13.04.2018
Nedzirdīgo savienība rosina zīmju valodu noteikt par vienu no mācību valodām
Nedzirdīgo savienība rosina deputātus Izglītības likumā kā vienu no mācību procesa valodām iekļaut arī zīmju valodu. Šādas izmaiņas savienība rosināja līdz ar citiem grozījumiem, kas saistīti ar pāreju uz izglītību latviešu valodā. Atbildīgajai ministrijai uzdots šo jautājumu atsevišķi pārrunāt ar Nedzirdīgo savienību. Saeimas komisijā arī izskanēja, ka bieži vien pedagogiem, kas strādā ar nedzirdīgiem bērniem, nav pietiekamu zīmju valodas zināšanu un skolās trūkst surdotulku.
Latvijā ikdienā zīmju valodā sazinās aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju. Atsevišķās valstīs Eiropā, piemēram, Francijā, Īrijā un citviet, zīmju valoda ir iekļauta Izglītības likumā, taču Latvijā aizvien nav. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, skatot Izglītības likuma grozījumus trešajā lasījumā, Nedzirdīgo savienība rosināja likumā pieminēt latviešu zīmju valodu.
“Tas tiešām nodrošinātu nedzirdīgiem bērniem pieeju kvalitatīvai izglītībai. Šobrīd zīmju valoda ir palīglīdzekļu lomā. Un Ministru kabineta noteikumi negarantē, ka bērns iegūst kvalitatīvu izglītību zīmju valodā. Tulku valsts apmaksā tad, ja nedzirdīgie apgūst kādu profesionālo izglītību, bet ne vispārizglītojošo izglītību,” norādīja Nedzirdīgo savienības prezidente Sandra Gerenovska.
Speciālas programmas pamata un vidusskolas līmenī tieši nedzirdīgajiem nodrošina Rīgas internātskola bērniem ar dzirdes traucējumiem un Valmieras Gaujas krasta vidusskola, kas vairāk strādā ar vājdzirdīgajiem. Direktores vietniece izglītības jomā Līga Vaite stāsta, ka Valmierā skolēniem bez zīmju valodas vairāk palīdzot attīstīt runas prasmi.
“Ja iekļaus likumā zīmju valodu, tad (..) pedagogam, kurš strādā skolā, viņam perfekti būs jāpārvalda zīmju valoda. Viņam visi priekšmeti būs jāmāca zīmju valodā, un, iespējams, ka arī tādā vājdzirdīgo skolā,” skaidroja Vaite.
Tad gan skolotājiem būtu papildu jāmācās, lai zīmju valodā pilnvērtīgi mācītu ķīmiju, fiziku un citus mācību priekšmetus. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) iepriekš pieminētās problēmas atzīst un sola risināt: “Protams, nedzirdīgo zīmju valoda ir tā pati latviešu valoda. Ir tikai pasniegšanas forma neverbāla, bet ar zīmju palīdzību. Un nedzirdīgie bērni nekādā veidā nedrīkst būt diskriminēti. Tas man varbūt ir jāpārrunā ar kolēģiem sīkāk, jo biedrības pārstāvji norādīja, ka mums pietrūkst pedagogu, kas ir spējīgi sekmīgi strādāt ar zīmju valodu.”
Komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs no „Vienotības” uzdeva atbildīgajai ministrijai strādāt kopā ar Nedzirdīgo savienību. Tā kā priekšlikums iesniegts kontekstā ar pāreju uz izglītību latviešu valodā un tas bijis pēdējais lasījums, Adamovičs prognozē, ka izmaiņas varētu iestrādāt Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumos, kas patlaban atrodas valdībā un paredz kopumā vērienīgas izmaiņas.
“Ierosināja arī, ka, apgūstot tās izglītības programmas vispārizglītojošā pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības iestādē, tātad jānodrošina iespēja izmantot zīmju valodas tulkus un jānodrošina zīmju valodas vide. Šobrīd Ministru kabinets gatavo atsevišķus grozījumus gan Vispārējās izglītības likumā, gan Izglītības likumā,” pastāstīja Adamovičs.
Arī surdotulku skolās nepietiekot, un skolotāji sūdzas par metodisko un mācību materiālu trūkumu. To nepieciešams labot, saka parlamenta komisijas priekšsēdis, piebilstot, ka jāveic aprēķini, cik daudz naudas vajag mācību video izstrādei un tehniskajam aprīkojumam.
Vita Anstrate, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente
Pārpublicēts no LSM mājaslapas: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nedzirdigo-savieniba-rosina-zimju-valodu-noteikt-par-vienu-no-macibu-valodam.a273016/
