21.08.2019
“Rītausmai” – 50
Latvijas Nedzirdīgo biedrības Centrālās valdes prezidijā pirmoreiz saruna par kultūras nama celtniecības nepieciešamību un iespējām to veikt notika 1963. gadā. Par to CV informēja priekšsēdētājs Paulis Timermanis.
Valde lēma – Rīgā jāuzceļ nedzirdīgo kultūras nams Jūrmalas gatves un Kandavas ielu krustojumā.
Un sākās darbs! Tika nojauktas dažas šai vietā esošās privātās mājas un rezervēta zemes platība arī sporta zāles būvei.
Laikraksts “Kopsolī” veica aptauju par piemērotāko nosaukumu topošajam LNB kultūras namam. Bija iesniegti 50 priekšlikumi, no kuriem balsošanai izvirzīja četrus: ATMODA, RĪTAUSMA, SAULE, VIENĪBA.
Vislielāko piekrišanu guva divi nosaukumi: ”Rītausma” un “Vienība”. Galu galā Centrālās valdes prezidijs nobalsojas par “Rītausmu”.
1969. gada 19. jūlijā republikānisko kultūras namu “Rītausma” svinīgi atklāja Rīgā, Kandavas ielā 27, un joprojām tā ir lielākā kultūras iestāde nedzirdīgajiem Latvijā.
Liels nopelns kultūras nama uzcelšanā bija LNB Centrālās valdes priekšsēdētājam P. Timermanim. Viņš palicis LNB/LNS vēsturē un nedzirdīgo ļaužu atmiņā ne tikai kā šī kultūras nama krusttēvs, bet daudzu citu labu iniciatīvu autors un īstenotājs ražošanas, sociālā un kultūras jomā.
Pirmais direktors bija Jānis Bariss, viņš bija atbildīgs par nama celtniecību jau no pirmā iemūrētā ķieģeļa līdz atklāšanai un tālākai darbībai.
Kultūras nams apkalpoja nedzirdīgos ne tikai Rīgā un visā Latvijā, bet arī apkārtējos iedzīvotājus – tāda bija izpildu komitejas pavēle. Darbojās ļoti daudz pulciņu gan nedzirdīgajiem, gan dzirdīgajiem bērniem un pieaugušajiem. Daudzos plašos pasākumus varēja rīkot, pateicoties LNB uzņēmumu peļņai, kas nodrošināja arī kultūras nama uzturēšanu.
Par “Rītausmas“ direktori visilgāk un visradošāk nostrādāja Vija Šaberte (1977 – 2000) – viņas 23 darba gados spilgtākais notikums bija pirmais skaistumkonkurss “Mis LNS – 95”.
Daudzus gadus Rītausmā nostrādāja tulce Jautrīte Groma. Rīdzinieku vidū vispopulārākais pasākums bija “Jautrītes ziņas”. Visu mūžu radošā darbā aizvadījusi režisore, nedzirdīgo teātra māmuļa Elvīra Elksne, izaudzinot arī savu pēcteci – tagadējo režisori Dzintru Kukšu. Atmodas laikā darba apjomi un attiecīgi arī štati strauji samazinājās sakarā ar pārejas laika grūtībām valstī un LNS krīzes situāciju uz izdzīvošanas robežas.
1994. gadā LNS valde nolēma kultūras namu turpmāk saukt par LNS kultūras centru (KC) “Rītausma”.
1996. gada vasarā notika organizēts sprādziens, un KC nama stūrī tika izrauts pamatīgs robs, izbiruši stikli ne tikai ēkas fasādē, bet arī blakus esošās mājās. Sprādziens bija savstarpēja izrēķināšanās, vērsta pret nama nomniekiem.
No 2000. līdz 2010. gadam KC direktore Maruta Piterniece krīzes laikā tomēr prata uzturēja nedzirdīgo kultūras dzīvotspēju – notika dažādi pasākumi, pašdarbības kolektīvu mēģinājumi, tradīciju svinības, festivāli utt.
No 2010. līdz 2012. gadam “Rītausmas” direktore bija Brigita Aldersone (tagad Lazda), pēc tam to daļējā nomā pārņēma LNS Rehabilitācijas centra sociālo pakalpojumu izpildei.
“Rītausmas” galvenie darbības virzieni – brīvā laikā aktivitātes (dažādi interešu pulciņi un mākslinieciskās pašdarbības pulciņi, atpūtas un izklaides aktivitātes, kā arī izglītojošie un informatīvie pasākumi – lekcijas un jaunākā informācija zīmju valodā, tikšanās ar dažādu organizāciju pārstāvjiem.
Visus šos gadus “Rītausmā” darbojas nedzirdīgo teātra kolektīvs – drāmas ansambļa režisore Dzintra Kukša no 1987. gada, jauniešu deju kolektīvs – deju grupas vadītāja Dana Kalpiņa – Geida no 2002. gada, arī tautas deju kolektīvs – vada Aldis Ādamsons no 2010. gada..
Kopš dibināšanas brīža teātra kolektīvs iestudējis neskaitāmas izrādes zīmju valodā, ar savu mākslu priecējis skatītājus visā Latvijā. Nedzirdīgie darbojušies arī estrādes deju kolektīvā, melodeklamāciju mīļotāji iestudējuši neskaitāmas populāras dziesmas zīmju valodā.
No 2014. gada namā darbojas SIA LNS Rehabilitācijas centra Dienas centrs “Rītausma”, kura darbību daļēji finansē Rīgas domes Labklājības departaments. Dienas centra pakalpojumus saņem Rīgā dzīvojošie nedzirdīgie.
Pašlaik namam nav sava direktora. Saimnieciskās lietas ir SIA “LNS Nekustamie īpašumi” pārziņā. Daudzas telpas iznomātas.
Noslēgumā – no redakcijas. Pirms 50 gadiem uzceltais kultūras nams neapšaubāmi pozitīvi ietekmējis un vairojis šobrīd esošo bagātīgo nedzirdīgo kultūras mantojumu. Atliek vien minēt, kāds tas būtu bez daudzu nedzirdīgo otrajām mājām – “Rītausmas”, kuras pastāvēšanai šogad aprit pusgadsimts.
Līga Pauniņa
Foto: Līga Pauniņa un no LNS arhīva