Search form

15.02.2012

Drukāt

Videoziņas Nr.128


Nedzirdīgo ziņas
 
Šosestdien, 18.februārī, pēc tam, kad būsiet aizgājuši uz vēlēšanu iecirkni un nobalsojuši referendumā, pl. 14 nāciet uz jaunā teātra šova „Krāsaini sapņi 2” otro kārtu KC „Rītausma”.
Šoreiz tēma: karnevāls. Pirmajā kārtā piedalījās 8 pāri,  šoreiz būs par vienu pāri vairāk. Kas tie būs – ieraudzīsiet, kad atnāksiet.
Par iekšā tikšanu jāmaksā  50 santīmi. Pēc šova varēs palikt un turpināt līksmoties  karnevālā, kas sāksies pl. 18. Ieeja ar maskām 50 santīmi. Ja maskas nebūs, tad ieeja LNS biedriem 1 Ls, bet pārējiem 2 Ls. Ņemiet līdzi gan maskas, gan groziņus!
Foto: Valdis Krauklis
 
Latvijas Nedzirdīgo čempionāts boulingā vienspēlēs notika 11. februārī sporta centrā Bowlero.
Piedalījās 20 vīrieši un 22 sievietes. Vīriešiem par 2012. gada čempionu kļuva Vladimirs Lagunovs. Otrajā vietā Māris Dukurs, bet trešajā – Valdemārs Vaivads. Sieviešu konkurencē šāgada čempiones titulu izcīnīja Līva Vaivade. Otrajā vietā Ilze Jaunzeme, trešajā – Ilona Ozola.
Atgādinām, ka dubultspēlēs čempionāts notiks 24. martā.
Foto: www.lnsf.lv
 
Nedzirdīgie sportisti joprojām nezina, vai 2013. gada Nedzirdīgo olimpiskās spēles notiks
Pagājušā gada vidū 2013. gada vasaras olimpiskās spēles apņēmās sarīkot Ungārija, bet galīgo lēmumu solīja paziņot līdz pagājušā gada beigām. Tomēr starptautiskā Nedzirdīgo sporta komiteja (SNSK) šo atbildi joprojām nav saņēmusi. Tāpat kā daudzas Eiropas valstis, arī Ungāriju skārusi ekonomiskā krīze, tāpēc nopietni lēmumi par atbalstu nedzirdīgo sportam jāpieņem īpaši uzmanīgi un bez liekas steigas.
 SNSK turpina sadarboties ar Ungārijas valdību un šīs valsts nedzirdīgo sporta organizāciju. Tiek meklēti labākie risinājumi Olimpisko spēļu budžetam. Nedzirdīgie sportisti cer, ka diskusijas drīz beigsies un beidzot būs skaidri zināms, vai olimpiskās spēles notiks.
Kā jau agrāk rakstījām, 2007. gadā Grieķijas Nedzirdīgo sporta federācija apņēmās sarīkot šīs spēles Atēnās. To viņi izdarīja bez valdības garantijām un vēlāk bija spiesti paziņot, ka naudas trūkuma dēļ tās sarīkot nespēs.
Ja Ungārija atteiksies no spēļu rīkošanas, tās 2013.gadā , acīmredzot, nenotiks, jo citu pretendentu uz šo godu pagaidām nav.
Ungārijas galīgo lēmumu SNSK gaidīs līdz februāra beigām.
Foto: www.bizeps.or.at
 
 
Latvijas ziņas
 
18. februārī notiek tautas nobalsošana – refe­rendums par Satversmes grozījumiem, lai krievu valodu atzītu par otru valsts valodu Latvijā.
Grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos 771 983 vēlētāji. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks  no pl. 7 līdz 22.Tiesības piedalīties tautas no­balsošanā ir katram balstiesīgajam Latvijas Repub­likas pilsonim no 18 gadu vecuma, uzrādot derīgu Latvijas pilsoņa pasi.
Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ieras­ties vēlēšanu iecirknī, līdz 18. februārim pl. 12 var pieteikt balsošanu savā mītnes vietā.
Vēlēšanu iecirknī saņemsiet balsošanas zīmi, kurā būs šāds jautājums: „Vai jūs esat par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statu­su?”. Iespējamie atbilžu varianti ir „par” un „pret”.
Ja gribat, lai Latvijā vienīgā valsts valoda arī turpmāk ir latviešu valoda, tad balsošanas zīmē atzīmējiet ar krustiņu PRET.
Balsot PRET krievu valodu kā otro valsts valo­du aicinājis premjers Valdis Dombrovskis, valsts prezidents Andris Bērziņš, eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga, rakstniece Māra Zālīte, mūziķi, komponisti, sportisti un daudzi citi pazīstami cilvēki Latvijā. Parādīsim, ka mēs gribam palikt saimnieki savā tēvzemē, runāt savā dzimtajā latviešu valodā, un balsosim PRET!
Referenduma norisi 18. februārī varēs vērot ar surdotulkojumu LTV 1. kanālā pl. 21.55.
Starp citu, Satversmei – Valsts pamatlikumam šodien svētku diena. Tā pieņemta pirms 90 gadiem – 1922. gada 15. februārī.
Foto: www.ir.lv, www.saldus.lv
 
No 1. februāra sāka darboties jaunā kompensējamo zāļu izsniegšanas kārtība.
Jaunajā valsts apmaksāto medikamentu sarakstā 600 zālēm ir samazinātas cenas līdz pat 37%. Sarakstam pievienoti arī 104 medikamenti, kuru līdz šim sarakstā nebija. Ja slimnieks pirmo reizi saņem valsts apmaksātās zāles, ārstam receptē jāizraksta zāļu vispārīgais, nevis konkrētais nosaukums.
Aptiekā pacientam jāizsniedz lētākās šā nosaukuma zāles. Taču izrādās, ka daudzās aptiekās to nav. Aptiekas diemžēl nedrīkst izsniegt neko citu vietā, un pacients vispār netiek pie zālēm.
Slimniekam jāiet atpakaļ pie ārsta, kurš tad var izrakstīt viņam dārgākas zāles, par kurām slimniekam pašam jāmaksā pilna cena. Veselības ministrija sola labot šo absurdo situāciju.
Foto: www.ir.lv
 
Saeima apstiprināja jauno Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvu.
Par priekšsēdētāju ievēlēja augstskolas "Turība" Komunikācijas zinātņu katedras vadītāju Aināru Dimantu, bet par viņa vietnieci – "Latvijas Vēstneša" portāla nozares redaktori Aiju Duļevsku-Cālīti.  Padomē 5 gadus vēl darbosies Gints Grūbe, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris.
 Cerēsim, ka tā uzmanīgāk ieklausīsies arī nedzirdīgo vajadzībās un atbalstīs mūsu cīņu par TV raidījumu pieejamību. Līdzšinējā NEPLP tika ievēlēta 2007. gadā, un to vadīja Ābrams Kleckins.
Foto: www.nra.lv
 
Beidzamajā Pasaules kausa posmā skeletonā Kanādas pilsētā Kalgari uzvarēja Latvijas sportists Martins Dukurs.
Trešo gadu pēc kārtas viņš viņš izcīnīja Pasaules kausu skeletonā. Šajā sezonā Martins Dukurs uzvarējis septiņos no astoņiem posmiem. Viņa brālis Tomass Dukurs pēdējā posmā bija ceturtais, taču ar to pietika, lai Pasaules kausā iegūtu trešo vietu, kas viņam līdz šim ir augstākais sasniegums. Varam priecāties, ka mazā Latvija ir kļuvusi par skeletona lielvalsti!
Foto: www.ir.lv
 
 
Ārzemju ziņas
 
Grieķijas valdība, Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija vienojusies par taupības pasākumiem, ko īstenos Grieķija.
Šī valsts saņems 130 miljardu eiro (91 miljarda latu) starptautisko aizdevumu, ja šā gada budžetā samazinās izdevumus vēl par 1,3 miljardiem eiro (0,9 miljardi latu), veselības aprūpei, aizsardzībai un vietējām pašvaldībām. Grieķijas parlaments nobalsoja par taupības pasākumiem, bet partijas izslēdza no savām rindām vairāk nekā 40 deputātu, kuri bija balsojuši pret.
Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pie parlamenta un valsts otrajā lielākajā pilsētā Salonikos apmēram 100 tūkstoši cilvēku protestēja pret šiem taupības pasākumiem un notika asas sadursmes ar policiju. Nemieros ievainoti vairāki cilvēki, aizdedzinātas 45 ēkas.
Grieķijas izstāšanās vai izslēgšana no eiro zonas izmaksātu dārgāk nekā turpmāka atbalsta sniegšana.
Foto: www.kasjauns.lv
 
Lielais aukstums Eiropā radīja lielu pieprasījumu pēc apkurē izmantojamās dabasgāzes.
 Krievija vairs nespēja apmierināt pieaugušo pieprasījumu. Piegādes samazinājās deviņām Eiropas Savienības valstīm, kas gāzi saņem caur Ukrainu. Pašlaik piegādi pamazām atjauno bet ne agrākajā līmenī.
Foto: www.en.ria.ru
 
Sīrijā kopš pagājušā gada marta notiek nemieri pret prezidenta Bašara al Asada režīmu.
Sadursmēs jau gājis bojā ap 6000 cilvēku. Visas sešas Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes dalībnieces ‒ Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Katara, Kuveita, Omāna un Saūda Arābija ‒ izlēmušas izraidīt no savas teritorijas Sīrijas vēstniekus, kā arī atsaukt savus vēstniekus no Sīrijas. Vēstniekus jau atsaukušas arī  daudzas ES valstis.  Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) sagatavojusi rezolūciju par miera spēku iejaukšanos, lai apturētu asinsizliešanu Sīrijā. Sīrijā turpinās armijas karš pret civiliedzīvotājiem.
Foto: www.diena.lv

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas