LNS prezidents Arnolds Pavlins no 20. līdz 25. augustam piedalījās starptautiskā konferencē Dānijā. Konferences tēma: jaunākās aktualitātes dzirdes protezēšanā. Viņš atzina, ka šādos pasākumos ir vērtīgi piedalīties, jo uzzinām par jaunākajām tendencēm dzirdes aparātu ražošanā.

Šoreiz runa bija ne tik daudz par tehnoloģijām, bet par darbu ar klientiem, par to, kā panākt, lai klienti būtu apmierināti ne tikai ar dzirdes aparātu kvalitāti, bet arī ar apkalpošanas kultūru. Izrādās, tas ir aktuāli visā pasaulē. Lai pielāgotu klientam dzirdes aparātu, nepietiek skatīties uz audiogrammu, nepieciešams izzināt viņa dzīvesveidu un tikai tad atbilstoši pielāgot dzirdes aparātu.

 

No 24. līdz 26. augustam notika 600 kilometrus garais stafetes skrējiens „Baltijas ceļš”, pieminot pirms 23 gadiem Baltijas divu miljonu iedzīvotāju veidoto "Baltijas ceļu".

Skrējienā piedalījās 24 dalībnieki no Lietuvas, no Igaunijas nebija neviena, bet no Latvijas 12 skrējēji. Viņu vidū bija arī mūsu Raitis Rūrāns. Skriešana notika uz maiņām, piecu cilvēku grupas ik pēc 5 – 10 kilometriem pastāvīgi mainījās. Raitis šajā skrējienā kopā noskrēja 77,5  kilometrus. Viņš skrējienā piedalījās jau otro reizi, iepriekš skrēja 2010. gadā.

 

Uz Rīgu ekskursijā 24. augustā bija atbraukuši 6 surdotulki no Igaunijas. Viņi paviesojās arī pie mūsu tulkiem Rehabilitācijas centrā un pastāstīja interesantus faktus par savu darbu. Igaunijā ir citāda tulku finansēšanas sistēma. Pie mums tulkus finansē valsts, bet Igaunijā – pašvaldības. Tāpēc katrā pilsētā tulku darbu regulē atšķirīgi noteikumi. Tallinā ir 25 sertificēti tulki. Visu nedēļu tulki apkalpo nedzirdīgos pēc iepriekšējā pieraksta, bet tulka – operatora pakalpojums uz vietas ir pieejams divas reizes nedēļā – otrdienās un ceturtdienās.

 

 

 

16. augustā notika Latvijas Neredzīgo biedrības kongress. Delegāti runāja par paveikto 5 gadu periodā, kas izdarīts, kādi panākumi bija utt. Notika Statūtu grozījumi, par ko bija diezgan plašas diskusijas. Kongresa dalībnieki apsprieda savas biedrības nākotnes plānus. Par Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāju ievēlēja Svetlanu Sproģi. Iepriekš biedrību vadīja Egons Zariņš. Biedrībā ir ap 4000 biedru.

  

Četrpadsmitajā augustā valdība atbalstīja Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam sākotnējo variantu. Tagad līdz 15. septembrim notiek šī plāna sabiedriskā apspriešana. Arī nedzirdīgie aicināti izteikt savas domas un priekšlikumus speciāli sagatavotā priekšlikumu formātā tiešsaistes režīmā šajā mājaslapā: http://www.nap.lv/kā-es-varu-palīdzēt.

 

Latvijas Infektoloģijas centrs brīdina, ka ar katru gadu saslimstība ar HIV pieaug. Šā gada sešos mēnešos reģistrēti 140 jauni inficēšanās gadījumi ar HIV un 67 saslimšanas AIDS stadijā. No AIDS šogad miruši 36 cilvēki, ar HIV inficēti 44 mazuļi, no tiem pieci jau miruši.

Ja cilvēkam agrīni atklāj HIV infekciju un  viņš kārtīgi lieto zāles, tad  viņš AIDS stadijā nenonāk un  viņa dzīves ilgums pieaug.

Latvijā zāles HIV ārstēšanai iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā. Taču, ja zāles nelieto regulāri, tad tās vairs nepalīdz un ārstēšanās kļūst sarežģīta un dārga.

 

No jaunā mācību gada sākumskolas 1.– 4. klasēs un vidusskolā skolēnus uz otru gadu neatstās, izņemot īpašus gadījumus. Ja mācībās bijušas problēmas un nav saņemts pietiekams vērtējums kādā  priekšmetā, skolēnam noteiks papildu nodarbības  pēc mācību gada beigām un vajadzēs kārtot pēcpārbaudījumu. Ja tomēr arī tas būs nepietiekami, nākamajam mācību gadam viņam obligāti izstrādās individuālā atbalsta plānu mācību grūtību novēršanai.

 

 

No 29. augusta līdz 9. septembrim Londonā notiks Paraolimpiskās spēles. Par tām ir ļoti liela interese. Pārdots jau vairāk nekā divarpus miljoni biļešu. Tās varēs iegādāties arī pirms atklāšanas ceremonijas un sacensību laikā. Latviju paraolimpiskajās spēlēs pārstāvēs sportisti Aigars Apinis (disks, lode), Liene Gruzīte (lode, tāllēkšana), Taiga Kantāne (lode, disks), Edgars Kļaviņš (tāllēkšana, skriešana 200 m), Dmitrijs Silovs (tāllēkšana), Andis Ozolnieks (lode), Rihards Snikus (jāšanas sports), Jānis Plotnieks (peldēšana).

 

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā notika Eiropas Atceres dienas pasākumi un konference, kurā piedalījās arī Latvijas Tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Šādu atceres dienu 23. augustā jau 2009. gadā noteica Eiropas Parlaments, lai pieminētu Eiropas visu totalitāro režīmu upurus.

23. augusts bija diena, kad 1939. gadā noziedzīgi tika noslēgts Molotova – Ribentropa pakts. Bordāns savā runā uzsvēra, ka Latvija cietusi no diviem totalitāriem režīmiem –  komunisma un nacisma.

 

Norvēģijā beidzot tiesa pieņēmusi spriedumu Andersa Beringa Breivīka lietā par 77 cilvēku slepkavībām pagājušā gada 22. jūlijā. Ekspertu viedokļi par viņa garīgo veselību dalījās. Viena ekspertīze viņu atzina par nepieskaitāmu (garīgi nepilnvērtīgu cilvēku, kurš nav spējīgs atbildēt par savu rīcību), bet otra –  par pietiekami saprātīgu, lai viņš varētu tikt tiesāts.

 Galīgo lēmumu pieņēma tiesa, un tā  Breivīku atzina par pieskaitāmu, piespriežot lielāko cietumsodu – 21 gadu  ar iespēju termiņu pagarināt.