Search form

Drukāt

Vissija Gorūza

Photo


Dzimusi: 1942. gada 5. aprīlī, Ludzas novadā.
 
Darbs: LNS sistēmā – Rēzeknes MRU, 32 gadi.
 
Sabiedriskā rosme: no 1962. gada LNS Rēzeknes RB valdes locekle, interešu klubu vadītāja; 12 gadus LNS Domes locekle, vairāk nekā 40 gadus pašdarbniece u.c.
 
Apbalvojumi: Atzinības un Goda raksti par sasniegumiem darbā un sabiedriskā rosībā; atzīmēta LNS Goda plāksnē; medaļa „Darba veterāns”. Piešķirts LNS Rēzeknes RB Goda biedra nosaukums (2005).
 
Raksturojums: Ļoti aktīva biedre, daudz brīvā laika veltījusi jaunākās paaudzes audzināšanai, talantīga un radoša pašdarbībā. Attieksmē pret pienākumiem – atbildīga, kārtīga, precīza.
 
LNS Goda biedra nosaukums piešķirts 2011. gadā.
 

 
Vissija Gorūza atbild uz jautājumiem (Kopsolī nr.3, 03.2011):
 
Kāda sajūta, kad jums ir piešķirts LNS Goda biedra statuss?
To nebiju gaidījusi, tāpēc pārsteigta gan. Tas, protams, ir patīkami. Jūtos pagodināta un novērtēta. Paldies par to, ka tik labi novērtēta mana darbība LNS sistēmā.
 
Jūs 30 gadus esat darbojusies Rēzeknes biedrībā. Atskatoties atpakaļ, par ko varat priecāties?
Esmu pateicīga liktenim, ka varēju darboties savā Rēzeknes biedrībā, kurā mani pamazām iesaistīja Jāzeps Lubgins. Paldies viņam! Kā valdes locekle sekoju visam, kas notiek nedzirdīgo vidē.
 
Arī tagad nevaru iedomāties biedrības dzīvi bez kopīgiem svētkiem, izstādēm, atpūtas vakariem, karnevāliem, praktiskām nodarbībām u.c. Man patika arī pašai rīkot šos pasākumus, spēlēt dambreti, sacensties ar citu biedrību dambretistiem. Domāju, ka visos laikos jauniešiem derētu vairāk pievērsties dambretes un šaha spēlei. Klubā pasākumi notiek bieži, un tie ir ļoti vajadzīgi, lai cilvēki nejustos vientuļi un atstumti. Tagad priecājos, ka organizētajos pasākumos iesaistās daudz jauniešu, un arī mēs, gados vecāki biedri, netiekam aizmirsti. Priecājos par mūsu biedrības cilvēkiem un lepojos ar mūsu biedrības dzīves organizatoriem!
 
Esat daudz ieguldījusi jauniešu audzināšanā… Vai iecerētie rezultāti ir sasniegti, un kādi tie ir?
Padomju laikā man bija uzticēts darbs jauniešu audzināšanā – tika rīkotas sanāksmes, kurās izskatīta jauniešu uzvedība, pārrunas. Tas nebija viegli un īpaši patīkami. Vislabākā audzināšana tomēr ir kopīga darbošanās – gan strādājot, gan atpūšoties, gan iesaistoties pašdarbībā un veicot citas aktivitātes. Priecājos, ka daudzi jaunieši agrāk un arī tagad aktīvi darbojas. Jauniešiem ir jāpiedāvā un jāiemāca pašiem darboties, nevis gudri jāpamāca, kā vajag dzīvot!

Ko vislabprātāk atceraties no biedrībā pavadītā laika?
Ļoti dziļi atmiņā ir palikušas ekskursijas. Arī tagad vienmēr cenšos doties izbraukumos kaut vai tepat pa mūsu Latviju – arī šeit ir ļoti daudz neredzētu vietu. Padomju laikos biju Bulgārijā, Vācijā, Polijā, Norvēģijā. Ne mazāk interesanti bija braucieni pa bijušo Padomju Savienību. Esmu bijusi Ukrainā, Baltkrievijā, Aizkarpatos, Maskavā, Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga), Novgorodā, Pleskavā.
 
Jaukas bija tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas nedzirdīgajiem, daudzās pašdarbnieku uzstāšanās, viesošanās citās LNS biedrībās – tās deva jaunas idejas un iespēju gūt jaunas zināšanas. Esmu priecīga par projekta “Klusuma pasaule” piedāvātām aktivitātēm. Jauniešiem tā ir vērtīga pieredze, laba iespēja attīstīt sevi, iegūt kaut ko jaunu.
 
Liels paldies visiem darbiniekiem, kas veido LNS mājaslapu. Tagad, kad pārsvarā dzīvoju laukos, ar nepacietību tajā gaidu jaunas ziņas un rakstus. Priecājos par visām vēstīm, kas saistītas ar nedzirdīgo pasauli. Arī laikrakstā “Kopsolī” izlasu katru rindiņu.
 
Agrāk nedzirdīgie turējās vairāk kopā, aktīvi darbojās tikai savā vidē, tagad sāk integrēties pārējā sabiedrībā, sadarboties ar dzirdīgajiem. Mani tas priecē!

Droši vien jums bija pamatdarbs, kāds tas bija?
Esmu visu darba mūžu nostrādājusi Rēzeknes MRU apavu iecirknī. Šī man bija vienīgā darbavieta, kurā sabiju 32 gadus līdz pat aiziešanai pensijā. Ko darīt bija daudz un smagi. Tas bija sēdošs darbs ar lielu slodzi rokām, daudz bija jāstrādā ar šķērēm, sāpēja pirksti. Tikai sēdējos divos gados ražošanā ieviesa speciālas iekārtas, kas atviegloja procesu. Man bija jāveic arī brigadieres pienākumi.

Jūs aktīvi piedalījāties pašdarbībā, kādas izjūtas raisa šī joma?
Man pašai ļoti patīk dejas, esmu dejojusi tautas dejas, vienu brīdi mums biedrībā bija pat pilns deju kolektīva sastāvs – 8 pāri. Esmu dejojusi arī līnijdejas. Vienmēr labprāt piedalos teātra uzvedumos.Labprāt apmeklēju dažādus pašdarbnieku pasākumus, īpaši festivālus, kas notiek dažādās Latvijas vietās. Pašdarbība ir iespēja labi un saturīgi pavadīt laiku ar domubiedriem, attīstīt savus talantus, iegūt jaunus draugus.

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas