05.10.2017
Izbaudījām īstu Latgales rudeni! (foto)
30. septembrī es pirmo reizi priekšsēdētājas amatā noorganizēju ekskursiju – pa Latgali. Maršrutā tika iekļauti 5 tūrisma objekti, kā arī Daugavpils biedrība, lai apskatītu tās jaunās telpas un apmainītos ar pieredzi.
Ekskursijā ar autobusu devās 25 biedri ar tulci Rotu Gulbi.
Brauciena laikā biedri tuvāk iepazinās savā starpā, katrs pastāstīja par sevi un izteica savu novēlējumu, piemēram, lai būtu saulaina un patīkama diena. Savukārt es no savas puses novēlēju, lai visi ekskursanti būtu aktīvi. Brauciena laikā tika minētas arī mīklas. Pauzē apstājāmies pieturvietā Liepkalnos, lai nopirktu maizi un kārumus.
Tālāk ceļš veda uz Daugavpili, kur paviesojāmies Daugavpils RB jaunajās telpās. Mūs viesmīlīgi uzņēma smaidīgā Daugavpils RB priekšsēdētāja Elvīra Čaika, Regīna Radkeviča un Gaļina Gura. Viņas pastāstīja par savas biedrības darbību.
Mēs daugavpiliešiem pasniedzām no Rīgas atvesto “sālsmaizi” – lielu kliņģeri ar augļiem un tosteri.
Elvīra aicināja mūs apskatīties projekta laikā radītos savu biedru rokdarbus.
Pēc tam pa Dauvgavpils pilsētu izvadāja gide Regīna Radkeviča, pastāstīja cietokšņa interesanto vēsturi. Aizrautīgi pastaigājāmies!
Tālāk braucām uz Čertoku jeb Velnezeru. Brauciena laikā pastāstīju ekskursantiem par ezera vēsturi un leģendu. Visi bija sajūsmā par skaisto, burvīgo skatu un neparasti dzidro, zaļgano ezeru.
Bijām arī Aglonas bazilikā. Tur nedaudz satraucos, jo gids aizkavējās 30 minūtes, bet pa šo laiku visi varēja nopirkt svecītes, ikonas utt. Gids mūs aizveda uz pagrabu, kur senāk bija dievlūgšanas telpa, klausījāmies gida stāstīto un uzdevām arī jautājumus.
Interesants fakts, ka nākamgad Aglonā, iespējams, viesosies Romas galvenais bīskaps sakarā ar Latvijas simtgadi. Tāpēc notiek remontdarbi. Izstaigājām visus trīs stāvus, katrs varēja lūgties un ziedot, iededzināt svecītes.
Pēc gājām uz Aglonas Svētavotu, kur cilvēki stāv rindā, lai varētu nobaudīt avotūdeni.
Netālu no bazilikas atrodas Krusta karaļa kalns, tur skatījām patiešām ļoti daudz skaistu koka skulptūru un citu izstrādājumu.
Beigu beigās pabijām Aglonas Maizes muzejā, kas ir privāts. Maizes muzejā apmeklētājus uzņem pati saimniece Vija latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautas dziesmām un latgalisku uzrunu. Viņa mums daudz stāstīja par maizes tapšanas procesu. Sekoja svaigas maizes degustācija, zāļu tējas un šmakovkas baudīšana. Uzzinājām, ka rupjmaizei ir liels spēks. Bija iespēja iegādāties Aglonas maizīti un konditorijas izstrādājumus. Saimniece uzdāvināja man Māras maizi, bet Rotai – šmakovkas pudeli.
Galu galā mēs arī padejojām un tad ar sirsnīgu smaidu atvadījāmies, laimīgi un priecīgi dodoties mājup.
Mans rezumējums: Liels paldies daugavpiliešiem par viesmīlību, it sevišķi Regīnai un viņas vīram – par iespēju iebraukt iekšā Daugavpils cietoksnī, jo tajā dienā notika maratonskrējiens un visur ceļš bija slēgts. Regīnas vīrs parunāja ar policiju, ka mēs esam tūristi no Rīgas – un mūs ielaida iekšā. Tas mums bija jauks piedzīvojums ar smiekliem.
Paldies mūsu sirsnīgajai tulcei Rotai par jauko sadarbību, viņa mūs mierināja, ka brauciens izdosies un visur būsim laikā. Tā arī bija! Rota deva arī padomu, kā izbaudīt ūdens atslābinošo terapiju kājām. Paldies!
Teksts un foto: Santa Kesenfelde
