdētāja Gundega Paņko un zīmju valodas tulks Ārija Medne laikā no 26.-28.jūnijam viesojās LIETUVĀ, lai iepazītos ar situāciju šajā valstī un tur nedzirdīgajiem pieejamajiem pakalpojumiem.
Pirmā diena pagāja iepazīstoties ar citu valstu pārstāvjiem un ekskursijā apskatot Traķu ezeru un pili.
Otrajā dienā viesojāmies nedzirdīgo profesionālās apmācības centrā, kurā mācās pāri 120 nedzirdīgo no visas Lietuvas. Nedzirdīgie tur apgūst kurpnieka, galdnieka, šuvējas, pavāra un datoroperatora profesijas.
Centrā strādā sociālais darbinieks, kas kontaktējas ar darba devējiem, lai nodrošinātu prakses vietas un iekārtotu absolventus darbā.
Centrā strādā sociālais darbinieks, kas kontaktējas ar darba devējiem, lai nodrošinātu prakses vietas un iekārtotu absolventus darbā.
Tālāk mūsu ceļi veda uz Lietuvas Nedzirdīgo savienību. Savienības prezidents īsumā pastāstīja par Lietuvas NS darbību. Mums garāka saruna izvērtās ar Viļņas apriņķa zīmju valodas tulku centra vadību. Mēs varam apskaust lietuviešus, jo tur Lietuvas valdība tulku apmācībai un darba apmaksai gadā piešķir aptuveni 1 miljonu EUR. Tulku centri esot visās lielākajās pilsētās, Viļņā vien strādā 20 tulki un nākošgad to skaits tiks palielināts.
Dienas otrā pusē viesojāmies Lietuvas Invalīdu lietu padomē, kur nedzirdīgo jautājumus pārstāv Lietuvas NS. Šī padome darbojas līdzīgi Latvijas Invalīdu lietu padomei, bet būtiska atšķirība no Latvijas ir, ka padomes lēmumi ir obligāti izpildāmi. Padomes ofiss atradās tajā pašā ēkā, kur Lietuvas Rehabilitācijas centrs. Iepazināmies ar šī centra darbību. Visumā darbojas tāpat kā Sociālās integrācijas centrs Jūrmalā. Vienīgā atšķirība, ka tur netiek apkalpoti nedzirdīgie.
Trešās dienas rītā viesojāmies Viļņas domē un tikāmies ar sociālo lietu departamenta pārstāvēm. Sociālās lietas Viļņā tiek risinātas gandrīz tāpat kā Rīgā, būtisku vērību pievēršot vides pieejamībai.
Projekta noslēgumā notika kopīgas vakariņas Viļņas TV tornī.
P.S. Jau informējām, ka šī projekta ietvaros esam viesojušies Īrijā.
No Īrijas atvedām grāmatu par invalīdu tiesībām Īrijā (entitlements for people with disabilities), esam veikuši šīs grāmatas tulkojumu latviešu valodā un tagad visi interesanti var ar to iepazīties lejupielādējot zemāk pievienoto failu.
Grāmata par invalīdu tiesībām Īrijā
No Īrijas atvedām grāmatu par invalīdu tiesībām Īrijā (entitlements for people with disabilities), esam veikuši šīs grāmatas tulkojumu latviešu valodā un tagad visi interesanti var ar to iepazīties lejupielādējot zemāk pievienoto failu.
Grāmata par invalīdu tiesībām Īrijā
Vizīte VĀCIJĀ
Pēc SALO Baltic International ielūguma laikā no 7.-10.augustam E.Vorslovs un Ā.Medne viesojās Vācijā.
Vācijas Nedzirdīgo savienība
Pirmajā dienā apmeklējām Vācijas Nedzirdīgo savienības (VNS) mītnes vietu Hamburgā.
VNS mītnes ēka, fotogrāfijā nav redzams trīsstāvigais korpuss
Uzreiz jāsaka, ka telpas nepieder VNS, tās tiek īrētas no Hamburgas Nedzirdīgo biedrības.
Pirmajā dienā apmeklējām Vācijas Nedzirdīgo savienības (VNS) mītnes vietu Hamburgā.
VNS mītnes ēka, fotogrāfijā nav redzams trīsstāvigais korpuss
Uzreiz jāsaka, ka telpas nepieder VNS, tās tiek īrētas no Hamburgas Nedzirdīgo biedrības.
Mūs ar Vācijas NS un Hamburgas biedrības darbu iepazīstināja VNS izpilddirektors Thomas Worseck, kopumā VNS ofisā tiek nodarbināti 4 cilvēki.
Uzreiz jāsaka, ka būtiskākā atšķirība no LNS Vācijas NS ir, ka tā apvieno kolektīvos biedrus un nedzirdīgo problēmas risina tikai valsts līmenī.
VNS ir par biedriem ir 16 reģionālās organizācijas, 10 atsevišķas nedzirdīgo organizācijas, kas kopumā pārstāv 35 000 nedzirdīgo. Vēl kā atbalstītāji VNS ir privātpersonas, dažādas asociācijas un citas institūcijas. Savai darbībai VNS finansējumu gūst no Vācijas veselības departamenta, veselības apdrošināšanas kompānijām, Integrācijas biroja un ziedojumiem.
Vācijā zīmju valoda oficiāli atzīta tikai 2002.gada maijā, bet jau 2006.gadā nedzirdīgie pirmo reizi profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārto zīmju valodā.
VNS pašreizējā darba aktualitātes:
- nedzirdīgo tiesības lietot zīmju valodu,
- zīmju valoda internetā,
- vairāk subtitru un informācijas zīmju valodā TV;
- palīdzība nedzirdīgajiem darba jautājumos.
No kreisās: VNS 1-viceprezidents C.Heesch, VNS izpilddirektors T.Worseck,
LNS viceprezidents E.Vorslovs un VNS prezidents A.von Meyenn
Hamburgas universitātē
Nākamajā dienā viesojāmies Hamburgas universitātē, kur strādā VNS prezidents Alexander von Meyenn.
Vispirms iepazināmies ar zīmju valodas izpētes institūta (centra) darbu. Centrs aizņem veselu ēkas stāvu, tur strādā 8 nedzirdīgie, pārējie darbinieki ir dzirdīgie un visi pārvalda zīmju valodu. Centrā zīmju valodas izpēte un dažādu mācību materiālu izdošana notiek ļoti augstā un profesionālā līmenī. Tas nav izstāstāms, tas ir jāredz savām acīm. Centra darbu pilnībā finansē universitāte, caur projektiem tiek piesaistīti arī papildu līdzekļi.
Viesojāmies arī ēkā, kur tiek sagatavoti zīmju valodas tulki.
Zīmju valodas apmācības auditorija tulkiem
Diemžēl daudz ko tur redzēt nedabūjām, jo bija atvaļinājumu periods. Atmiņā palikusi iespaidīgā bibliotēka ar materiāliem par zīmju valodu no visas pasaules.
Zīmju valodas apmācības auditorija tulkiem
Diemžēl daudz ko tur redzēt nedabūjām, jo bija atvaļinājumu periods. Atmiņā palikusi iespaidīgā bibliotēka ar materiāliem par zīmju valodu no visas pasaules.
Hamburgas universitātē var gan apgūt zīmju valodas tulka profesiju, gan vienkārši apgūt zīmju valodu. Te jāņem vērā, ka zīmju valodas zināšanu apgūšana nedod tiesības strādāt par tulku.
Agrāk Hamburga bija vienīgā universitāte Vācijā, kur tika pētīta zīmju valoda un varēja apgūt tulka profesiju, bet pašlaik ar šo iespēju sākušas piedāvāt Berlīnes un citu pilsētu universitātes.
Seminārs par nodarbinātību
Trešajā dienā viesojāmies Šverīnē, kur atrodas viens no Salo International centriem. Šajā centrā notika seminārs par invalīdu nodarbinātības jautājumiem Eiropā. Piedalījās pārstāvji no Vācijas, Latvijas, Nīderlandes, Polijas un Igaunijas. Tas bija tāds vairāk iepazīšanās seminārs.
Vāciju pārstāvēja Salo un VNS. Vispirms Salo pārstāvis iepazīstināja ar centra darbību. Tajā ir gan mācību klases, gan praktisko nodarbību telpas, kurās invalīdi var apgūt profesiju. Salo nodarbojas arī ar darba prakses vietu nodrošināšanu Latvijas skolēniem. Viesošanās laikā satikām skolēnus no Smiltenes tehnikuma un Alsviķu arodskolas.
Praktisko nodarbību telpa kokapstrādē Salo International centrā
Praktisko nodarbību telpa kokapstrādē Salo International centrā
VNS iepazīstināja ar nedzirdīgo nodarbinātības situāciju Vācijā. Atkarībā no ekonomiskās situācijas atsevišķos reģionos strādā 70-80 % nedzirdīgo. Lai gan tik daudz nedzirdīgo ir nodarbināti, arī Vācijā pastāv problēmas. Kā galvenās barjeras iekļauties darba tirgū tika atzīmēta daudzu nedzirdīgo zemā kvalifikācija un „nepareizu” profesiju izvēle.
Vācijā pastāv kvotu sistēma, kas darba devējiem liek 5% no darba vietām atvēlēt invalīdiem. Par katru nenodarbinātu invalīdu darba devējs maksā 260 EUR mēnesī. No šīs soda naudas tiek finansētas organizācijas, kas nodarbojas ar invalīdu profesionālo apmācību un invalīdu organizācijas, kas risina nodarbinātības jautājumus, zīmju valodas tulka pakalpojumi darba jautājumos. Ja darba devējs grib invalīdu atbrīvot no darba, tad jāprasa nodarbinātības aģentūras atļauja. Lai gan Vācijā pastāv speciāli integrācijas servisi starp darba devēju un nedzirdīgo, kā galvenā problēma nedzirdīgajiem pastāv komunikācija ar darba devēju.
Nīderlandi pārstāvēja Veco ļaužu centrs. Centrs atrodas 60 km no Amsterdamas. Nedzirdīgo nodarbinātības situācija Nīderlandē sliktāka nekā Vācijā. Problēmas apmēram tās pašas. Klātesošos gan vairāk interesēja paša centra darbība. Tas ir vienīgais speciāli veciem nedzirdīgajiem uzbūvēts centrs. Ēkas arī speciāli projektētas apaļas (skatīt attēlu), lai nedzirdīgajiem būtu ērtāk sazināties. Centrs kā blakus darbības virzienu izvērš arī pirmspensijas (55+) vecuma nedzirdīgo nodarbinātības problēmu risināšanu. Nīderlandē nedzirdīgie ļoti pastāv uz savām tiesībām jebkurā jomā lietot zīmju valodu.
Igauniju pārstāvēja Igaunijas krievu nedzirdīgo kopiena. Tās pārstāve žēlojās par problēmām krievu jauniešiem iegūt izglītību un apgūt profesiju un atrast darbu. Klātesošie šausminājās par diskrimināciju, bet man viņas stāstītajam tā īsti negribējās ticēt. Būs vien jāiegūst informācija par situāciju Igaunijā no citiem avotiem.
Par LNS darbību un situāciju Latvijā semināra dalībniekus informēja E.Vorslovs.
Holandiešiem pārsteigums bija, ka Latvijā ir tik mazs zīmju valodas tulku skaits, līdz ar to problēmas nedzirdīgajiem iegūt konkurētspējīgu izglītību, ka LNS īpašumā ir uzņēmumi, kur strādā nedzirdīgie. Pateicu holandiešiem paldies, ka ar viņu fonda atbalstu esam izveidojuši savu Rehabilitācijas centru Elvīras ielā.
Semināra nobeigumā kā galvenās problēmas nedzirdīgo iekļaušanai darba tirgū konstatēja nedzirdīgo zemo profesionālo kvalifikāciju un komunikācijas problēmas starp nedzirdīgo un darba devēju. Salo Baltic International un VNS apņēmās šo problēmu risināšanai strādāt pie Eiropas mēroga projekta, aicinot klātesošās organizācijas iesaistīties tajā. Holandes pārstāvji uzaicināja klātesošos decembra sākumā viesoties pie viņiem, apskatīt Veco ļaužu centru un turpināt diskusiju par projektu.
Semināra dalībnieku kopbilde
Semināra dalībnieku kopbilde
Paldies par šo braucienu noorganizēšanu Salo Baltic International pārstāvjiem Guntrai Cīrulei un Olafam Busam.
