Search form

02.11.2012

Drukāt

Videoziņas Nr.163


NEDZIRDĪGO ZIŅAS
 
Jau 1. novembrī sākas jauns projekts
Latvijas Nedzirdīgo savienība sāk realizēt projektu „Attīstības vektors” ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu 24 999,98 latu apmērā.
 LNS partneris projektā ir Latvijas Nedzirdīgo jauniešu organizācija (LNJO). Projekta vadītāja Aija Sannikova stāsta, ka projekta mērķis ir veicināt LNS un LNJO aktīvu un kvalitatīvu līdzdalību nedzirdīgo kopienai svarīgu lēmumu pieņemšanā un publisko pakalpojumu sniegšanā, nostiprinot 300 LNS  un 10 LNJO darbinieku spēju iegūt un izmantot darbā arvien jaunu informāciju, apgūt jaunas prasmes. Projekta ietvaros notiks apmācības, izveidos videomateriālu, organizēs diskusijas, semināru un konferenci.
Foto: www.lns.lv
 
Rīgas kausu iegūst „Kurzeme”
28. oktobrī Rīgas 51. vidusskolā notika Rīgas Nedzirdīgo kausa izcīņa minivolejbolā. To organizēja Rīgas sporta klubs „Nedzirdīgo sports”. Piedalījās 5 komandas, katrā 2 cilvēki. Visas spēles uzvarēja un kausu ieguva komanda „Kurzeme”, kurā spēlēja Kristaps Štelmahers un Guntis Vicinskis.
Foto: Andris Bergmanis
 
Iecerēts mainīt speciālo skolu nosaukumu
Veidojot iekļaujošās izglītības politiku valstī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir aktualizējusi jautājumu par speciālās izglītības iestāžu nosaukumiem. Skolēnu vecāki, speciālisti un speciālo skolu pārstāvji pauduši viedokli, ka skolu nosaukumā vārds „speciālā” ir diskriminējošs attiecībā uz skolēna dzīves kvalitāti. Ir gadījumi, kad vecāki nevēlas savu bērnu izglītot speciālās izglītības iestādēs tikai tādēļ vien, lai neizsauktu pret viņu un ģimeni negatīvu sabiedrības reakciju.
Tāpēc IZM Reformu īstenošanas rīcības plānā par vispārējo izglītību kā vienu no iekļaujošās izglītības uzdevumiem norādījusi atteikšanos no vārda „speciālā” lietojuma speciālās izglītības iestāžu nosaukumos.
Rīgas speciālā internātpamatskola bērniem ar dzirdes traucējumiem direktore Kristiāna Pauniņa: „Pašlaik līdz š. g. 1 .decembrim gaidām priekšlikumus par to, vai mūsu skolai ir nepieciešams mainīt nosaukumu, pēc tam tos apkoposim un pieņemsim lēmumu. Varbūt nosaukuma maiņa spriedzi mazinātu, bet ir svarīgi arī zināt, kādiem bērniem skola paredzēta un ko šeit apgūst.”
 
Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra direktors Andris Tauriņš: „Pirms pāris gadiem bija diskusija par skolas nosaukuma maiņu, tajā piedalījās audzēkņi, vecāki, skolas darbinieki un absolventi, kuri apgalvoja, ka nemana un neizjūt nekādu diskrimināciju skolas nosaukuma dēļ. Esam apmierināti ar skolas nosaukumu, vienīgi – tas ir ļoti garš, bet tā tam jābūt!
Foto: www.vieglicelot.lv un www.lns.lv
 
 
LATVIJAS ZIŅAS
 
SIVA notiek izmeklēšana
Nesen atklājās, ka kāda Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) darbiniece vairāku gadu laikā no aģentūras kases izzagusi ap 13 000 latu. Viņa,  aģentūras galvenā grāmatvede un finanšu direktors atbrīvoti no darba.
Taču, izmeklējot šo gadījumu, Labklājības Ministrija atklāja vēl citus nopietnus pārkāpumus SIVA grāmatvedībā . Tur par aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem veiktas nelikumīgas darbības ar čekiem 306 350 Ls apmērā, kā arī dokumentu viltošana. Nelikumībās vaino četrus SIVA darbiniekus, kā  arī iestādes vadītāju Regīnu Simsoni, kura  atstādināta no amata uz izmeklēšanas laiku. Viņa aģentūru vada jau kopš tās izveidošanas 1991. gadā.
Foto: www.mediji.lv
 
Sāk izsniegt jaunu invalīda apliecību
No 1. novembra cilvēki ar invaliditāti var saņemt jaunas formas invalīda apliecību. Tās nosaukums ir „Invaliditātes apliecība”. Vecā apliecībā saucās – „Invalīda apliecība”
Uz jaunā parauga apliecības informācija ir tulkota arī angļu valodā. Tas ļaus cilvēkiem ar invaliditāti, ceļojot pa Eiropas Savienības dalībvalstīm, izmantot šajās valstīs noteiktos atvieglojumus, piemēram, muzejos, sabiedriskajā transportā u.c.
Jaunās apliecības saņemšana būs ērtāka, jo nevajadzēs iepriekš iesniegt fotogrāfiju.Fotografēšana un apliecības izgatavošana, līdzīgi kā autovadītāju apliecībai vai pasei, notiek uz vietas.
To varēs saņemt piecu darba dienu laikā visās Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) nodaļās klātienē vai pa pastu ierakstītā sūtījumā. Par apliecības saņemšanu nav jāmaksā.
Apliecību vajag mainīt tikai tad, ja jums pašreizējai beidzies derīguma termiņš. Iepriekš nevajag mainīt. Bet, ja bieži ceļojat pa Eiropu, tad varat to apmainīt.
Foto: www.lm.gov.lv
 
 
ĀRZEMJU ZIŅA
 
Nedzirdīga politiķe cīnās pret grozījumiem ēku ugunsdrošības noteikumos
Jaunzēlandes pirmā pilnīgi nedzirdīgā politiķe Modžo Matersa ir ļoti neapmierināta par grozījumiem būvniecības noteikumos, kas ēku būvniekiem vairs nepieprasa ierīkot vizuālo ugunsgrēka signalizāciju cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
Kādu dienu parastā ugunsgrēka signalizācija atskanēja pēc Zaļās partijas sanāksmes. M. Matersa domāja, ka viņas kolēģi ātrā gaitā tikai steidzas atpakaļ uz saviem birojiem. Bet tad kāds deputātei pateica par trauksmi (viņa teikto nolasīja no lūpām), un viņa saprata, ka visi steidzas tāpēc, ka skan sirēnas.
Tas bija kā trauksmes zvans– drīz viņas birojā  ierīkoja īpašu vizuālo signalizāciju.
Pasaules Nedzirdīgo nedēļas laikā Matersa skaidroja sabiedrībai, ka būvniecības noteikumos ieviesto grozījumu dēļ arvien mazāk ēku celšanas laikā ierīkotu šādas signalizācijas.
Tas ir tāpēc, ka tagad ēku īpašnieki var izvēlēties, vai vispār ierīkot šādu signalizāciju, ja cilvēki ar invaliditāti nestrādā šajā ēkā.
M. Matersa uzskata, ka šīs izmaiņas ir solis atpakaļ: „Pastāv risks, ka daudzas ēkas nenodrošinās nedzirdīgiem cilvēkiem vajadzīgo trauksmes signalizāciju”. Veselības un drošības pasākumi, kas būtu nepieciešami, jau tagad ir nozīmīgs šķērslis nedzirdīgu cilvēku nodarbināšanai, jo tie radītu papildus izmaksas.
Deputāte ir neapmierināta, ka galīgie grozījumi neiekļauj prasību ierīkot vizuālo signalizāciju, ja cilvēki ar dzirdes traucējumiem lietos ēku: „Ēkā var iemitināties nedzirdīga ģimene vai  strādāt, piemēram, nedzirdīgi apkopēji.”
Foto: www.stuff.co.nz
 
 
VIDEOLOGS
 
Kas ir depresija
Šogad Pasaules psihiskās veselības dienā īpaša uzmanība bija pievērsta depresijai. Šī slimība ietekmē 350 miljonus pasaules iedzīvotāju.
Arī Latvijā arvien vairāk cilvēku cieš no šīs slimības.
Ārzemju pētījumi rāda, ka nedzirdīgajiem attīstās smagākas garīgās veselības problēmas nekā dzirdīgiem cilvēkiem. Viņi biežāk saskaras ar komunikācijas grūtībām un sociālo izolāciju. Pārdzīvojumi par to rada pamatu arī depresijai.
Par depresiju stāsta psiholoģe Natālija Beļakova, kura strādā LNS Rehabilitācijas centrā. Skatieties video.
Video: Zigmārs Ungurs
 
„Kopsolī” ceļš – no rakstu rindām līdz laikraksta numuram jūsu rokās
Gandrīz 60 gadu pastāvēšanas laikā laikraksts „Kopsolī” pārdzīvojis lielas izmaiņas gan satura, gan tehniskā ziņā. Sākumā to drukāja uz parastas rakstāmmašīnas un pavairoja kopējot, pēc tam iespieda tipogrāfijā, burtus atlejot metālā. Vēlāk parādās ofseta iespiedmašīnas, bet tagad iespiešana pavisam vienkārša – pietiek nospiest vienu taustiņu.
Kā top mūsu avīze? Kad apkopoti un izlaboti raksti un fotomateriāli kārtējam numuram, redaktore uzzīmē maketu to izkārtojumam pa lappusēm.
Pēc tā datorspeciālists  datorā izveido avīzes salikumu. Gatavo salikumu  elektroniski nosūta uz tipogrāfiju, kur ievada speciālā digitālā iespiešanas iekārtā un izdrukā tik eksemplāru, cik nepieciešams.
Avīzi no tipogrāfijas atved uz LNS Informācijas centru, kur to komplektē izsūtīšanai lasītājiem visā Latvijā ar kurjerpasta un Latvijas pasta starpniecību vai saņemšanai uz vietas.
Video: Juris Grundulis

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas