Search form

03.01.2007

Drukāt

Pētījuma "Latvijas nedzirdīgie jaunieši. Statistika. Problēmpunkti." dati (2006)

    Statistika (MS PowerPoint) LATVIJAS NEDZIRDĪGIE JAUNIEŠI. Statistika. Problēmpunkti.     Pētījuma mērķi Pētījums tika veikts pēc LNS projekta „Klusās rokas”&nbs...

    
Statistika (MS PowerPoint)

LATVIJAS NEDZIRDĪGIE JAUNIEŠI.
Statistika. Problēmpunkti.
 
 
Pētījuma mērķi
Pētījums tika veikts pēc LNS projekta „Klusās rokas”  partnerorganizācijas EFRAIMS pasūtījuma kā papildus pētījums šai projektā. Tā galvenais mērķis bija iegūt „Efraims” pilotprojektam „Reintegrācija darba tirgū – sociālās atstumtības risku samazināšana” nepieciešamo statistisko bāzi.
Tika fiksēti šādi noskaidrojamie jautājumi:
·              profesionālās izglītības ieguves iespējas nedzirdīgajiem;
·              motivācija;
·              apmācības procesa vēlamais modelis;
·              informācijas pieejamība par profesionālās izglītības ieguves iespējām;
·              informācijas pieejamība par darba meklēšanas iespējām;
·              ieinteresētība darboties nedzirdīgajiem aizliegto profesiju jomās;
·              iemesli, kas traucē iegūt profesionālo izglītību;
·              profesionālās orientācijas pakalpojumu sasniedzamība.
 
Respondence
Pētījuma mērķa grupa bija 200 Latvijas nedzirdīgie jaunieši vecumā no 16 – 35 gadiem. Šie jaunieši tika sadalīti 5 apakšgrupās:
1.      Pamatskolēni.
2.      Vidusskolēni.
3.      Arodskolu audzēkņi un augstskolu studenti.
4.      Jaunieši bez profesionālās izglītības, kuri strādā un nemācās.
5.      Jaunieši bez profesionālās izglītības, kuri nestrādā un nemācās.
Intervējamie jaunieši tika izvēlēti pēc šāda principa: vispirms visi pieejamie nedzirdīgie mācību iestāžu audzēkņi noteiktajā vecuma diapazonā, pēc tam atlikušais skaits līdz 200 tika papildināts ar jauniešiem bez profesionālās izglītības, kuri strādā un nemācās, un jauniešiem bez profesionālās izglītības, kuri nestrādā un nemācās.
 
Instrumentārijs
Par pētījuma instrumentu tika izmantota aptaujas anketa. Atbilstoši jauniešu iedalījumam apakšgrupās, tika izveidota katrai apakšgrupai sava niansēta aptaujas anketa, taču daudzi galvenie jautājumi visās anketās bija vienādi vai līdzīgi.
Tika lietota aptaujas metode – tieša strukturēta intervija ar respondentiem, kuras laikā intervētājs nedzirdīgo zīmju valodā izskaidroja anketas jautājumus un pārliecinājās, ka nedzirdīgie jaunieši tos sapratuši. Anketēšana skolās notika ar skolas vadības atļauju un audzinātāju klātbūtnē, taču tika saglabāts anketu anonimitātes statuss.
 
Aptaujas rezultāti
No 200 aptaujātajiem jauniešiem 92 bija pamatskolēni no Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātpamatskolas, Rīgas 51. krievu vidusskolas un Daugavpils logopēdiskās internātpamatskolas. Savukārt nedzirdīgie vidusskolēni bija sastopami tikai Rīgas Raiņa 8. vakara maiņu vidusskolā, kur tika intervēti 24 vidusskolēni. Arodskolās un augstskolās kopā tika intervēti 27 jaunieši pārsvarā no šādām skolām: Barkavas arodvidusskola, Alsviķu profesionālā skola, Rīgas Amatniecības skola, Liepājas pedagoģiskā augstskola, Jūrmalas Sociālās Integrācijas centrs, Latvijas Universitāte, Ekonomikas un Kultūras augstskola.
Lai vispusīgi apzinātu situāciju, tika aptaujāti arī 29 jaunieši, kuri strādā un nemācās, un 28 jaunieši, kuri nestrādā un nemācās.
No visiem šiem jauniešiem 65 % kā izglītības iegūšanas veidu izvēlējās mācības grupā kopā ar citiem nedzirdīgajiem, 24 % izvēlējās variantu „viens pats pie dzirdīgajiem” (bet kopā ar tulku!), savukārt 11 % jauniešu apstiprināja, ka nav nozīmes, vai kopā ar dzirdīgajiem vai nedzirdīgajiem, galvenais, lai būtu nodrošināts zīmju valodas tulks.
Aptaujātajiem jauniešiem tika piedāvāti vairāki profesijas apguves ilguma varianti. 47 % izvēlējās maksimālo ilgumu 2 gadus un vairāk. Tas liecina par nopietniem nodomiem pamatīgāk apgūt iecerēto profesiju. Savukārt 14 % gribētu profesiju apgūt viena gada laikā, 22 % - 6 mēnešos, bet 17 % - 3 mēnešu laikā.
To, ka nedzirdība ierobežo profesijas izvēli, atzina 58 % aptaujāto. Pārsteidzoši daudz – 27 % atzinās, ka nav par to domājuši(!), bet 15 % noliedza, ka nedzirdība ierobežo profesijas izvēli. Šīs atbildes liecina, ka liela daļa jauniešu nav reāli padomājuši par profesijas izvēli un savām iespējām.
Par to liecina arī tas, ka 85 % jauniešu izmantotu speciāla konsultanta pakalpojumus, kurš nedzirdīgajiem sniegtu konsultācijas par darbā iekārtošanās un izglītības iespējām.
Informācijas deficīts par to, kādās skolās nedzirdīgajiem ir iespējams mācīties, kādas profesijas apgūt, kādā veidā meklēt darbu izpaudās nospiedošā vairākumā atbilžu. 63 % jauniešu vajadzīga palīdzība profesijas izvēlē (izņemot arodskolniekus un studentus) un 85 % nezina, kur var saņemt bezmaksas konsultācijas savu spēju novērtēšanā un profesijas izvēlē. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc 57% pamatskolēnu un vidusskolēnu vēl nav izvēlējušies savu nākamo profesiju.
Arī par to, kā meklēt darbu, 57 % skolēnu un studentu nav pietiekamas informācijas.
Taču motivācija ir pietiekami apliecinoša. Pat 67 % no tiem, kuri nemācās, gribētu apgūt jaunu profesiju. Bet tie, kuri nevēlas apgūt kādu profesiju, kā iemeslus min neziņu, kādās skolās nedzirdīgie var apgūt profesijas (33 %), tikpat – 33 %  profesiju apgūt traucē pārliecības trūkums par to, vai būs iespēja strādāt apgūtajā profesijā; 22 % atzīst, ka baidās, vai tiks galā ar mācībām, un tikai 12 % atzīmējuši, ka mācīties neļauj materiālie apstākļi.
Lai noskaidrotu, cik daudzi vēlētos strādāt nedzirdīgajiem aizliegtajās profesijās, visiem aptaujātajiem tika uzskaitītas aizliegto profesiju jomas. Tika saņemts šāds atbilžu skaits ( ne procenti) uz katru konkrēto variantu (katrs varēja atzīmēt vairākus variantus):
·        darbu, kas jāveic augstumā – 51;
·        darbu mežsaimniecībā un mežizstrādē – 33;
·        apkalpojot zem spiediena esošās bīstamās iekārtas – 4;
·        ar sprāgstvielām – 10;
·        ar ugunsnedrošām vielām – 25;
·        ar krāsvielām – 38;
·        avārijas dienestos – 34;
·        ar bīstamajām iekārtām – 14;
·        darbu, kas saistīts ar šaujamieroča nēsāšanu – 26;
·        darbu, kas saistīts ar vilciena vadīšanu  - 19
·        darbu, kas saistīts ar lidmašīnas un helikoptera vadīšanu – 58;
·        par C kategorijas(kravas auto) autovadītāju – 79.
Lielais pozitīvo atbilžu skaits ļauj secināt, ka paši nedzirdīgie jaunieši neredz nepārvaramus šķēršļus, lai strādātu aizliegtajās profesijās, sevišķi tas attiecināms uz jomām, kurās nedzirdīgie jau faktiski strādā : augstumā, ar krāsvielām. Bet vispopulārākā no aizliegtajām profesijām tomēr būtu C kategorijas autovadītājs. Ne viens vien aptaujātais to ir izvēlējies kā vienīgo profesiju, kuru vēlas apgūt.
Skolēnu un studentu nodomus pēc skolas beigšanas atspoguļo šāda statistika:
·        Neesmu vēl izdomājis – 22 %
·        Sākšu strādāt – 16 %
·        Mācīšos – 19 %
·        Strādāšu un mācīšos – 43 %
No tiem, kuri nodomājuši turpināt mācības, 31 % to izvēlējušies darīt arodvidusskolā, 25 % vidusskolā, 7 % Sociālās Integrācijas centrā Jūrmalā, 6 % augstskolā, 5 % arodskolā, 5 % bezdarbnieku apmācības kursos, 3 % Alsviķu profesionālajā skolā, bet 20 % citur.
Nedzirdīgie pamatskolēni minēja šādus apstākļus, kas viņus kavē pēc pamatskolas beigšanas mācīties tālāk:
·        Nepietiekams iepriekšējās izglītības līmenis – 18 %
·        Nav pietiekamas informācijas par profesijas izvēles iespējām - 8 %
·        Bailes, ka netiks galā ar mācībām – 24 %
·        Zīmju valodas tulku trūkums skolās – 15 %
·        Materiālie apstākļi – 20 %
·        Cits iemesls – 15 %
Skolēniem, studentiem un strādājošajiem tika uzdots jautājums, vai ir pietiekama informācija par iespējām mācīties konkrētās skolās un augstskolās. Vairākums – 58 % atzina, ka informācijas ir par maz, 29 % uzskata, ka viņi ir pietiekoši informēti, bet 13 % šāda informācija vispār neinteresē.
No visiem aptaujātajiem 71 % jauniešu vēlas uzzināt, kādas profesijas darba tirgū ir pieprasītas un 79 % ( visvairāk pamatskolu audzēkņi) vēlas iegūt vairāk informācijas par profesijām, lai varētu izvēlēties sev atbilstošāko.
Skolu audzēkņi savus nākotnes nodomus pēc skolas beigšanas visvairāk pārrunā ar ģimenes locekļiem – 46 %, ar draugiem un paziņām – 41 %, ar skolotājiem – 12 %, bet 1% tas neinteresē.
Par to, cik aktīvi ir skolās rīkotie profesionālās orientācijas pasākumi un skolotāju ieinteresētība, liecina skolēnu atbildes uz jautājumu: vai skolotāji ar jums runā par to, ko darīsiet pēc skolas beigšanas? Ar „jā” atbildēja 54 %; variantu „runā, bet par maz” atzīmēja 37 %, bet 9 % atbildēja noliedzoši. Šajā sakarā ir interesanti uzzināt, kur nedzirdīgie arodskolu audzēkņi un augstskolu studenti ieguvuši informāciju par iespēju mācīties šajā mācību iestādē. Atbilžu sadalījums bija šāds:
·        No LNS, „Kopsolī”   8 %
·        Savā iepriekšējā skolā  35 %
·        No interneta, avīzēm, TV   8 %
·        No vecākiem, radiniekiem   23 %
·        No draugiem un paziņām    15 %
·        No valsts vai pašvaldību iestādēm   -
·        Citur   11 %
Bet iemesli, kas pamudināja viņus mācīties tieši šajā skolā, bija šādi:
·        Gribēju apgūt tieši šo arodu (vai izglītību)   42 %
·        Izmantoju iespēju, ka te ir tulks un var mācīties nedzirdīgie   16 %
·        Te mācās mani draugi   10 %
·        Vecāki   19 %
·        Cits iemesls   13 %
Savukārt pamatskolu un vidusskolu audzēkņi par galvenajiem iemesliem, kas ietekmēja profesijas izvēli, atzīmēja: paša izvēli – 32 %, ģimenes locekļu ietekmi – 23 %, draugu (15 %) un skolotāju (4 %) pamudinājumu, bet 26 % nevar pateikt konkrētu iemeslu.
Kā zināms, galvenais faktors, kas ļauj nedzirdīgajiem mācīties arodskolās un augstskolās, ir zīmju valodas tulka nodrošinājums. Arī 78 % nedzirdīgo arodskolu audzēkņu un augstskolu studentu apgalvoja, ka mācībām viņiem pilnīgi noteikti ir vajadzīgs zīmju valodas tulks. Uz jautājumu, vai mācību programmas apguvē viņiem ir vajadzīga vēl kāda cita palīdzība, visvairāk (48 %) izteica vēlmi, lai skolotājiem būtu palīgs, kas sīkāk paskaidro nesaprotamos vārdus un jēdzienus un detalizētāk izskaidro mācību stundās stāstīto. Acīmredzot parastajās skolās mācību stundu temps nedzirdīgajiem ir par strauju, lai ar tulka starpniecību paspētu uztvert un izprast visu informāciju. Vēl daudzi ( 15 %) kā nepieciešamu palīdzību izteica vajadzību pēc labāka dzirdes aparāta.
Pēc arodskolas vai augstskolas beigšanas, kad būs iegūta profesija, tikai 78 % jauniešu tajā strādās. 4 % izteica vēlmi strādāt citu darbu, bet 18 % vēl nezina, kādā jomā strādās. Pēc arodskolas vai augstskolas beigšanas jaunieši darbu cer sameklēt šādā veidā:
·        Iešu uz Nodarbinātības valsts aģentūru   9 %
·        Meklēšu privātos darbā iekārtošanas birojus   3 %
·        Ar draugu un paziņu palīdzību   29 %
·        Iešu lūgt palīdzību uz LNS    6 %
·        Iešu lūgt palīdzību uz vietējo pašvaldību   -
·        Caur sludinājumiem internetā/ presē    35 %
·        Cits variants:    18 %
Bet nākotnē 41 % no šiem arodskolu un augstskolu audzēkņiem plāno strādāt ārzemēs, 7 % grib turpināt mācības ārzemēs, bet 7 % gribētu pavisam pārcelties uz dzīvi citā valstī.
Savukārt tie pamatskolēni un vidusskolēni, kuri pēc skolas beigšanas plāno strādāt, visbiežāk meklēs darbu celtniecībā - 21 %; par galdnieku – 5 %; par datoroperatoru – 4 %, bet 29 % - citās profesijās, taču 41 % to vēl nevar pateikt.
Visiem aptaujātajiem, izņemot arodskolu audzēkņus un augstskolu studentus, tika uzdots jautājums, kādu profesiju viņi gribētu apgūt, ja būtu dzirdīgi. Šāds jautājums bija vajadzīgs, lai noskaidrotu, cik liela daļa jauniešu tikai dzirdes trūkuma dēļ ir izvēlējušies iecerēto profesiju. Jāatzīst, ka šāds jautājums daudzus pārsteidza, un 32 % nezināja, ko atbildēt; tomēr 61 % būtu izvēlējušies citu profesiju, ja viņu izvēli neierobežotu dzirdes trūkums, un tikai 7 % (!) izvēlētos to pašu profesiju, kas iecerēta šobrīd.
Savukārt no arodskolu audzēkņiem un studentiem, ja būtu dzirdīgi, 69 % būtu izvēlējušies citu mācību iestādi nekā pašreizējo. Šie skaitļi patiesībā ir šokējoši, jo atklāj, cik ļoti ierobežota ir nedzirdīgo jauniešu profesijas izvēle dzirdes trūkuma dēļ.
Pievēršoties tiem jauniešiem, kuri pašlaik nestrādā un nemācās, atklājās, ka 82 % no viņiem agrāk ir strādājuši, bet no darba aizgājuši, visbiežāk ( 37 %) mazās algas dēļ. Tomēr 61 % darbu atkal meklē, bet 21 % nemeklē tāpēc, ka netic, ka var atrast labu darbu. Tiek nosaukti šādi iemesli, kas traucē atrast darbu:
·        Darba devēji nevēlas pieņemt nedzirdīgos  28 %
·        Nav diploma kādā specialitātē   26 %
·        Man ir nepietiekama izglītība     14 %
·        Neapmierina piedāvātā alga, darba apstākļi   21 %
·        Cits iemesls    11 %
Savukārt no tiem jauniešiem, kuri strādā, bet nemācās, 48 % atzīst, ka viņiem patīk šis darbs, un tikpat – 48 % uzskata, ka darbs ir paciešams, bet 4 % izteikti nepatīk viņu pašreizējais darbs. Jāņem vērā, ka visiem šiem strādājošajiem jauniešiem nav profesiju apliecinoša dokumenta, savas prasmes viņi apguvuši praktiskā darbā, 55 % no viņiem ir pamata izglītība un tikai 45 % vispārējā vidējā izglītība. Tāpēc faktiski pirmais un galvenais iemesls, kas traucē atrast labu un pienācīgi atalgotu darbu, ir ar diplomu apstiprinātas profesijas trūkums un nepietiekamā izglītība.
Tomēr viņiem iestāties kādā arodskolā traucē gan visām jauniešu grupām kopīgais iemesls – informācijas trūkums, šajā gadījumā – par to, kādās arodskolās nedzirdīgie var apgūt profesiju, gan arī bailes, ka netiks galā ar mācībām.
Arī anketu detalizēta izpēte atklāja jauniešu neziņu, piemēram, vairāki jaunieši tai gadījumā, ja būtu dzirdīgi, gribētu kļūt par grāmatvežiem, datorspeciālistiem, kas atšķiras no viņu reāli iecerētās profesijas. Tātad šie jaunieši vienkārši nezina, ka grāmatvedību un datorzinības nedzirdīgie var apgūt Jūrmalas Sociālās integrācijas centrā.
Veicot intervijas tajās krievu skolās, kur mācās nedzirdīgie jaunieši, intervētāji saskārās ar atklājumu, ka šie jaunieši ļoti slikti zina latviešu valodu un faktiski paši nespēj izlasīt un saprast anketas jautājumus. Tā ir ļoti nopietna problēma, jo pēc šo skolu beigšanas šiem jauniešiem būs gandrīz neiespējami mācīties tālāk arodskolās un augstskolās. Līdz ar to viņi paliks bez profesionālās izglītības un nespēs uzlabot savu dzīves līmeni.
 
Problēmpunkti
Apkopojot pētījuma rezultātus, var atzīmēt šādus svarīgākos problēmpunktus:
1.      Izteikts informācijas trūkums par iespējām iegūt profesionālo izglītību;
2.      Nepieciešamība pēc papildus nodarbībām arodskolās un augstskolās, lai apgūtu neskaidros terminus un jēdzienus.
3.      Vajadzība pēc kvalitatīvākiem dzirdes aparātiem.
4.      Vēlamais apmācības veids arodskolās, augstskolās – nedzirdīgajiem atsevišķā grupā.
5.      Pārliecības trūkums, vai būs iespēja strādāt apgūtajā profesijā.
6.      Informācijas trūkums par konsultāciju saņemšanas iespējām savu spēju novērtēšanā un profesijas izvēlē.
7.      Nepietiekams profesionālās orientācijas darbs pamatskolās un vidusskolās.
8.      Izteikti nepietiekamais zīmju valodas tulku nodrošinājums, kas neļauj mācīties iecerēto profesiju attiecīgā skolā.
9.      Nepamatoti plašais aizliegto profesiju saraksts, īpaši tas attiecināms uz darbu augstumā, ar krāsvielām, un uz aizliegumu nedzirdīgajiem iegūt C kategorijas autovadītāja apliecību.
10.  Acīmredzama nepieciešamība pēc speciāla zīmju valodu pārvaldoša konsultanta, kas nedzirdīgajiem sniegtu konsultācijas par darbā iekārtošanās un izglītības iespējām.
11.  Nepieļaujami zems valsts valodas apguves līmenis krievu skolās, kas liedz šo skolu nedzirdīgajiem absolventiem mācīties arodskolās un augstskolās.
 
    
Pētījumu Latvijas Nedzirdīgo savienība veica sadarbībā ar Humāno iniciatīvu atbalsta fondu (agrākais nosaukums: Atbalsta fonds invalīdu uzņēmējdarbībai) Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansētā projekta "Klusās rokas" ietvaros.

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas