06.06.2016
Netradicionāls vienas dienas maršruts: Jāņupes taka, Dievdārziņš, “Jūras”… (foto)
Kurp doties rīdziniekiem, kad liekas, ka viss interesantākais Rīgas tuvumā jau apskatīts? Pēc neilgas galvas lauzīšanas tika sastādīts netradicionāls loka maršruts Jāņupe – Iecava – Vecumnieki – Baldone, un Rigas RB grupas “Tilts” biedri Jānis Zandovskis, Daina Meldere un es, kompānijā pieaicinot ārpus biedrības esošo vājdzirdīgo Edīti Rozenfeldi, nolēmām doties ceļā.
Pie stūres Jānis, blakus pilote un maršruta izstrādātāja ar karti rokā – es, Daina ar Edīti aizmugurē, un kādā jaukā svētdienas rītā pa Vienības gatvi izripojām laukā no Rīgas. Nogriezāmies vispirms pa apvedceļu, tad nospraudām kursu Plakanciema virzienā.
Pašā sākumā pavisam nejauši pamanījām nesen iekārtotu piemiņas vietu šosejas malā – tur novietots piemiņas akmens un informatīva plāksne par pirmo latviešu strēlnieku uzvaru 1915.gadā. Piestājām paskatīties. Piemiņas vieta iekārtota tikai pagājušajā gadā.
Tālāk ceļš veda uz Jāņupi – uz dārzkopības kooperatīviem, kur tagad daudzi cilvēki mājas nosiltinājuši un dzīvo arī ziemā. Jāņupē ir karjers, un pērnruden tur ierīkota pastaigu taku.
Ceļa norādes uz karjeru nebija, bet mēs izpētījām karti, nogriezāmies pa zemesceļu un visu vajadzīgo atradām. Gan jauku ezeriņu ar dzidru ūdeni, gan smilšu kalnu, gan taku apkārt ūdenskrātuvei, gan pašu jāņupiešu izveidotās mozaīkas koku stumbros un interesantus soliņus, kā arī kokos sakārtos “sapņu ķērājus”. Šķiet, atradām visu, ko vajadzēja. Uzkāpām arī smilšu kalnā – nez vai tās bija no karjera izrakta?
No Jāņupes tikai 7 kilometri ir līdz Iecavai. Pa ceļam bija norāde, ka uz Iecavas upes ir dzirnavas, bet no tām gandrīz nekas nebija palicis pāri, vienīgi ūdenskrātuve redzama. Tāpēc tur neapstājamies un iebraucām tieši Iecavas centrā. Tur atstājām automašīnu un devāmies meklēt kājāmgājēju tiltiņu. Tam pārgājām pāri, un turpat otrā upes krastā bija izbūvēta dēļu taciņa, kas veda uz Dievkalniņu.
Kas ir Dievkalniņš? Brīnišķīga vieta, kur no kraujas paveras skaists skats uz Iecavas upi un uz baznīcas torni pretējā krastā. Laikā, kad mēs tur bijām, kokiem lapas tikko vēl plauka, redzēt varēja daudz.
Pa upes kreiso krastu aizgājām līdz parkam. Tur bija vēl viens tilts, pārgājām to un gar labo krastu devāmies atpakaļ uz centru.
Caur Misu braucām tālāk uz Vecumniekiem. Tur ir Vecais un Jaunais ezers. Abu ezeru krastos ir labiekārtotas atpūtas un piknika vietas. Pasēdējām pie abiem ezeriem, paēdām un devāmies apskatīt Jura Audzijona sētu “Jūras”. Koktēlnieks ap savu māju izveidojis Dievam veltītu dārzu, kurā ir Kristus tēls, pašam sava baznīciņa, lapenes un daudz kas cits – tas jāapskata pašam, to nevar izstāstīt.
Atpakaļceļā vēl iebraucām Baldonē un piestājām pie bijušās sanatorijas, no kuras gan palikušas tikai drupas. Žēl, ka tā. Taču sēravots “Ķirzaciņa” darbojās kā parasti, un varēja piepildīt pudeles ar īpatnēji smaržojošo minerālūdeni.
Bija jauks mūsu grupas brauciens! Iesakām arī citiem!
Baibas Bicēnas teksts un foto
