Search form

23.11.2015

Drukāt

Rīgas Brāļu kapos – gājiens pa Pārdomu ceļu

17. novembrī, Latvijas svētku priekšvakarā, LNS darbinieku grupa gida pavadībā apmeklēja Rīgas Brāļu kapus. Ekskursijas laikā atklājām līdz šim nezināmus faktus par Brāļu kapu apbedījumu vēsturi, sākot no pirmajiem zemē guldītajiem karavīriem 1915. gadā un beidzot ar mūsdienās veiktajiem pārapbedījumiem.


Pateicoties zinošai gidei, mēs  guvām daudzpusīgu ieskatu  par Brāļu kapiem kā arhitektūras, dārzu mākslas un tēlniecības ansambli, to izbūves vēsturi, lietotajiem materiāliem, vēlāko restaurāciju un atjaunošanu.Viņa minēja daudz interesantu faktu, kurus, vienkārši tāpat pārstaigājot šo vietu, mēs neuzzinātu.

 

Brāļu kapi ir Latvijas nacionālais lepnums

Tas bija pirmais šāda veida valsts nozīmes memoriālais ansamblis Eiropā, kas veltīts I   pasaules karā un tautas brīvības  cīņās  kritušo piemiņai. Tajā apbedīts ap 3000 karavīru   (ap 300 nezināmo), ieskaitot pēckara pārapbedījumus.

Piemiņas vietas izveidei pirmo uzmetumu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, un1924. gada 18. novembrī svinīgā ceremonijā ielikts Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens. Bet tos kā nobeigtus svinīgi iesvētīja tikai 1936. gada 11. novembrī – Lāčplēša dienā, klātesot Valsts prezidentam un valdībai.

Sākotnēji memoriāla veidošanai izmantoti tikai Latvijā pieejamie materiāli, piemēram, Allažu šūnakmens. Mūsdienās Latvijā vairs nav tādu šūnakmens krājumu, tāpēc restaurācijā tie aizvietoti ar mākslīgo imitācijas materiālu.

 

Pa Pārdomu ceļu līdz Mātei Latvijai

Memoriāls sastāv no vairākām daļām. Sākumā devāmies pa liepu gatvi – Pārdomu ceļu, kurš it kā aprāvās, nonākot pie nedziestošās  Svētās uguns ozolu ieskautā Varoņu terasē. Pēc tam padziļinājumā pārstaigājām kapulauku līdz noslēdzošajai Latvijas sienai ar plašu skulpturālu kompozīciju par brīvības cīņu tēmu, kuras centrā atrodas 9 m augstais Mātes Latvijas tēls. To uzstādot,  atvestas un pamatnē ievietotas 517 riekšavas zemes – pa vienai no katra toreizējā Latvijas pagasta.

 

Brāļu kapu memoriāla kopskats  atstāj dziļu iespaidu un raisa pārdomas par to, cik dārgu cenu mūsu tauta samaksājusi par savu brīvību.

 

Noslēgumā  apmeklējām arī Rīgas Meža kapos apbedīto ievērojamāko cilvēku atdusas vietas – to vidū: Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes,  rakstnieka Viļa Lāča,  hokejista Kārļa Skrastiņa, pazīstamā sabiedriskā un politiskā darbinieka Zigfrīda Annas Meierovica, advokāta Andra Grūtupa un citu kapuvietas.

 



Teksts: Ieva Kica
Foto: Juris Grundulis


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas