Search form

29.08.2016

Drukāt

Kuldīgas biedrības aktivitātes augustā


Savā zemītē –Latvijā

13. – 14. augustā 18 kuldīdznieki dodas ar laivām no Rendas pa Abavas upi līdz Ventas ietekai. Laiks nelutināja, lai gan bija ļoti silts, tomēr ik pa brīdim uzlija lietus.

 Pirmajā dienā, noairējot ap 20 km, sākām meklēt vietu naktsmītnei. Izrādījās, ka visas upes garumā krasti ir ļoti stāvi, kas apgrūtina nokļūšanu līdz telšu celšanas vietai. Tomēr vietu atradām un ierīkojāmies uz naktsguļu. Vakars aizritēja sarunās, vakariņojot pie ugunskura, spēlējot bumbu vai vienkārši atpūšoties.

 Otrajā dienā laiks jau mazliet noskaidrojās, vairāk spīdēja saule, bet bez lietus neiztika, pa kādai pilei uzlija arī otrajā dienā. Visi dalībnieki veiksmīgi sasniedza galamērķi. Pārrunās par jau aizvadīto laiku dalījās Gunta Jurševska: „Laivot nebija viegli, īpaši man, jo īsti nepratu airēt”; Juris Ozoliņš: „Lai arī laiks mūs nelutināja, laivošanas pasākums izvērtās interesants un, ja veselība atļaus, laivošu arī nākamgad.”

Nākamgad plānots laivot pa Ventas upi no Lietuvas robežas līdz Skrundai.

 

Ekskursijā uz Lietuvu

 20. augusta rītā 31 kuldīdznieks devās uz Lietuvu.

Pirmais apskates objekts – Jūras muzejs un delfinārijs Klaipēdā.  Atjaunotajā delfinārijā apmeklētājiem bija iespēja vērot aizraujošu šovu, kas iepriecināja gan lielus, gan mazus. Bija iespēja vērot, kā delfīni izpilda dažādus trikus tandēmā ar treneriem. Pēc delfīnu šova devāmies skatīt roņu šovu. Amizantie dzīvnieki demonstrēja dažādus trikus un smīdināja publiku ar saviem jokiem.

Tālāk sekoja Dinozauru parks  7 km attālumā no Klaipēdas, Radaiļos. Šajā parkā mūs sagaidīja visīstākie dinozauri, kuri kustējās, elpoja, izdvesa dažādas skaņas un sprauslāja ūdeni. Kā izrādās, tas ir vienīgais šāda veida parks Baltijas valstīs. Apmeklētājiem bija iespēja izstaigāt arī greizo spoguļu labirintu, apmeklēt 5D kinoteātri un bērniem spēlēties rotaļu laukumos un rūķīšu pilsētā.

Uz Krusta kalnu 12 km attālumā no Šauļiem devāmies, kad diena vērtās uz vakara pusi. Jau satumsa, kad tur nokļuvām. Sajūtas sirreālas. Apkārt tumsa, Krusta kalns izgaismots, mazas taciņas vijas cauri milzīgam skaitam krustu. Nav precīzi zināms, kad šai vietā parādījies pirmais krusts, taču zināms, ka ik gadu uz Krusta kalnu  atnes simtiem krustu. Tie ir gan lieli un mazi un no vairākām pasaules vietām – gan tūristu atvesti, rokām taisīti, gan kādam par godu novietoti, jo pilnīgi visiem šeit ir iespēja atstāt savu krustiņu.

Ekskursija sniedza patīkamas un pozitīvas emocijas tās dalībniekiem un, kaut arī mazliet saguruši, tomēr smaidīgi vēlā nakts stundā atgriezāmies mājās.

 

Teksts: Žanete Škapare
Foto: Gunta Jurševska un Svetlana Grāne


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas