Search form

21.08.2019

Drukāt

“Rītausmai” – 50

Latvijas Nedzirdīgo biedrības Centrālās valdes prezidijā pirmoreiz saruna par kultūras nama celtniecības nepieciešamību un iespējām to veikt notika 1963. gadā. Par to CV informēja priekšsēdētājs Paulis Timermanis.


Valde lēma – Rīgā jāuzceļ nedzirdīgo kul­tūras nams Jūrmalas gatves un Kandavas ielu krustojumā.

Un sākās darbs! Tika nojauktas da­žas šai vietā esošās privātās mājas un rezervēta zemes platība arī sporta zāles būvei.

Laikraksts “Kopsolī” veica aptauju par piemērotāko nosaukumu topoša­jam LNB kultūras namam. Bija iesniegti 50 priekšlikumi, no kuriem balsošanai izvirzīja četrus: ATMODA, RĪTAUSMA, SAULE, VIENĪBA.

Vislielāko piekrišanu guva divi no­saukumi: ”Rītausma” un “Vienība”. Galu galā Centrālās valdes prezidijs nobalso­jas par “Rītausmu”.

1969. gada 19. jūlijā republikānisko kultūras namu “Rītausma” svinīgi atklāja Rīgā, Kandavas ielā 27, un joprojām tā ir lielākā kultūras iestāde nedzirdīgajiem Latvijā.

Liels nopelns kultūras nama uzcel­šanā bija LNB Centrālās valdes priekš­sēdētājam P. Timermanim. Viņš palicis LNB/LNS vēsturē un nedzirdīgo ļaužu atmiņā ne tikai kā šī kultūras nama krusttēvs, bet daudzu citu labu iniciatīvu autors un īstenotājs ražošanas, sociālā un kultūras jomā.

Pirmais direktors bija Jānis Bariss, viņš bija atbildīgs par nama celt­niecību jau no pirmā iemūrētā ķieģeļa līdz atklāšanai un tālākai darbībai.

Kultūras nams apkalpoja nedzirdī­gos ne tikai Rīgā un visā Latvijā, bet arī apkārtējos iedzīvotājus – tāda bija izpildu komitejas pavēle. Darbojās ļoti daudz pulciņu gan nedzirdīgajiem, gan dzirdīgajiem bērniem un pieaugušajiem. Daudzos plašos pasākumus varēja rīkot, pa­teicoties LNB uzņēmumu peļņai, kas nodroši­nāja arī kultūras nama uzturēšanu.

Par “Rītausmas“ direktori visilgāk un visradošāk nostrādā­ja Vija Šaberte (1977 – 2000) – viņas 23 darba gados spilgtākais notikums bija pirmais skaistumkonkurss “Mis LNS – 95”.

Daudzus gadus Rīt­ausmā nostrādāja tulce Jautrīte Groma. Rīdzi­nieku vidū vispopulā­rākais pasākums bija “Jautrītes ziņas”. Visu mūžu radošā darbā aizvadījusi režisore, ne­dzirdīgo teātra māmuļa Elvīra Elksne, izaudzinot arī savu pēcteci – tagadējo režisori Dzintru Kukšu. Atmodas laikā darba apjomi un attiecīgi arī štati strauji samazinājās sakarā ar pārejas laika grūtībām valstī un LNS krīzes situāciju uz izdzīvoša­nas robežas.

1994. gadā LNS valde nolēma kultūras namu turpmāk saukt par LNS kultūras centru (KC) “Rītausma”.

1996. gada vasarā notika organizēts sprā­dziens, un KC nama stūrī tika izrauts pama­tīgs robs, izbiruši stikli ne tikai ēkas fasādē, bet arī blakus esošās mājās. Sprādziens bija savstarpēja izrēķināšanās, vērsta pret nama nomniekiem.

No 2000. līdz 2010. gadam KC direktore Maruta Piterniece krīzes laikā tomēr prata uzturēja nedzirdīgo kultūras dzīvotspēju – no­tika dažādi pasākumi, pašdarbības kolektīvu mēģinājumi, tradīciju svinības, festivāli utt.

No 2010. līdz 2012. gadam “Rītausmas” direktore bija Brigita Aldersone (tagad Laz­da), pēc tam to daļējā nomā pārņēma LNS Rehabilitācijas centra sociālo pakalpojumu izpildei.

“Rītausmas” galvenie darbības virzieni – brīvā laikā aktivitātes (dažādi interešu pul­ciņi un mākslinieciskās pašdarbības pulciņi, atpūtas un izklaides aktivitātes, kā arī izglītojo­šie un informatīvie pasākumi – lekcijas un jaunākā informācija zīmju valodā, tikša­nās ar dažādu organizāciju pārstāvjiem.

Visus šos gadus “Rītausmā” darbo­jas nedzirdīgo teātra kolektīvs – drāmas ansambļa režisore Dzintra Kukša no 1987. gada, jauniešu deju kolektīvs – deju grupas vadītāja Dana Kalpiņa – Geida no 2002. gada, arī tautas deju kolektīvs – vada Aldis Ādamsons no 2010. gada..

Kopš dibināšanas brīža teātra kolek­tīvs iestudējis neskaitāmas izrādes zīmju valodā, ar savu mākslu priecējis skatītā­jus visā Latvijā. Nedzirdīgie darbojušies arī estrādes deju kolektīvā, melodekla­māciju mīļotāji iestudējuši neskaitāmas populāras dziesmas zīmju valodā.

No 2014. gada namā darbojas SIA LNS Rehabilitācijas centra Dienas centrs “Rītausma”, kura darbību daļēji finansē Rīgas domes Labklājības departa­ments. Dienas centra pakalpojumus sa­ņem Rīgā dzīvojošie nedzirdīgie.

Pašlaik namam nav sava direktora. Saimnieciskās lietas ir SIA “LNS Nekus­tamie īpašumi” pārziņā. Daudzas telpas iznomātas.

Noslēgumā – no redakcijas. Pirms 50 gadiem uzceltais kultūras nams neap­šaubāmi pozitīvi ietekmējis un vairojis šo­brīd esošo bagātīgo nedzirdīgo kultūras mantojumu. Atliek vien minēt, kāds tas būtu bez daudzu nedzirdīgo otrajām mā­jām – “Rītausmas”, kuras pastāvēšanai šogad aprit pusgadsimts. 

 

Līga Pauniņa
Foto: Līga Pauniņa un no LNS arhīva


Atpakaļ

Uz augšu

Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas