Search form

14.06.2013

Drukāt

Videoziņas Nr.192


NEDZIRDĪGO ZIŅAS
 
Kā zīmju valodu māca Zviedrijā
No 4. līdz 5. jūnijam Rehabilitācijas centra Zīmju valodas attīstības nodaļas speciālisti
Lilita Janševska, Ilona Liniņa, Skaidrīte Baure un Agita Intsone projekta "Latviešu zīmju valodas attīstība" ietvaros brauca pieredzes apmaiņā uz Zviedrijas tautskolu. Grupa iepazinās ar zīmju valodas mācību nodarbību vadīšanu un surdotulku sagatavošanu Stokholmā. Zviedru zīmju valodas nodarbību vadītāji pastāstīja par savām darba metodēm.
Šī projekta ietvaros  plānoti pieredzes apmaiņas braucieni arī uz Lietuvas un Igaunijas nedzirdīgo skolām Kauņā un Tallinā. Projektu finansē Baltijas Bērnu fonds.
Foto: Alīna Bergmane
 
Šosestdien – izlaidumi!
Šīs nedēļas nogalē, sestdien, 15. jūnijā, pl. 12  Rīgas speciālās internātpamatskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem notiks izlaidums. Skolu šogad beidz 13 skolēni.
Tajā pašā dienā izlaidumi būs arī Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolā – attīstības centrā. Devītajai klasei tas sāksies pl. 14, to beigs 7 absolventi. Bet 12. klasei pl. 17,  un tajā ir 10 absolventu. Tie būs pirmie absolventi vispār, kas šajā skolā ieguvuši vidējo izglītību!
Foto: www.jelgavasvestnesis.lv
 
Šaha un dambretes divcīņa
Rīgas Nedzirdīgo šaha un dambretes kluba „ŠaDa”  sacensībās divcīņā, kurās ietilpst šahs un dambrete, piedalījās 6 sievietes un 12 vīrieši. Sieviešu konkurencē uzvarēja Marina Artjomova, bet no vīriešiem spēcīgākais abu disciplīnu kopvērtējumā bija Dmitrijs Kļušenkovs.
Foto: Valdis Krauklis
 
Olimpiešu dzirdi pārbaudīs augsta līmeņa speciālisti
 26. jūlijā – 4. augustā Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notiks Nedzirdīgo vasaras olimpiskās spēles. Tajās piedalīsies aptuveni 3000 dalībnieku no vairāk nekā 80 valstīm.
 Lai novērtētu sportistu dzirdes līmeni, Starptautiskā nedzirdīgo sporta komiteja (ICSD) kā zinātniskos padomniekus pieaicinājusi audioloģijas speciālistus no Lielbritānijas Dzirdes un vibrācijas pētnieciskā institūta. Divi studenti no Sauthemptonas universitātes viņiem palīdzēs novērtēt dzirdes līmeni.
 Savukārt divi doktori Daniels Rovans un Reičela van Besava pēc ICSD pasūtījuma realizēs pētniecības programmu par dzirdes traucējumu ietekmi uz sportisko sniegumu – par to, kā dzirdes novērtēšanu uzlabot un kā atklāt neīstus vai pārspīlētus dzirdes traucējumus.
Pētījuma mērķis –  palīdzēt  tuvināt nedzirdīgos sportistus augstiem sasniegumiem, padarot dzirdes pārbaudes ātras, vienkāršas un lētas, piemēram, izmantojot pārbaudes tiešsaistē (internetā).
ICSD prezidents Kreigs Kroulijs skaidro, ka sacensību organizatoriem „jābūt drošiem par to, ka visi sportisti pirms starta sacensībās noteikti atbilst nedzirdības kritērijiem”.
Foto: www.ciss.org
 
 
LATVIJAS ZIŅAS
 
14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju notika 15 000 Latvijas iedzīvotāju izvešana uz PSRS Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem.
Izsūtīto saraksti bija sastādīti jau 1941. gada janvārī. Pēc sastādītajiem sarakstiem bija paredzēta arī otra izvešanas akcija, to nepaspēja izpildīt, jo 22. jūnijā sākās vācu armijas uzbrukums Latvijai.
Deportācija notika, neminot nekādus iemeslus, bez tiesas sprieduma. Varas iestādes izlikās, ka nekas nav noticis, nebija, kur griezties pēc palīdzības vai aizstāvības.
Arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par “pretpadomju aģitāciju”, kā arī Latvijas ministrus, politiķus, bagātākos pilsoņus, Latvijas aizsargu organizācijas biedrus – lielāko daļu kopā ar ģimenēm. Sievietes un bērnus nosūtīja uz kolhoziem Sibīrijā, vīriešus – uz GULAG nometnēm, kur ieslodzītajiem piesprieda labošanas darbus vai nāves sodu.
Izdzīvojušie deportētie dzimtenē varēja atgriezties tikai piecdesmito gadu beigās.
Foto: www.lvportals.lv
 
Kādā ūdenī peldamies?
Veselības inspekcija katru mēnesi veic ūdens kvalitātes pārbaudi Latvijas oficiālajās peldvietās. Pēc jūnijā veiktajām pārbaudēm Veselības inspekcija informē, ka Latvijas  51 oficiālajā peldvietā peldūdens kvalitāte atbilst prasībām un peldēties ir atļauts.
Taču neoficiālajās peldvietās piesārņojuma dēļ ir aizliegts peldēties Titurgas ezera peldvietā Ķekavas novadā un ieteikts nepeldēties Ogres upē pie Hipodroma, Ogresgalā un HES ūdenskrātuvē Ogrē, Brīvības ielā 124/126. Peldoties šādā ūdenī, pastāv liels risks saslimt ar kādu no ādas, gļotādas vai kuņģa - zarnu trakta infekcijas slimībām.
Savas dzīvesvietas tuvumā lietotās neoficiālās peldvietas vajag novērtēt arī pašiem vizuāli. Ja ir netipiska ūdens krāsa vai smarža, uz virsmas ir noturīgas putas, naftas produkti vai citi atkritumi ūdenī, ja vērojama aļģu savairošanās – tā saucamā ūdens „ziedēšana”, tad peldēties tur nevajag.
Foto: www.nmpd.gov.lv
 
Ko darīt, ja iekož čūska
Latvijā sastopamas trīs čūsku sugas: odze, zalktis un gludenā čūska. Indīgas ir vienīgi odzes. Odzes visbiežāk redzamas izcirtumos, purvmalās un mežmalās. Tām patīk sausums. Odzēm ir izteikti trīsstūrveidīga galva, kas ievērojami platāka par kaklu. Odzes pamatkrāsa ir no gaišbrūnas līdz tumšpelēkai. Vairumam odžu uz muguras raksturīgs tumšs zigzagveida zīmējums, retāk ir  arī vienkrāsainas – tumšpelēkas un melnas. To garums – līdz 65 cm.
 Ja odze iekodusi, tūlīt jāizsauc ātrā palīdzība vai cietušais nekavējoties jānogādā ārstniecības iestādē. Medicīniskā palīdzība jāsaņem ne vēlāk kā trīs stundas pēc sakošanas. Dažiem var iestāties alerģiska reakcija – šoks. Dzīvībai bīstami simptomi ir mēles un rīkles pietūkums, reibonis, apgrūtināta elpošana un bezsamaņa. Ja cilvēkam netiek sniegta palīdzība nekavējoties, viņš var nomirt.
Odzes kodiens izraisa stipru satūkumu un sāpes, āda koduma vietā kļūst zilgansārta. Pietūkums parādās pirmajās minūtēs pēc koduma un izteikti palielinās pirmās diennakts laikā. Var palikt slikta dūša, sākties vemšana un apziņas traucējumi.
Koduma vietai jāpieliek kaut kas auksts. Ja pieejams tīrs ūdens, kodums  jānomazgā, bet nedrīkst mazgāt ar upes vai ezera ūdeni!
Nedrīkst strauji un ātri kustēties – tad inde izplatīsies daudz straujāk. Nedrīkst likt arī žņaugu vai izsūkt indi ar muti.
Čūskas nedzird, bet ļoti labi uztver zemes vibrācijas. Jo skaļāk mežā soļosiet, jo retāk ceļā sastapsiet čūsku.
Foto: www.vancouverfirstaid.ca
 
 
VIDEOLOGS
 
Supervīzijas „Klusuma pasaulē” beigušās
Diemžēl tā ir, un 5. jūnijā notika pēdējā supervīzija, ko vadīja Kārlis Viša. Pēc interesantajām nodarbībām ieradās LNS prezidents Arnolds Pavlins, viceprezidente Sandra Gerenovska un aktivitātes vadītājs Edgars Vorslovs, lai kursu beidzējiem izsniegtu apliecības. Tās tika izsniegtas 26 sociālā darba speciālistiem par piedalīšanos gan supervīzijas ciklā, gan  kvalifikācijas celšanas kursos.
Čaklākā apmeklētāja ir Vita Kamare, kura piedalījusies pilnīgi visās kvalifikācijas celšanas kursu nodarbībās un arī visās supervīzijās. Skatīsimies video.
Video: Zigmārs Ungurs

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas