Vispirms ar prāmi devāmies uz Muhu salu. Salā atrodas Tihuses zirgu tūrisma sēta, notika izjāde ar zirgiem un vizināšanās zirgu pajūgā.Vismaz stundu garai ekskursijai pa salas celiņiem, stigām un biežņām zirga mugurā ir pavisam cita garša, nekā ceļošanai autobusā.

 

 

Tālāk pa dambi no Muhu salas devāmies uz Sāremā salu. Pirmais apskates objekts bija Poides baznīca, kura celta 1227. gadā. Viduslaiku baznīca ar savu masīvo izskatu vairāk atgādina cietoksni nekā baznīcu. Tā ir sliktā stāvoklī, bet šeit joprojām notiek dievkalpojumi katru otro svētdienu. Apskatījām Piretikivi akmeni, tas ir Sāmsalas lielākais erātiskais (erātisks nozīmē, ka šis laukakmens kādreiz ar ledājiem atnests no tālienes) laukakmens (gandrīz četrus metrus augsts, apkārtmērs sasniedz 18 metrus).

 

 

Nākamā bija Valjalas baznīca, kura celta 1227. gadā. Baznīcas kora daļā var redzēt sienas apgleznojumus, kas attēlo sešu apustuļu figūras. Krāsas ir izbalējušas, bet var redzēt zīmējumu kontūras. Nākošais apskates objekts bija Kaali meteorīta krāteris, kas varētu būt radies pirms apmēram 4000 gadiem. Dažu gadu laikā krātera apkārtne ir labiekārtota – sataisītas kāpnes, krātera ūdenī aug ūdensrozes. Pat zivtiņas peld, daži esot redzējuši.

 

 

Kuresāres pilsētā apmeklējām bīskapijas pili, tur notiek dažādas izstādes. Mums teica, ka salā var droši uzturēties un pastaigāties pa mežu, jo tur nav lāču, bet es vienu lāci redzēju – izstādē! Kamēr izstaigājām gandrīz visu pili – bijām noguruši, arī ārā karstums mocīja. Drusku pastaigājāmies pa Kuresāres pilsētu. Tad devāmies uz viesnīcu, kas atradās tālāk no Kuresāres, kādā lauku sētā. Iekārtojamies un devāmies uz jūru atveldzēties.

 

 

Otrajā dienā devāmies uz Kihelkonnas baznīcu, kurā ir vairāk kā 200 gadu vecas ērģeles. Interesanti, baznīcā zem katra sola ir sildītājs, lai nenosaltu. Pabijām arī Odalatsi avotos un pie Pangas klintīm. Tās ir dolomīta klintis. Saulīte nežēlīgi karsēja, gribējās iet ūdenī (jūrā), bet nelaime tā, ka gar krastu ļoti daudz aļģu.

 

 

Apskatījām piecas Anglas koka vējdzirnavas. Koguva ciemā bijām brīvdabas muzejā. Muzejā ir iekārtota skola, mums visiem bija iespēja iejusties skolēnu lomā, bet Igors tēloja skolotāju. Šis ciems ir pazīstams kā igauņu rakstnieka Juhana Smūla dzimtā vieta. Šeit satikām arī igauņu tautumeitas košos tērpos. Viņas parādīja igauņu dejas. Tas bija skaisti!

 

 

Šeit mūsu ekskursija beidzās, devāmies uz ostu, bet iekļuvām sastrēgumā – trīs stundas gaidījām. Kad atbraucām atpakaļ no salas, saule jau bija norietējusi. Neskatoties uz karstumu, šis brauciens bija jauks.

 

 

Teksts un foto: Līga Immure