01.06.2011
Videoziņas Nr.94
Nedzirdīgo ziņas
Pagājušajā nedēļā nedzirdīgo pasaules uzmanības centrā bija Itālija, kur senāts plāno itāļu zīmju valodu oficiāli atzīt kā žestu un mīmikas valodu.
Sakarā ar šo zīmju valodas statusa maiņu Itālijas nedzirdīgie organizēja trīs dienu protestus.
Itālijas nedzirdīgo sabiedrība nepieņem žestu un mīmikas valodu kā savu valodu, un uzskata, ka ar šādu valodas definīciju nedzirdīgie itāļi var tikt uzskatīti kā mazvērtīgāki pilsoņi. Pasaules nedzirdīgo federācija atbalsta Itālijas nedzirdīgos un norāda, ka itāļu zīmju valodas neatzīšana var radīt nopietnas sekas visai Itālijas nedzirdīgo sabiedrībai un ir pretrunā ar ANO konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām principiem, ko apstiprinājusi arī pati Itālija.
Foto: www.nazzareno.info
27. maijā Īslandes parlaments piešķīra īslandiešu zīmju valodai oficiālu valodas statusu.
Nedzirdīgo asociācija par to cīnījās 25 gadus. Tā trīs reizes iesniedza pieteikumu valsts parlamentā zīmju valodas atzīšanai, bet to neizskatīja. Šā gada 24. februārī atkārtoti iesniedza pieteikumu parlamentā un to beidzot pieņēma.
Foto: no vietējas islandiešu avīzes „Frettabladid”
27. maijā pēdējo reizi vecajās skolas telpās Čaka ielā 42 notika Rīgas Nedzirdīgo skolas padomes sanāksme.
Viens no galvenajiem jautājumiem bija skolas pārcelšanās uz jauno vietu Graudu ielā. Jau 6. – 7. jūnijā skola tur varēs pieņemt jaunās ēkas. Jaunās skolas renovācijai un labiekārtošanai iztērēts gandrīz miljons latu. Šobrīd skolā mācās 115 skolēnu, strādā 60 pedagoģiskie darbinieki un 39 tehniskie darbinieki.
Foto: Dzintars Stepāns
Latvijas ziņas
Valsts prezidents Valdis Zatlers ir pirmais Latvijas prezidents, kas ierosinājis Saeimas atlaišanu.
Zatlers nolēma atlaist Saeimu pēc tās piņemtā lēmuma neļaut KNAB veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā.
Tagad divu mēnešu laikā jārīko referendums par Saeimas atlaišanu. Ja par to nobalso vairāk nekā puse no balsotājiem, tad Saeima tiks atlaista. Ja vairāk nekā puse nobalso pret Saeimas atlaišanu, tad Saeima turpina strādāt, bet amatu zaudē prezidents. Referendums par Saeimas atlaišanu notiks 23. jūlijā. Ja Saeimu atlaidīs, tad notiks jaunas Saeimas vēlēšanas ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc atlaišanas.
Foto: www.ir.lv
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis liela mēroga krimināllietu .
Tā vērsta pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, LPP/LC līderi Aināru Šleseru un Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli, kopumā pret 11 personām, no kurām sešas ir valsts amatpersonas, kā arī pret 26 uzņēmumiem.
KNAB izmeklētāji veica kratīšanu aptuveni 40 objektos, tajā skaitā Lemberga īpašumos un ar Andri Šķēli (TP) saistītos uzņēmumos. KNAB bija lūdzis atļauju veikt kratīšanu arī Saeimas deputāta Aināra Šlesera (LPP/LC) dzīvesvietā, taču Saeima nolēma to neatļaut. Tieši pēc šī deputātu lēmuma Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņoja par Saeimas atlaišanu.
Foto: www.ir.lv
Eiropas Savienība nolēmusi līdz 2020. gadam panākt interneta pieslēgumu katrā mājsaimniecībā.
Nauda Latvijai interneta ieviešanai tiek piedāvāta no Eiropas Savienības (ES) fondiem.Diemžēl tās apguve kavējas Latvijas birokrātijas dēļ un šis process stipri atpaliek no mūsu kaimiņiem. Lietuvā, piemēram, jau ir izbūvēts optiskais tīkls katrā pagastā un tagad tur attīsta šo tīklu vēl tālāk. Igaunija arī neatpaliek.
Tomēr ir cerība, ka arī Latvijā līdz 2020. gadam internets būs pieejams katrai mājsaimniecībai. Interneta lietotāju skaits Latvijā pagājušā gada vasarā bija pusotrs miljons, kas bija 68% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Foto: www.ventspilszinas.lv
Stājies spēkā jauns pasažieru vilcienu kustības saraksts, kas darbosies 2011./2012. gada sezonā.
Pamatā saglabāts pašreizējais vilcienu saraksts, tikai nedaudz mainīti gandrīz visu maršrutu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu atiešanas un pienākšanas laiki.
Reizē ar jauno sarakstu Ropažu stacija tiek pārdēvēta par Garkalnes staciju.
Reizē ar jauno sarakstu Ropažu stacija tiek pārdēvēta par Garkalnes staciju.
Vasaras periodā uz Jūrmalu un Saulkrastiem tiks norīkoti papildu elektrovilcieni.
Foto: www.apollo.lv
Ārzemju ziņas
Vācija ir nolēmusi līdz 2022. gadam slēgt visas savas atomelektrostacijas (AES).
Vācijā ir pavisam 17 atomreaktori, bet lielākā daļa no tiem jau slēgti vai tiks slēgti līdz šī gada beigām. Merkeles valdība 2010. gada beigās nolēma pagarināt visu Vācijas AES darbības laiku par vidēji 12 gadiem. Taču zemestrīces un cunami izraisītā Fukusimas AES avārija Japānā mainīja lēmumu. Vācija būs pirmā rūpnieciski attīstītā lielvalsts, kas atteiksies no atomenerģijas izmantošanas.
Foto: www.bauskasdzive.lv
Francijā notika Lielā astoņnieka (G8) valstu līderu tikšanās.
G8 valstis ir ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Krievija, Lielbritānija un Vācija. Darba kārtībā bija daudzi svarīgi jautājumi, piemēram, pasaules ekonomikas attīstība, arābu nemieri un operācija Lībijā, Irānas kodolprogramma, Starptautiskā valūtas fonda jaunā vadītāja izvēle un interneta drošība.
Foto: www.d-fakti.lv
Vācijā jau 1,2 tūkstoši cilvēku saslimuši ar zarnu nūjiņu infekciju, ko izraisa baktērija Escherichia coli (EHEC).
Slimība bojā nieres un centrālo nervu sistēmu. No šīs infekcijas Vācijā jau miruši 14 cilvēki. Par infekcijas avotu tiek uzskatīti gurķi, kas ievesti no Spānijas. Panika par veselībai bīstamajiem gurķiem sākusi izplatīties pa visu Eiropu.
Foto: www.nra.lv
