Turpinās LNS projekts “XXI gadsimts. Nedzirdība. Līdzdalības evolūcija”. Ar 1. jūliju darbu sāka sešas darba grupas : „Sociālā rehabilitācija” „Sabiedriskās dzīves vides pieejamības problēmas” „Informācija”, „Nedzirdīgie un politika. Etniskās minoritātes”, „Zīmju valoda” un „LNS XXI gadsimta otrajā pusē” . Darba grupu uzdevums būs sagatavot ziņojumu par paveikto un tālāku Rīcības plāna darbību.

 

X Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos piedalīsies arī Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas un Raiņa vakarskolas nedzirdīgie audzēkņi. Svētki risināsies no 6. līdz 11. jūlijam Rīgā. Pirmo reizi svētku vēsturē tie ir iekļauti UNESCO svinamo dienu kalendārā 2010. – 2011. gadam, atzīmējot skolu jaunatnes svētku 50. gadadienu un to nozīmi Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā.

Par svētku norisēm vairāk var uzzināt: http://www.dziedundejo.lv/

 

Konkursā „Miss Deaf World 2010” , kas risinās Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi no 1. līdz 12. jūlijam, piedalīsies arī Miss LNS 2009 Daina Platace. Jau 1. jūlijā viņa ar pavadoņiem izlidoja uz Tbilisi. Skaistumkonkursā piešķirs divus titulus: „Miss Deaf World 2010” un „Miss Deaf Europe 2010”. 

Mājas lapa: http://www.missdeafworldgeorgia2010.com/index/index/lang/en

Savukārt ASV, Lasvegasā, Nevadas štatā, no 14. līdz 24. jūlijam risināsies otrs nedzirdīgo meiteņu skaistumkonkurss „Miss Deaf International”. Pieteikušās dalībnieces no aptuveni 50 valstīm. Šajā konkursā piedalīsies arī mūsu skaistule Irīna Kristoforova.

Dalībnieču foto un sīkākas ziņas: http://www.missdeafinternational.com/

7. –18.jūlijā Šveicē, Lozannas pilsētā, notiks nedzirdīgo starptautiskā jauniešu nometne. Tajā piedalīsies arī jaunieši no Latvijas Nedzirdīgo jauniešu organizācijas –Ieva Valdmane, Toms Erbss, Anda Tīdemane, Intis Zvirbulis un Valdis Voitkevičs.

Tur notiks konferences, semināri, spēles, kultūras un sporta aktivitātes, atpūtas vakari, informatīvās sanāksmes par Eiropas Nedzirdīgo jauniešu savienības un tās Ģenerālās asamblejas darbību.

No 1. jūlija stājas spēkā jaunie dabasgāzes tarifi, kas mājsaimniecībām pieaugs par 17% līdz 31%.

Tarifs tiks palielināts par 17,1% tiem klientiem, kuri dabasgāzi lieto plītīs un ūdenssildītājos.  Savukārt tarifs pieaugs par 31% klientiem, kuri dabasgāzi lieto apkurē .

Akcīzes nodokli piemēros arī dabasgāzei, kuru izmanto kā degvielu un kurināmo. Ja gāzi izmanto kā kurināmo, akcīzes nodoklis par kubikmetru gāzes būs jāmaksā 1,5 santīmi. Ja gāzi izmanto kā degvielu, tad 7 santīmi.

Gāzes akcīzi Saeima ieviesa pagājušā gada beigās, lai vairotu budžeta ieņēmumus.

Vasara ir visaktīvākais ērču periods, tāpēc būtu vēlams zināt, kā no tām pasargāties. Kā zināms, ērces pārnēsā ļoti bīstamu slimību  – ērču encefalītu.

Ja ērce piesūkusies, nedrīkst  to vilkt ārā  ar kailām rokām, jo, saspiežot ērci, izspiež zarnu trakta saturu, kurā nereti ir Laima slimību izraisošas baktērijas.
Labāk ērci izvilkt ar pinceti. Vispirms tai uzliek spirtā vai degvīnā samitrinātu vati, kas atslābina ērces muskulatūru. Pēc dažām minūtēm to satver ar pinceti un, uz augšu ceļot, izvelk. Jādezinficē koduma vieta, jānomazgā rokas.
Nekādā gadījumā nedrīkst ērcei pilināt virsū eļļu vai sviestu – tā sāks vemt, un slimības ierosinātāji iekļūs brūcē.
Ja ērci neizdodas izvilkt, to noņems Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) bez maksas vai citās slimnīcās par samaksu.

Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Seima spīkers Broņislavs Komorovskis, kas līdz šim  izpildīja Polijas prezidenta pienākumus. 

Pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas 20. jūnijā sarīkotas pēc tam, kad aprīlī aviokatastrofā pie Smoļenskas gāja bojā iepriekšējais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis.

 Kačiņska brālis Jaroslavs arī piedalījās prezidenta vēlēšanās, taču zaudēja un apsveica savu sāncensi Komorovski ar uzvaru.

Igaunijā likums nosaka par pienākumu bērniem apmeklēt skolu un tīrīt māju. Bērni turpmāk nevarēs atteikties uzkopt savu istabu, nomazgāt traukus vai iznest atkritumus, jo likums liek viņiem palīdzēt vecākiem mājas darbos. Šāda norma iekļauta Ģimenes likumā, kas stājās spēkā jūlija sākumā.

Otrs – nesen pieņemtais likums par pamatskolu un ģimnāzijām noteic, ka bērniem ir pienākums apmeklēt skolu. Likums paredz, ka bērnam jābūt skolā no septiņu gadu vecuma līdz pat pamatizglītības iegūšanai vai 17 gadu vecumam.

Jaunais likums stingri vēršas pret skolas neapmeklēšanu un stundu kavēšanu. Ja mācību ceturkšņa laikā skolēns bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis vairāk nekā 20% stundu, viņa vecākiem var uzlikt sodu līdz pat 12 000 kronām (540 latu), ko var aizvietot ar sabiedriskajiem darbiem.