17.06.2016

Drukāt

EUD ģenerālajā asamblejā

Maijā Ševeningenā, Nīderlandē notika Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD) ģenerālā asambleja (GA), kurā no LNS piedalījās LNS prezidents. Informē EDGARS VORSLOVS.

19. – 20. maijā notika semināri

Klātesošie tika iepazīstināti ar Eiro­pas Savienības programmas “Horizon 2020” finansēto projektu NEXES. Pro­jekta realizācijās piedalās 17 dažādas organizācijas, un viena no tām ir arī EUD. Projekta ietvaros plānots apzināt klien­tu vajadzības un izstrādāt inovatīvus, uz interneta protokola bāzētus risināju­mus visaptverošai komunikācijai (balss, teksts, video un dati) ārkārtas situācijās starp neatliekamās palīdzības dienes­tiem un Eiropas pilsoņiem.

Darba grupās tika analizētas dažā­das ārkārtas situācijas un tas, kā šobrīd nedzirdīgie varētu sazināties ar palīdzī­bas dienestiem, kādi risinājumi būtu nepieciešami nākotnē. Darba grupu dis­kusijas filmēja, un visi ierosinājumi tiks analizēti, lai izstrādātu komunikācijas starp personām ar dažādiem funkcionā­liem traucējumiem un palīdzības dienes­tiem. Plašāka informācija pieejama pro­jekta mājaslapā http://nexes.eu.  

20. maijā notika EUD un Nīderlandes Nedzirdīgo savienības (Dovenschap) ko­pīgi rīkotais seminārs „Inovācijas un labā prakse”. Semināru atklāja EUD pre­zidenta M. Jokinena un Dovenschap pre­zidentes E. Vesterhofas uzrunas.

Seminārs sākās ar Eiropas Nedzirdī­go jauniešu savienības (EUDY) preziden­ta T.Roviesa (Beļģija) prezentāciju par platformu zināšanu sniegšanai ne­dzirdīgiem jauniešiem. par Šajā inter­neta akadēmijā http://eudyacademy.wix.com/eudyacademy  pieejama dažāda jau­niešus izglītojoša informācija starptau­tiskajās zīmēs. EUDY secinājums – infor­mācija nedzirdīgo kopienai ir jāsagatavo pašiem nedzirdīgajiem, jo viņi vislabāk zina, kāda tā ir nepieciešama un kā to labāk pasniegt.

Nīderlandes pārstāve P.Tollenāra klātesošos iepazīstināja ar teātra ne­dzirdīgiem jauniešiem darbību. Nometņu laikā bērniem ar dzirdes trau­cējumiem tiek mācīta teātra māksla. Nometnē dalību var pieteikt gan nedzirdīgie, gan vājdzir­dīgie bērni. Viņas novē­rojums: apmēram pēc divām dienām vājdzir­dīgie bērni, kuri mācību procesā skolās neizman­to zīmju valodu, savus dzirdes aparātus vai ko­hleāros implantus atstāj guļamistabās un ar vien­audžiem sazinās zīmju valodā. Vecāki, ierodoties pēc bērniem, ir pārsteigti, ka viņi vēlas sazināties zīmju valodā un daudzi pēc tam izvēlas skolu, kur mācību procesā tiek izmantota zīmju valoda.

Nīderlandes pārstāvis A.Peljto iepa­zīstināja ar paša izveidoto Nedzirdīgo futbola akadēmiju. Tas noticis pēc ne­dzirdīgo bērnu vecāku pieprasījuma, jo viņu bērniem ir komunikācijas prob­lēmas parastajās futbola akadēmijās un viņiem pievērsta mazāka vērība. Plašāka informācija par akadēmiju ir pieejama mājaslapā http://www.deafsocceraca­demy.com.  

Beļģijas pārstāvis F.Bougvelens ie­pazīstināja ar izstrādāto rokasgrāmatu par pieejamību “Visual Mundi”. Rokas­grāmata domāta plašai sabiedrībai, lai sniegtu informāciju par nepieciešamiem pieejamības risinājumiem nedzirdīga­jiem cilvēkiem. Pašlaik šī rokasgrāmata internetā http://visualmundi.be pieeja­ma franču valodā. Klātesošos ļoti ieinte­resēja, vai plānots to sagatavot arī citās valodās. Atbilde bija, ka tuvākajā laikā plānots visu informāciju pārtulkot arī angļu valodā.

Divas māsas no Nīderlandes – Marti­na un Roza Vatelas iepazīstināja ar savu veikumu, sagatavojot nedzirdīgos gi­dus muzejiem. Iniciatīvas pamatā bija nedzirdīgo uzskats, ka muzeji ir domāti “dzirdīgo kultūrai”, jo tur sniegtā infor­mācija viņiem nebija saprotama. Pašlaik ir iespējams pieteikt nedzirdīga gida pa­kalpojumus deviņos Nīderlandes muze­jos. Tas jādara iepriekš attiecīgā muzeja mājaslapā, lai muzejs varētu uzaicināt nedzirdīgo gidu. Viņu novērojums – la­bāka ir “dzīvā” informācija nekā video informācija, jo gidam var uzdot papildus jautājumus, kā arī nedzirdīgajam cil­vēkam ir darbs un citi apmeklētāji var redzēt, ka nedzirdīga persona var strā­dāt par gidu. Plašāk ar māsu veikumu var iepazīties viņu mājaslapā http://wattelt.org .

Itālijas pārstāvis J.Blume iepazīstinā­ja ar savas kafejnīcas “L‘Altro Spazio” darbību. Tās izveidošanā ievēroti univer­sālā dizaina principi, lai kafejnīca būtu pieejama ikvienam. Pašlaik kafejnīcai ir 12 darbinieki, no tiem 8 – ar dažāda veida invaliditāti. Kafejnīcā ir iekārtota galerija ar personu ar invaliditāti dar­biem, tiek rīkotas dažādas nodarbības, prezentācijas un uzstāšanās. Kafejnīca guvusi popularitāti, un bizness veicas. Plašāka informācija par to ir pieejama mājaslapā http://www.laltrospazio.com .

Nīderlandes pārstāve L.Zeviara iepazīstināja ar izveidoto pakalpoju­mu “Baby signs”. Šī pakalpojuma ie­tvaros vecākiem tiek mācītas zīmes komunikācijai ar saviem bērniem, tas ļauj vecākiem saprast zīdaiņu un mazu bērnu emocijas, vēlmes un ļauj sazināties pirms runas valodas attīstī­bas. Tiem dzirdīgajiem vecākiem, kuri apgūst bērnu zīmes ir ļoti pozitīva at­tieksme pret nedzirdīgo zīmju valodu. Viņas atziņa, ka politiķiem jāstāsta, ka komunikācijā zīmju valodu lieto ne ti­kai nedzirdīgas personas. Zīmju valodai ir daudz plašāks pielietojums. Plašāka informācija par bērnu zīmju valodas pa­kalpojumu pieejama https://www.baby­gebaren.nl .

Bijušais EUD izpilddirektors J.Vesemans no Nīderlandes iepazīstinā­ja ar savas ģimenes uzņēmumu “We­semann Travel”. Uzņēmums pēc klientu vēlmes nedzirdīgajiem piedāvā gan in­dividuālās, gan grupu tūres. Pirms ce­ļojumiem vienmēr sazinās ar attiecīgās valsts nedzirdīgo organizācijām un ceļo­tājiem dod iespēju iepazīties ar dažādu valstu nedzirdīgo kultūru. Plašāka infor­mācija par uzņēmumu ir pieejama mā­jaslapā http://www.meetanotherworld.com .

Dānijas pārstāve J.H.Cēntere iepazīs­tināja ar programmas Erasmus+ finansē­to projektu nedzirdīgo tulku sagatavo­šanai. Projekta ietvaros 2015. – 2018. gadā paredzēts apzināt situāciju Eiropā un izstrādāt ieteikumus nedzirdīgo tul­ku sagatavošanai. Nepieciešamība pēc nedzirdīgajiem tulkiem parādījusies pē­dējos gados, jo konstatēts, ka dzirdīgie zīmju valodas tulki ne vienmēr pielieto sejas mīmiku un nespēj tulkot atbilstoši katra konkrēta nedzirdīgā uztveres lī­menim. Plašāka informācija par projek­tu mājaslapā http://deafinterpreters.eu .

Semināra noslēgumā Dovenschap prezidente dalījās ar savu pieredzi sociālo mediju izmantošanā, ko no­sauca par “viena pirksta darbību”. Kādu vakaru viņa Twitter ievietoja ziņu, ka skatās televizoru, bet nesaprot politiķu debates. Ziņa strauji izplatījās šajā tīklā un nonāca arī politiķu un mediju Twit­ter kontos. Rezultātā panākts problēmas risinājums, un šobrīd Nīderlandes valsts televīzijā apmēram 90% raidījumu ir ti­trēti, privātajā televīzijā titrēti apmēram 60%. Secinājums – sociālajiem tīkliem mūsdienās ir liela ietekme informā­cijas izplatīšanā, tie informē ļoti plašu auditoriju, daudz lielāku nekā piketā vai demonstrācijā.

21. – 22. maijā risinājās kārtējā EUD ģenerālā asambleja

EUD ir pilntiesīgi biedri no 31 valsts nedzirdīgo organizācijas, šajā GA pie­dalījās pārstāvji no 27 valstīm. Nepie­dalījās Rumānijas, Bulgārijas, Kipras un Slovākijas nedzirdīgo organizāciju pārstāvji. Darba kārtībā 15 punkti. Pēc tehniskajiem GA darba uzsākšanas lē­mumiem bez diskusijām apstiprināja iepriekšējās GA protokolu (tā notika pie mums 2015. gadā).

Tālākajā sēdes gaitā klātesošie iepa­zinās ar EUD veikumu 2015. gadā. Kā nozīmīgākie EUD panākumi bija uzsvēr­ti: labā sadarbība ar Eiropas Parlamenta politiķiem un Eiropas Komisijas (EK) Nodarbinātības, sociālo lietu un iek­ļautības ģenerāldirektorātu, ģenerālā asambleja Rīgā, 30 gadu jubilejas konfe­rence Eiropas Parlamentā un dalība da­žādos projektos, kā arī labā sadarbība ar citām Eiropas personu ar invaliditāti or­ganizācijām. Pilns EUD valdes ziņojums par 2015. gadā paveikto pieejams EUD mājaslapā http://www.eud.eu/impact-reports/impact-report-2015 .

EUD prezidents informēja par dažu pārbaudošo organizāciju atzinumiem – EK revidents konstatējis, ka turpmāk projekta budžetos nevajadzētu būt ie­kļautiem zīmju valodas tulka pakalpoju­miem. Tiem kā servisa pakalpojumiem jābūt finansētiem papildus. Auditoru kompānija konstatējusi, ka EUD darbs ir ļoti smags, uzņemoties vairāk darbu, nekā ļauj tā biroja kapacitāte, jo rezultā­tā darbiniekiem iespējama profesionālā izdegšana.

GA apstiprināja 2015. gada pār­skatu un uzdeva EUD valdei pievērst lielāku vērību EUD biroja darbinieku darba noslogojumam, nepieļaujot viņu izdegšanu.

Tālākajā GA gaitā klātesošie tika ie­pazīstināti ar EUD 2015. gada budže­tu. 2015. gada ieņēmumi sastādīja 474 404,88 EUR, to skaitā no biedru naudas 58 050,00 EUR, EK dotācija 238 679,88 EUR, pārējie ieņēmumi bija no dažādu projektu finansējuma. Izdevumi sastādī­ja 462 560,73 EUR, to skaitā 241 296,75 RUR darbinieku atalgojumam un soci­ālajām garantijām.

EUD izpilddirektors informēja, ka sakarā ar EK darbinieku nomaiņu 2015. gada sākums bija ļoti grūts, jo finansē­jums no EK ienācis tikai jūnija mēnesī. EUD atbalstu sniegusi LNS, kas sākot­nēji apmaksāja EUD norises izdevumus, un Šveices Nedzirdīgo federācija, kas iedevusi aizdevumu. GA apstiprināja 2015. gada budžeta pārskatu.

EUD valdei uzdots nosūtīt Latvi­jas un Šveices nedzirdīgo organizāci­jām pateicības vēstules.

Plašas diskusijas vairāk nekā trīs stundu garumā izvērtās par EUD bied­ra naudu. EUD biedra nauda 2000 EUR apmērā nav mainīta kopš 2003. gada. Aizsākums šai diskusijai jau bija pirms gada GA, kas notika Rīgā. Toreiz GA no­raidīja visus piedāvājumus un uzdeva valdei izstrādāt jaunu piedāvājumu, kur tiktu noteikta bāzes likme un mainīgā daļa pēc citiem kritērijiem.

Šoreiz EUD valde piedāvāja noteikt visiem vienādu bāzes likmi 750 EUR apmērā un mainīgo daļu, kas veidota, ņemot vērā attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitu, IKP* un biedra naudas līdzšinējo maksāšanas disciplīnu. Pēc šī sistēmas sanāca, ka Latvija iekļuvusi turīgo valstu grupā, kur būtu jāmaksā 2600 EUR lie­la biedra nauda, kas ir pat vairāk nekā Vācijai, Austrijai, Itālijai, Lielbritānijai, kurām būtu jāmaksā 2200 EUR.

Diskusiju rezultātā šis priekšli­kums tikai noraidīts, jo valde aprēķi­nos bija iekļāvusi IKP, ko iepriekšējā GA Rīgā bija noraidījusi. LNS prezidents uzstājās debatēs un uzsvēra, ka šī sis­tēma nemotivē maksāt biedra naudu savlaicīgi: ja nekavē biedra naudas no­maksu, tad sanāk turpmāk maksāt lie­lāku biedra naudu. Viņš ieteica biedra naudas noteikšanas kritēriju izstrādei ņemt vērā Eurostat datus.

GA atbalstīja Beļģijas priekšlikumu par nepieciešamību apstiprināt vienotu pieejamības simbolu nedzirdīgajiem, jo pašlaik to izvieto, kā katram patīk. Arī WFD kongresā, kas 2015. gadā notika Stambulā, diskutēja par vienota simbola nepiecieša­mību. GA uzdeva valdei sadarbībā ar WFD valdi strādāt pie vienota pieejamības sim­bola nedzirdīgajiem izstrādes.

GA no EUD asociēto biedru vidus izslē­dza Turcijas un Bosnijas un Hercegovi­nas nedzirdīgo organizācijas, jo tās nav maksājušas biedra naudu no 2011. gada un ar EUD nekomunicē.

GA dalībniekus iepazīstināja ar 2016. gadā plānotajām EUD aktivitātēm. Tās balstītas uz ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām efektīvu ieviešanu Eiropas Savienībā. Konvencija pašlaik ir galvenais dokuments, ar kuru strādā ne­dzirdīgo organizācijas.

Pieņēma zināšanai 2016. gada budže­ta projektu. EUD 2016. gada ieņēmumi un izdevumi plānoti 297 211,88 EUR apmērā.

Jaunā EUD politikas direktore Katja Rei­tere no Vācijas iepazīstināja ar plānoto po­litikas stratēģiju. EUD ir labs tramplīns kar­jeras izaugsmē, jo abas iepriekšējās EUD politikas pārraudzītājas saņēmušas uzaici­nājumu darbam Eiropas Parlamentā. EUD politikas stratēģija būs balstīta uz pieeja­mības nodrošināšanu visdažādākās jomās.

EUD komunikācijas un mediju direktors Deivids Heijs iepazīstināja ar jauno EUD mājaslapu un turpmākajiem plāniem. Pēdējā gada laikā strauji pieaudzis apmek­lētāju skaits EUD profilos sociālajos tīklos un turpmāk vēl aktīvāk plānots izmantot to piedāvātās iespējas informācijas izpla­tīšanā. Kā jaunums tika minētas tiešraides sociālajā tīklā Facebook un 360 grādu ka­meras izmantošana vizuālās informācijas sagatavošanā.

GA nobeigumā klātesošie noklausījās ziņojumus par EUD sadarbību ar Pasaules Nedzirdīgo federāciju (WFD), Eiropas Inva­līdu forumu (EDF), Eiropas zīmju valodas tulku forumu (EFSLI) un Eiropas Nedzirdī­go jauniešu organizāciju (EUDY).

Nākamā GA un to pavadošie semināri 2017. gada 18. – 21.maijā notiks Maltā. Malta ir maza valsts, kurā ir apmēram 150 zīmju valodas lietotāju, no kuriem apmē­ram 50 ir Maltas Nedzirdīgo savienības biedri.

Plašāka informācija, foto un video ga­lerija par šo četru dienu pasākumu ir pie­ejama EUD mājas lapā http://www.eud.eu/news/general-assemblies/2016-ga-scheveningen/  .

*IKP - Iekšzemes kopprodukts ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu sara­žoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).

Atpakaļ

Uz augšu