Search form

10.10.2013

Drukāt

Pa jaunajām laipām Ķemeru tīrelī

Iestājoties rudenim un aizlidojot gājputniem, mūsu apkārtējo pasauli pārņem drēgns pelēkums. Rudens depresija… Meklējot veidus, kā no tās tikt laukā, Rīgas biedrība 6. oktobrī organizēja pārgājienu pa Ķemeru tīreļa purva taku un iepazīstināja pārgājiena dalībniekus ar Ķemeru pilsētas apkārtni.


Diemžēl smidzināja smalks lietutiņš, bet šāds laiks ļoti labi izskatās purvā.Mums visiem bijaprieks par pastaigu svaigā meža gaisā.Piedalījās 50 cilvēku no Rīgas un daži no Tukuma.
 
Lielā Ķemeru tīreļa laipa ir populārākais apskates objekts Ķemeru nacionālajā parkā. Tā ļauj iepazīt cilvēka darbības neskartu augsto sūnu purvu.
 
 Ķemeru tīrelis ir viens no lielākajiem sūnu purviem Latvijas piekrastē. Tā platība ir 5000 ha. Purva vecums ir ap 8000 gadu. Tam  raksturīgs garenu ezeriņu jeb akaču labirints, kas turienes apkārtnei piešķir īpašu ainaviskumu.
 
 
Tīreļa laipa būvēta no koka dēļiem. Tās kopējais garums ir ap 3 km, un to veido divi apļi, kas izvietoti  astotnieka formā. Līdz ar to ir iespēja izvēlēties tuvāko, "mazo" apli, vai iet visu maršrutu pilnībā. Lielākajā aplī ir izbūvēts skatu tornis.
 
 
 
Pirmā laipa Lielajā Ķemeru tīrelī tika izbūvēta jau 2000. gadā. Tās pamatā daļēji bija izmantota padomju laikā ierīkota laipa, kas veda uz purva meteoroloģisko staciju (tās darbība pārtraukta 1990-to  gadu vidū). Ļoti intensīvās slodzes dēļ laipa nolietojās tā, ka to vairs nebija iespējams saremontēt un bija jāmeklē līdzekļi laipas dēļu pilnīgai nomaiņai.  2008. gada beigās drošības apsvērumu dēļ laipa tika slēgta, bet pēc dažiem gadiem to rekonstruēja Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros, un  tā oficiāli atkal atklāta apmeklējumiem 2013. gada 9. augustā.
 
 
Pārgājiena dalībnieki iepazina arī Ķemeru pilsētas apkārtni, sanatoriju un parku, mīlestības saliņas paviljonu, sēravotu. ..Tagad Ķemeru sanatorija palikusi bez saimnieka. Pilsētā izskatās pustukša un klusa.
 
Ķemeru viesnīca – piecstāvu celtne ar jumta terasēm un torni centrā uzcelta 1936. gadā, arhitekts E. Laube (1880 – 1967). Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi – kolonnas, balustrādes, pilastri, dzegas. Iekštelpās daļēji saglabājies pagājušā gadsimta  trīsdesmito gadu interjers, mēbeles, mākslas darbi, telpu apdare. Vislabāk saglabājies bibliotēkas iekārtojums. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu (celtne dēvēta arī par "balto kuģi").
 
Viesnīcā bija vairāk nekā 100 vietu, kas deva iespēju Ķemeru kūrortam piedāvāt ārstnieciskos pakalpojumus ne tikai sezonas laikā, bet visu gadu. 30. gadu beigās Ķemeri kļūst par nozīmīgu balneoloģiskās ārstniecības centru Eiropā.
 
Padomju laikā viesnīcā ierīkoja sanatoriju „Ķemeri” ar 300 vietām. Tā bija kūrorta galvenā dziedinātava, kur izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ārstniecības metodes. 
 

  
 
Teksts: Māra Lasmane
Foto: Ilona Keiša un Sandra Vanaga

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas