03.01.2007
Pētījuma "Latvijas nedzirdīgās multiinvalīdes. Darba (ie)spējas." dati (2006)
Statistika (MS PowerPoint) LATVIJAS NEDZIRDĪGĀS MULTIINVALĪDES Situācija un iespējas darba tirgū Pētījuma mērķi Pētījums tika veikts Latvijas Nedzirdīgo savienības ...
Statistika (MS PowerPoint)
LATVIJAS NEDZIRDĪGĀS MULTIINVALĪDES
Situācija un iespējas darba tirgū
Pētījuma mērķi
Pētījums tika veikts Latvijas Nedzirdīgo savienības EQUAL projekta „Klusās rokas” ietvaros un tā galvenais mērķis bija iegūt atsevišķo pilotprojektu sekmīgai realizācijai nepieciešamo informāciju. Tika apzināts konkrēts noskaidrojamo jautājumu loks par Latvijas nedzirdīgajām multiinvalīdēm:
· situācija darba tirgū;
· kas traucē atrast darbu;
· kas palīdz atrast darbu;
· kā respondenšu veselības stāvoklis un viņu situācija darba tirgū savstarpēji ietekmējas;
· kādi ir darbavietas apstākļi un attiecības ar darba biedriem;
· kāda ir viņu izglītība un profesionālās prasmes;
· kādu palīdzību izjūt no valsts un pašvaldību institūciju puses;
· kā vērtē savu konkurētspēju darba tirgū un cik šis vērtējums pamatots.
Respondence
Pētījuma mērķa grupa jeb respondence bija 100 Latvijā dzīvojošas nedzirdīgas sievietes, kurām bez dzirdes traucējumiem piemīt vēl citas indikācijas, veselības traucējumi. Šādas sievietes pētījumā tiek dēvētas par multiinvalīdēm, lai gan šis vārds juridiski faktiski neko nenosaka, jo nevienam netiek piešķirtas divas invaliditātes. Tāpēc pētījumu grupai nebija iespējas objektīvi konstatēt, ka aptaujātajai sievietei pēc būtības pienākas dubulta invaliditāte un bija jāpaļaujas uz viņas pašas sniegtajām ziņām.
Instrumentārijs
Par pētījuma instrumentu tika izmantota aptaujas anketa, kuru apstiprināja projekta vadības grupas sapulcē.
Tika lietota aptaujas metode – tieša strukturēta intervija ar respondenti, kuras laikā intervētājs izskaidroja jautājumus nedzirdīgo zīmju valodā un ieguva precīzas atbildes. Intervētājiem obligāts priekšnoteikums darbam bija teicama nedzirdīgo zīmju valodas prasme.
Anketas jautājumi un atbilžu varianti tika veidoti tā, lai iegūtu izsmeļošas atbildes uz pētījuma mērķos izvirzīto jautājumu loku.
Aptaujas rezultāti
No visām aptaujātajām nedzirdīgajām multiinvalīdēm strādā tikai 40%, no tām 8 sievietes par šuvējām, 6 par apkopējām, 3 par sētniecēm, 4 par pedagogiem, bet pārējās 13 minētās profesijas( sanitāre, konditore utt.) pārstāv tikai 1 – 2 sievietes. Jāatzīmē, ka visām 3 sētniecēm ir vidējā izglītība, arī no 6 apkopējām 4 ir vidējā, vienai pamata, bet vienai – augstākā izglītība.
47% strādājošo savu darbavietu ieguvušas ar radinieku vai draugu palīdzību, 43% darbu sameklējušas pašas, un tikai 10 % - ar valsts vai pašvaldības dienestu palīdzību.
Veicot izpēti par nedzirdīgo multiinvalīžu integrāciju darba kolektīvā, noskaidrojās, ka pozitīvu attieksmi pret sevi no vadības un darba biedru puses izjūt 52,5%, negatīvu attieksmi: no vadības puses 2,5%, no darba biedru puses 7,5%. Neitrālu attieksmi pret sevi no darbabiedru puses izjūt 40%, bet no vadības puses 45% strādājošo sieviešu. Savukārt darba vietas apstākļiem tika doti šādi vērtējumi:
Ø Ērti darba apstākļi, komforts – 17,5%
Ø Viduvējas ērtības, īpašu pretenziju nav – 67,5%
Ø Slikti darba apstākļi, grūti izturēt – 2,5%
Vēl 12,5% strādājošo atzina, ka vadība par darba apstākļiem nerūpējas.
Gan strādājošās, gan nestrādājošās atbildēja uz jautājumu par savu profesiju. Visizplatītākā ir šuvējas profesija. No visām 100 aptaujātajām 45 ir šuvējas, no tām 19 strādā, bet 26 ir bez darba. Savukārt no strādājošajām 40 multiinvalīdēm profesijas vispār nav astoņām, bet no nestrādājošajām profesijas nav 21 sievietei. Profesiju apliecinošs dokuments ir tikai 49% no visām aptaujātajām. Tas ir zīmīgs un bēdīgs skaitlis.
Iespējams, tāpēc 22% no nestrādājošajām multiinvalīdēm darbu nemaz nemeklē, jo netic, ka var dabūt normālu darbu. Ļoti daudzas – 36% darbu nemeklē tāpēc, ka viņām grūti strādāt pilnu darba dienu. Tikai 2% strādāt nevēlas vispār, bet 40% no nestrādājošajām ir darba meklējumos.
Aptaujātās multiinvalīdes zemu vērtē savu konkurētspēju darba tirgū: 45,5% atzīst, ka nespēj būt līdzvērtīgas citām darba meklētājām, tikai 12,1% uzskata, ka ir līdzvērtīgas, bet 42,4% vispār nezina, nespēj novērtēt savu konkurētspēju.
Par galveno iemeslu savai nespējai konkurēt darba tirgū vairākums (53,1%) atzīst to apstākli, ka ir nedzirdīgas, bet 25% - to, ka ir multiinvalīdes. Un tikai 9,4% atzīst par cēloni savu nepietiekamo profesionālo kvalifikāciju, un 12,5% - nepietiekamo izglītību.
No visām aptaujātajām sievietēm pamata izglītība ir 32%, vidējā 35%, vidējā profesionālā 26%, bet augstākā – 7%. Tātad nedzirdīgajām multiinvalīdēm ir augstāks izglītības līmenis nekā citām nedzirdīgajām sievietēm, kurām pamata izglītība ir vairāk nekā pusei (51%) no 500 aptaujātajām sievietēm iepriekšējā pētījumā.
Kvalifikācijas kursos, lai apgūtu pieprasītu profesiju, pārkvalificētos vai paaugstinātu kvalifikāciju, gribētu mācīties 48% aptaujāto multiinvalīžu.
Nedzirdīgajām multiinvalīdēm daudz vairāk nekā vidēji citām nedzirdīgajām sievietēm darba meklējumos ir vajadzīgs zīmju valodas tulks: 41,2% tulks ir ļoti nepieciešams, 39,2% tulks ir vajadzīgs atsevišķos gadījumos, bet 19,6% atzīst, ka spēj iztikt bez tulka.
Tomēr tulka trūkums ieņem pēdējo vietu starp problēmām, kas traucē atrast darbu: tikai 4%. Par galveno problēmu tiek atzīta darba devēju noraidošā attieksme (31%), savukārt 28% paškritiski atzīst par galveno problēmu savu nepietiekamo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, bet 13% - profesijas trūkumu. Pārsteidzoši daudz – 24% par galveno problēmu sameklēt darbu atzīst informācijas trūkumu par brīvajām darba vietām. Šis ir svarīgs un viegli novēršams faktors.
Aptaujāto sieviešu lielum lielākā daļa( 81,7%) uzskata, ka nedzirdīgai multiinvalīdei darbu atrast ir grūtāk nekā citām nedzirdīgajām sievietēm. Kā rāda aptauja, arī no darba viņām nācies bieži aiziet veselības stāvokļa dēļ: pēc darbavietas vadības iniciatīvas – 6,3%, pēc pašas iniciatīvas – 52,6%, bet 41,1% nav bijušas spiestas aiziet no darba veselības stāvokļa dēļ.
Papētot dziļāk, kādas vēl indikācijas, veselības traucējumi raksturīgi aptaujātajām, neskaitot dzirdes traucējumus, atklājās šāda struktūra:
Ø Iekšķīgās slimības 51%
Ø Redzes traucējumi 20%
Ø Psihiska rakstura traucējumi 10%
Ø Sirds un asinsvadu slimības 9%
Ø Kustību traucējumi 7%
Ø Ādas slimības 3%
Tā kā pret multiinvalīdēm faktiski nepieciešama multiattieksme, tika uzdots jautājums par to, kā darba devējs formulējis savu interesi par multiinvalīdes veselības stāvokli un viņas gatavību veikt paredzēto darbu. Kā zināms, Darba Likums aizliedz darba devējam iztaujāt darba ņēmēju, ar ko konkrēti viņš slimo. Un tomēr 4,1% aptaujāto sieviešu atzīst, ka darba devējs viņām to jautājis.
Tieši pusei aptaujāto invaliditāte ir no dzimšanas, 46,9% - no bērnības, bet 3,1% dzīves laikā iegūta.
Uz jautājumu, vai otrā invaliditāte ir no bērnības, vai dzīves laikā iegūta, tika saņemts ļoti maz atbilžu – tikai 42 aptaujātās sievietes uz to atbildēja, un proporcija bija šāda: no bērnības – 26%, dzīves laikā iegūta – 74%. Iespējams, respondentes mulsināja tas apstāklis, ka divas invaliditātes vispār nepiešķir, lai gan faktiski tādas var piemist.
Aptaujāto sieviešu invaliditātes grupa:
I grupa – 2%
II grupa – 20%
III grupa – 78%
Aptaujāto sieviešu vecuma struktūra:
Līdz 30 gadiem – 12%
No 31 līdz 50 gadiem – 68%
Virs 50 gadiem – 20%
Pētījuma rezultātus var fokusēt šādos problēmpunktos:
Ø profesijas trūkums un nepietiekama izglītība, profesionālā kvalifikācija;
Ø sociālā apātija, savu iespēju un tiesību izpratnes trūkums;
Ø informācijas trūkums par brīvajām darba vietām;
Ø informācijas trūkums par iespējām mācīties dažādos kvalifikācijas kursos;
Ø nepietiekams nodrošinājums ar zīmju valodas tulkiem;
Ø invalīdu nodarbinātību veicinošu likumdošanas aktu trūkums;
Ø motivācijas trūkums, zems pašnovērtējums un neticība iespējai dabūt labu darbu;
Ø trūkst iespēju strādāt nepilnu darba dienu;
Ø nav noteikts multiinvalīda statuss ar visām no tā izrietošajām vajadzībām.
Pētījumu Latvijas Nedzirdīgo savienība veica sadarbībā ar Humāno iniciatīvu atbalsta fondu (agrākais nosaukums: Atbalsta fonds invalīdu uzņēmējdarbībai) Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansētā projekta "Klusās rokas" ietvaros.
