14.08.2017
Jūnija brīvdienas Lietuvā
Brīvdienā pēc festivāla mēs,17 cilvēki un 3 draugi no Smiltenes puses, devāmies ekskursijā pa Lietuvu pierobežā. Redzējām ļoti daudz. Lūk, mūsu stāsts un bildes!
Pasvales avota dziļums tiešām ir iespaidīgs – 20 metri. Ūdenslīdēji atklājuši, ka dzelmē tas sadalās divās zemūdens alās. Avots izdala spēcīgu sērūdeņraža smaku un savu nosaukumu ieguvis no zaļajām aļģēm. Nostāvēt basām kājām izplūstošā avota ūdenī nav iespējams, kājas sāk nežēlīgi salt.
Turpat Pasvalē pabijām kādas privātmājas pagalmā, apskatījām akmeņu kolekciju. Tā sākta veidot pirms 30 gadiem, eksponātu skaits jau pārsniedz četrus simtus, no kuriem ap 300 ir dzirnakmeņi. Sirsnīga saimniece atzina, ka pirmoreiz uzņem nedzirdīgo grupu.
Tālāk ceļš veda uz pilsētiņu Pabirže pie jaukas sievietes, kas savā piemājas dārzā 30 gadu laikā ar lāpstu izrakusi dīķus, kuros zied 9 toņu ūdensrozes – ir pat melnas! Starp dīķiem izveidotas pastaigu taciņas un soliņi. Brīnišķīgi skati kā gleznās. Viņai ir arī jauka īrisu kolekcija, kur katras krāsas īrisiem ir sava smarža. Saimniece ir cienījamos gados, bet dārzs ir tīri izravēts un sakopts.
Biržos ir mākslīgi veidots Širvenas ezers. Dodamies tam pāri pa Lietuvā garāko koka tiltu (525 m), kas aizved uz Biržu pilsētu.
Šķērsojot šo Biržu simbolu saskaņā ar ticējumu klusībā obligāti kaut kas jāvēlas – lai piepildās. Visapkārt valda mierpilna noskaņa.
Nākamais apskates objekts – Smārdones avots. Tur arī pašlaik ir ārstniecības iestāde, sanatorija. Ūdens ir ļoti, ļoti auksts! Bet mēs varonīgi pa to pabradājām.
Pēc tam devāmies uz Kirkilu karsta ezeriņiem, kur uzcelts augsts novērošanas tornis. Tā forma atgādina kanoe vai citu grimstošu laivu. Torņa augstums – gandrīz 32 metri, no kura virsotnes var novērot visu dabas lieguma zonu.
Apkārtnes reljefs ir daudzveidīgi mainīgs, tam dzīvīgumu piešķir daudzās kritenes ( piltuvveida zemes iebrukumi) – aramlaukos, pļavās, mežos, pat pie viensētu būvēm. Vietām tās apaugušas ar zāli, citur pārvērtušās par maziem ezeriņiem un purviem.
Devāmies uz samērā jauno apskates objektu – taku virs koku galotnēm Anīkščos. Tas ir 300 metrus garš ceļš virs priežu meža starp koku galotnēm – baudījām skaistu skatu, meža un dabas sniegto mieru. Pastaigu ceļš sākas pie Puntuka akmens, kas ir otrs lielākais Lietuvā. Taka ved augšup uz skatu laukumu un tālāk aizvijas starp koku galotnēm 21 metra augstumā. Uzkāpām arī 34 metrus augstajā skatu tornī. Tik forša sajūta, kad tev zem kājām ir mežs!
Vienā dienā tik daudz bija jāapskata, ka apgāzto māju varējām pavērot tikai no ārpuses, jo iekšā vairs netikām. Iespaidīgi….
Kā saldais ēdiens pirms ceļa mājup bija Utenas krāsainās, muzikālās strūklakas. Tik ļoti skaisti, aizkustinoši, pat asaras saskrēja acīs….
Un tad ceļš mājup….
Paldies mūsu šoferim par pacietību mūsu komandā! Arī paldies mūsu tulkam par sameklēto interesanto maršrutu!
Autori: Anita Ceple un Ritma Egle
Foto: Juris Miķelis Ozoliņš
