Search form

21.03.2012

Drukāt

Videoziņas Nr.133


Nedzirdīgo ziņas
 
Mūsu Liepājas biedri jau ceturto gadu tieši 18. martā svin savas pilsētas dzimšanas dienu.
Šogad Liepājai apritēja 387 gadi. Pasākumu uzsāka ar Liepājas himnu „Pilsēta, kurā piedzimst vējš”. Tomēr šī pasākuma galvenais mērķis bija izvērtēt biedrības Gada cilvēkus un notikumus. Pasākuma dalībnieki uz vietas aizpildīja anketas, un izrādījās, ka veselus divus titulus – Gada cilvēks un Gada sabiedriskais darbinieks ieguvusi Maija Vilciņa. Par Gada pašdarbnieci kļuva Monta Dēbele. Uzvarētājas saņēma balvu – stikla vāzi. Bet par Gada notikumu atzina jaunā Rehabilitācijas centra Liepājas ēkas atklāšanu.
Foto: Gunta Vazdiķe
 
No 15. līdz 17. martam Tallinā notika IV Eiropas nedzirdīgo ziemas čempionāts vieglatlētikā telpās.
 Tajā piedalījās 15 Eiropas valstu sportisti. Latviju pārstāvēja Māris Grēniņš, Gunita Šīrante un Ilze Āre. Māris 60 m sprintā uzvarēja ar rezultātu 6,88 sek., tāllēkšanā viņa tālākais lēciens bija 7,28 m, bet 60 m barjerskrējienu veica 8,18 sek. Visi trīs rezultāti ir gan šo sacensību, gan Eiropas rekordi. Gunita Šīrante 1500 m skrējienā ieguva 9.vietu, 3000 m skrējienā – sesto vietu. Ilze Āre bija septītā tāllēkšanā un astotā – augstlēkšanā.
23 disciplīnu konkurencē Latvija ar Māra Grēniņa trim zelta medaļām šajā čempionātā ir augstajā ceturtajā vietā aiz Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Noslēguma banketā Grēniņu sveica kā labāko čempionāta sportistu.
Foto: www.lnsf.lv
 
Mūsu biedrs Uldis Ozols pagājušā gada rudenī sāka 2 gadu studijas Islandes Universitātē Zīmju valodas specialitātē.
 Viņš jau vairākus gadus dzīvo Islandē. Tagad sācis arī strādāt valsts galvaspilsētas Reikjavikas Komunikācijas centrā par pasniedzēju zīmju valodas kursos dzirdīgiem cilvēkiem. Šādi kursi notiek, ja ir vismaz 7 cilvēku  grupa.  Komunikācijas centrā strādā 3 pasniedzēji, visi nedzirdīgi vai vājdzirdīgi. Apmācība notiek tikai zīmju valodā, ar balsi runāt nedrīkst.
Uldis ne tikai vada kursus, bet arī videokameras priekšā veido jaunas zīmes ievietošanai  mājaslapā. Plašu interviju ar viņu lasiet Kopsolī!
Foto: www.deaf.is
 
 
Latvijas ziņas
 
Pagājušajā nedēļā pirmo reizi degvielas cena Latvijā pārsniedza lata robežu.
Cenas palielinājās arī citās ES valstīs. Tas notika tāpēc, ka ES nolēma pārtraukt naftas importu no Irānas, protestējot pret tās kodolprogrammu. Savukārt Irāna atbildēja ar to, ka paaugstināja cenas naftai uz ES. Kas notiks tālāk, grūti paredzēt. Piemēram, ja Izraēla uzbruktu Irānai, naftas cena varētu pieaugt pat divas reizes! Bet, ja šis konflikts  atrisinātos mierīgā ceļā, tad naftas cena varētu samazināties par trešdaļu.
 Otrs iemesls dārgajai degvielas cenai ir tas, ka Latvijā degvielas tirdzniecībai  uzlikti lieli nodokļi. Piemēram, ja benzīns maksā vienu latu litrā, tad gandrīz pusi no cenas  – no 48 līdz 49 santīmiem –  veido nodokļi: akcīzes nodoklis, degvielas rezervju glabāšanas nodeva, kā arī PVN. Tātad valdībai tomēr būtu iespēja samazināt degvielas cenu. Pašreiz akcīzes nodoklis benzīnam Latvijā ir augstāks par ES prasīto minimālo līmeni.
Foto: www.epadomi.lv
 
Šogad valdība par 5 miljoniem latu samazināja finansējumu sabiedriskajam transportam.
 Tāpēc no 1.aprīļa autobusu un vilcienu starppilsētu maršrutos būs jauni tarifi – garākajos maršrutos cenas pieaugs vidēji par 10%, bet dažos nelielajos attālumos biļetes kļūs lētākas. Piemēram, biļete no Krāslavas līdz Dagdai šobrīd maksā 1,4 latus, bet no 1. aprīļa kļūs par 15 santīmiem lētāka, savukārt posmā Rīga – Valmiera biļete maksās 3,35 latus līdzšinējo 3,10 lata vietā. Dzelzceļa biļete no Rīgas līdz Daugavpilij maksās par 25 santīmiem dārgāk nekā pašlaik.
Foto: www.db.lv
 
Tuvojas Londonas olimpiskās spēles, tās notiks no 27.jūlija līdz 12.augustam.
 Uz Olimpiādi ielūgts Valsts prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs un izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Ķīlis ņems līdzi „Gada sporta skolotāju” 2011. gadā Anželiku Šilbergu, kura ir Ventspils 2. pamatskolas sporta skolotāja.
Foto: www.jaunalapa.com
 
Valdība noteikusi jaunas uztura normas bērnudārzniekiem, skolēniem, sociālās aprūpes iestāžu klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.
 No ēdienkartes izslēgti vai samazināti mazvērtīgi un kaitīgi produkti, kas satur daudz sāls, tauku, pārtikas piedevu. Piemēram, frī kartupeļi, desas, cīsiņi, sardeles, žāvēti, kūpināti, sālīti gaļas un zivju produkti, rūpnieciski ražoti pelmeņi, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles. Izglītības iestādēs nedrīkstēs izmantot majonēzi un kečupu.
 Bērnudārzos un skolās jaunās normas būs no 1. jūnija, bet sociālās aprūpes un ārstniecības iestādēs – no 2013. gada 1.janvāra.
Foto: www.tvnet.lv
 
20.martā sākās astronomiskais pavasaris.
 Šogad nebija daudz sniega, tāpēc lielo upju tuvumā dzīvojošos neskars plaši plūdi, taču apdraudētāki būs tieši mazo un netīrīto upju tuvumā dzīvojošie. Neaizmirstiet, ka naktī uz svētdienu, 25.martu, pulksteņa rādītāji būs jāpagriež stundu uz priekšu, jo notiks pāreja uz vasaras laiku.
Foto: www.atuputasbazes.lv
 
 
Ārzemju ziņas
 
Lietuvā notika protesti pret Lietuvas izglītības likumu.
 Tas nosaka, ka no 2013. gada gan lietuviešu, gan mazākumtautību skolu beidzējiem  jākārto vienāds valsts valodas eksāmens. Demonstrāciju Viļņas centrā sarīkoja Lietuvas poļu skolu streika komiteja. Piedalījās apmēram 3000 cilvēku. Plakāti bija lietuviešu, krievu un poļu valodā. No Polijas uz demonstrāciju bija ieradušies pārstāvji no organizācijas "Neatkarības maršs".
Foto: www.puaro.lv
 
ES valstīs pieaug neapmierinātība ar to, ka dažām valstīm ES uzstāda vieglākus noteikumus aizdevuma saņemšanai, bet citām stingrākus.
 Ungārija ir sašutusi, ka ES grib diktēt noteikumus, kas nosaka Ungārijas mediju, tiesas un centrālās bankas darbību. Ungārija to uzskata par iejaukšanos viņu valsts iekšējās lietās. ES iesaldēja Ungārijai 500 miljonu eiro.
 Taču citas valstis, piemēram,  Austrija, Lielbritānija, Polija un Čehija, uzskata, ka šādu lēmumu vajadzētu atlikt līdz nākamā gada jūnijam, lai arī Ungārijai dotu vairāk laika sakārtot budžetu, tāpat  kā tas tika piešķirts, piemēram, Spānijai. Arī Nīderlande ir sašutusi, ka tai nedeva vairāk laika līdzsvarot budžetu, un prasa, lai ES pret visām valstīm izturētos vienādi.
Foto: www.hc.lv
 
ASV vairākās lidostās uzstādīti pirmie filmu pārdošanas automāti, kur pircējs par samaksu var ielādēt filmu savā zibatmiņā jeb USB - flesī.
 Pirmie automātiskie kioski uzstādīti Mineapolisas, Portlandes un Sietlas pilsētu lidostās. Iecerēts kopumā uzstādīt 7000 šādu tirdzniecības ierīču. Lai nopirktu filmu par 15 ASV dolāriem (ap 7,80 latiem) vai to nomātu uz noteiktu laiku par četriem ASV dolāriem (2,08 latiem), jāizvēlas filmas nosaukums, jāsamaksā, ievietojot kredītkarti automātā, un  tad filmu var saņemt savā USB. Pēc tam to var skatīties lidojuma laikā savā portatīvajā datorā.
Foto: www.gadgetlite.com

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas