21.03.2019

Līvijai Svīķerei-Bauerei – 110

Ievērojamā sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, nedzirdīgo mākslas un kultūras kopēja Līvija Svīķere dzimusi 1909. gada 10. aprīlī Harbinā (Ķīnā).

Pārbraukusi uz Latviju, mācījās Rīgas Kurlmēmo skolas 3. klasē. Pamatskolu beidzot, Līvija turpināja izglītošanos un īpaši paplašināja savas zināšanas, kad iestājās Rīgas Valsts daiļamatniecības skolā, kur apguva dažādus amatniecības darbus.

Pēc skolas absolvēšanas vairākus gadus strādāja Rīgas Kurlmēmo skolā par rokdarbu skolotāju. Tolaik viņa tur bija pirmā un vienīgā nedzirdīgā skolotāja.

Rokdarbu nodarbībā Rīgas Kurlmēmo skolā no 1939. gada līdz 1942. gadam.

Ulmaņlaikā Līvija bija rosīga un aktīva sabiedriskā darbiniece, enerģiska nedzirdīgo mākslas un kultūras kopēja. Viņa bija tā, kas 1931. gada februārī publicēja avīzē „Kurlmēmo Dzīve” aicinājumu visiem latviešu nedzirdīgajiem apvienoties vienā kopīgā biedrībā. Pati iesaistījās sekretāres darbā biedrībā „Immanuel”, bija valdes locekle P. Kunstmaņa vadītajā Latvijas Nedzirdīgo biedrībā.

Līvija neiztrūkstoši piedalījās nedzirdīgo mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu kopšanā un attīstības veicināšanā. Bija drāmas teātra režisores palīdze un aktrise, piemēram, lugā “Cita bērns” (1947), viencēlienā “Mantiniece” (1948), “Cilpas” (1949) un citās.

Izrāde 1933. gadā

Līvija bija arī tautisko deju kolektīva dalībniece, piedalījās viesizrādēs Maskavā, Kijevā un Minskā.

Savā pēdējā darbavietā – kombinātā “Māksla” Līvija auda Latvijas tautiskos audumus, aizkarus, šalles un darināja citas skaistas lietas.

Pēc ilgstošas, smagas slimības pāragri aizgāja mūžībā 1961. gada 28. aprīlī Rīgā. Apglabāta Rīgas Meža kapos.

LNS muzejā glabājas bieza klade ar nosaukumu “Drāmas ansambļa vēsture”. To sarakstījusi režisore Elvīra Elksne. Lūk, ko viņa rakstījusi par Līviju: “Pati pirmā drāmas pulciņa rekvizītore un skatuves iekārtotāja Šķūņu ielas telpās bija Līvija Bauere, labprātīgi uzņemdamās šos pienākumus un pildīdama tos ar lielu atbildību. Izrādēs katrs sīkums bija nolikts savā vietā, un pēc vajadzības vienmēr viss aktieriem bija pie rokas.

Žēl, ka uz Jāņa sētu pulciņam līdzi viņa neatnāca. Ļauna slimība Līviju Baueri paņēma viņas labākajos mūža gados. Tas bija sāpīgs zaudējums. Pulciņam pietrūka īpatnējas aktrises, elegantu dāmu lomu tēlotājas un ar labu gaumi apveltītas rekvizītores. Pieminot Līviju, teiksim paldies par viņas ieguldījumu nedzirdīgo kultūrā.”

Līga Pauniņa
Foto no LNS muzeja

Redakcijas piezīme: par Līviju vēl var lasīt avīzes „Kopsolī” 2009. g. jūnija numurā 8.lpp. rakstu sakarā ar viņas simtgadi.