Search form

02.09.2019

Drukāt

Vidzemes Kurlmēmo biedrībai būtu 90 gadi

Šā gada 24. augustā LNS Valmieras RB organizēja piemiņas pasākumu Valmieras Gaujas krasta vidusskolā (agrāk – Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā).


Šajā pasākumā ieradās paši valmierieši un arī rīdzinieki. Līga Pauniņa parādīja no LNS muzeja sagatavoto prezentāciju "Īsumā par svarīgāko Vidzemes Kurlmēmo biedrībā", kā arī pastāstīja, kā tapa Vidzemes Kurlmēmo biedrība un veidojās tās darbība.

Turpinājumā skolas skolotāja un Valmieras RB aktīviste Uldze Strazdiņa papildināja stāstījumu par Vidzemes Kurlmēmo biedrības un LNS Valmieras reģionālās biedrības vēsturi. Pēc tam tika novadīta ekskursija pa skolas telpām un ēdnīcā pie zviedru galda pasākuma dalībnieki skatījās foto albumu, preses materiālus, vēsturiskos dokumentus, kā arī savā starpā dalījās ar atmiņām.

Notika gājiens uz pilsētas kapiem, kur apmeklēja skolas dibinātāja un pirmā direktora Vīlipa Švēdes un nedzirdīgā dzejnieka Rietekļa atdusas vietas. Biedri zīmju valodā nodziedāja Rietekļa dziesmu "Še, kur līgo priežu meži", nolika ziedus un sveci. Tika apmeklēts arī skolas bijušā skolotāja Jāņa Madarāja kaps, jo biedri atcerējās un pieminēja to, ka viņš ilgus gadus glabāja pie sevis Vidzemes Kurlmēmo biedrības dokumentus, kurus pēc tam uzdāvināja LNS muzejam.

 

Līga Pauniņa
Foto: Unda Strazdiņa

 

Ieskats Vidzemes Kurlmēmo biedrības vēsturē

1929. gada 21. augustā Rīgas Apgabaltiesā tika reģistrēti Vidzemes Kurlmēmo biedrības statūti, kurus parakstījuši biedrības dibinātāji: E.Ulmanis, E.Pavasars, A. Breikšs, T.Jerkins, K.Mendziņš un J.Vanags. Biedrības šūpulis un mājvieta bija Valmieras kurlmēmo skola, jo tolaik tieši tur bija koncentrēta nedzirdīgo sabiedriskā rosība.

Zīmīgi, ka Vidzemes Kurlmēmo biedrības pirmā biedru sapulce notika reizē ar jaunā skolas nama iesvētīšanu – 1929. gada 1. septembrī. 1. septembrī biedrībā iestājās 55 biedri. Biedrībā apvienojās biedri no Valmieras, Alūksnes, Gulbenes un citiem apriņķiem. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja skolas priekšnieku Ernestu Ulmani. Biedrības mērķis bija visur un arvien palīdzēt nedzirdīgiem.

1930. gada maijā biedrībā jau skaitījās 110 biedri. Valde nolēma izdot laikrakstu “Kurlmēmo Dzīve”. 1930. gada vasarā biedrība sāka vākt līdzekļus pirmā Valmieras Kurlmēmo skolas priekšnieka Vīlipa Švēdes pieminekļa celšanai skolas parkā. Šim nolūkam rīkoja mantu izlozi. Pie biedrības nodibināja sporta sekciju, kuras vadību uzņēmās skolotājs Hugo Traubergs (Tērauds).

1933. gadā par biedrības priekšsēdētāju un “Kurlmēmo Dzīves” redaktoru ievēlēja skolas priekšnieku Pauli Kunstmani. Švēdes pieminekļa celšanu uzticēja nedzirdīgajam tēlniekam V. Treijam. Nodibināja dāmu komiteju un biedrības biroju.

1934. gadā svarīgākais notikums biedrības dzīvē bija Vīlipa Švēdes pieminekļa atklāšana – svinības notika 1934. gada 20. maijā.
1935. gadā biedrība atvēra padomu došanas punktu nedzirdīgajiem. Tas darbojās sekmīgi, sniedzot padomus arodtiesiskos un citos jautājumos.

Vēstures cienīgs ir fakts, ka Vidzemes Kurlmēmo biedrība 1936. gada 31. maijā Vasarsvētkos noorganizēja pirmo Nedzirdīgo dienas sarīkojumu Valmieras kurlmēmo skolas telpās. Pēc svinīgās daļas notika koncerts, un pamazām šis pasākums kļuva par tradīciju. Nedzirdīgo dienas sarīkojumā piedalījās ap 75 nedzirdīgie no visas Latvijas. Tas bija solis uz priekšu nedzirdīgo vienošanai kopējā darbā.

1938. gadā par biedrības priekšnieku un “Kurlmēmo dzīves” redaktoru ievēlēja skolas priekšnieku Hugo Traubergu (Tēraudu). Biedrība sarīkoja nedzirdīgo darbu izstādi un arī otrās Nedzirdīgo dienas Valmierā.

1939. gada Vasarsvētkos notika 3. Nedzirdīgo dienas ar sporta sacīkstēm. Valde un biroja darbinieki veica sagatavošanas darbus biedrības 10 gadu darba atcerei.

Biedrībā skaitījās 115 biedri. 1940. gada 6. janvārī par ievērojamu notikumu Vidzemes nedzirdīgo dzīvē izvērtās Vidzemes kurlmēmo biedrības 10 gadu darba atcere. Sakarā ar darba atceri, Vidzemes Kurlmēmo biedrība nosūtīja Valsts Prezidentam Kārlim Ulmanim pateicības un uzticības apliecinājumu, ziedojot Draudzīgajam aicinājumam 25 latus.

1940. gada 12. decembrī Vidzemes Kurlmēmo biedrība ar Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieka lēmumu tika slēgta, bet 1941. gada 14. februārī šis lēmums tiek atcelts un biedrībai ir atļauts darboties Valmieras Kurlmēmo skolas pārziņā.

1941. gada martā par Vidzemes Kurlmēmo biedrības priekšnieku ievēlēja nedzirdīgo Reinhardu Bērziņu. Pēdējais protokols par biedrības darbību Vidzemes Kurlmēmo biedrības protokolu grāmatā ierakstīts 1944. gada 5. martā. Tajā veikts ieraksts, ka nākamā biedrības biedru kopsapulce paredz svinēt 15 gadu darbības atceri un sapulces datuma noteikšanu atlikt uz nākošo valdes sēdi. Par Vidzemes Kurlmēmo biedrības darbību pēc 1944. gada 5. marta biedrības valdes sēdes ziņu vairs nav.

Vidzemes Kurlmēmo biedrība arvien ir centusies strādāt visu Latvijas nedzirdīgo vienošanas garā, atbalstot savienību dibināšanu, nodibinot draudzību ar pārējām biedrībām, rīkojot Nedzirdīgo dienas. Savā iekšējā dzīvē biedrība ir centusies izkopt biedros sadarbības un vienprātības garu, valstisku apziņu.

 

Uldze Strazdiņa


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas