Latvijas nedzirdīgo kopienas vēstures avotos rodams fakts, ka pirmā Nedzirdīgo diena Latvijā atzīmēta jau 1936. gada 31. maijā.

To noorganizēja Vidzemes Kurlmēmo biedrība Valmieras Kurlmēmo skolā pēc nedzirdīgā sabiedriskā darbinieka Reinharda Bērziņa iniciatīvas. Toreiz Nedzirdīgo diena oficiāli nebija atzīta ne Latvijā, ne pasaulē.

 

Pirmais Pasaules nedzirdīgo kongress notika 1951. gadā Romā, un tajā nolēma visas nedzirdīgo organizācijas apvienot Pasaules nedzirdīgo federācijā (WFD). Bet WFD kongresā 1958. gadā pieņemts lēmums par Nedzirdīgo dienas atzīmēšanu katru gadu septembra pēdējā svētdienā.

 

1990. gadā Pasaules nedzirdīgo diena pirmoreiz parādījās Latvijas kalendāros, bet to jau padomju laikā atzīmēja mūsu biedrību klubos un “Rītausmā”.

 

Notika tematiski izglītojoši pasākumi un atpūtas vakari par godu šai dienai, tika sveikti aktīvākie biedri. Piemēram, “Kopsolī” rīkoja akcijas ar sponsoru dāvāto balvu izlozi, publicēja aprakstus par nedzirdīgo dzīvi no ārzemju preses.

 

Izsūtīja rajonu nodaļām ( tagad – biedrības) metodiskos materiālus par to, kā varētu šo dienu atzīmēt. Arī citos nedzirdīgo nodaļu klubos organizēja līdzīgus pasākumus, veltītus Nedzirdīgo dienai, piemēram, Daugavpilī šaha ātrspēles turnīrs, Rēzeknē – pārējiem par paraugu cildināja biedrus, kas apzinīgi pilda savus pienākumus.

 

Klubos rīkoja kopējus mielasta galdus, dejas, rotaļas un dažādas sacensības. Rīgas nodaļa 1965. gadā sarīkoja motokrosu, bet 1966. gadā pulcējās kopā jaunās atpūtas pilsētiņas atklāšanā Dzirnuragā. Liepājā notika makšķerēšanas sacensības, Alūksnē šaušanas turnīrs, loterija, Valmierā ražas skates, dažādas sporta aktivitātes un noslēgumā atpūtas vakars ar izklaides programmu utt.

 

Valmierieši šai dienā pilsētas kapos apciemo tur dusošo nedzirdīgo kapu kopiņas, arī mūsu dzejnieka Rietekļa ( pseidonīms – Vakara zvaigzne) – dzejoļa “Še, kur līgo priežu meži! “ autora kapavietu.

 

Ar laiku tas kļuva par LNS skaistu tradīciju – LNS biedrību apvienotais pašdarbnieku koris to vienmēr dzied zīmju valodā Nedzirdīgo dienas noslēguma koncertā.

 

Pasākumi turpinājās arī 1995. gadā Jāņa sētas pagalmā – tos pirmo reizi sarīkoja brīvā dabā ar pašdarbniekiem no visām Latvijas malām. Pēc tam sekoja Vērmaņdārzs, Latviešu biedrības nams, Kongresu nams, pašu Elvīras ielas pagalms, Dzintaru koncertzāle un nu jau vairākas reizes arī “Rītausmā”.

 

Publikācijas “KS” liecina, ka Nedzirdīgo nedēļā LNS mākslinieku kopa “Cerība” palaikam piedāvā nedzirdīgo autoru mākslas darbu izstādi. Var skatīt arī foto izstādi, skatīt prezentāciju materiālus par LNS lielāko projektu realizāciju un iepazīties ar jaunumiem surdotehnikas jomā, kā arī uz vietas izmantot konsultanta pakalpojumus.

 

Pasaules Nedzirdīgo dienu LNS tagad vienmēr svin ar bagātu un plašu programmu – ir uzstājušies visi reģionu biedrību pašdarbnieki, audzēkņi no Valmieras, Rīgas un Daugavpils skolām, no Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas, no Nedzirdīgo jauniešu organizācijas, kā arī mazie bērnudārznieki, ir uzņemti arī viesi no citām valstīm. Cilvēki satiek vecos draugus un iegūst jaunus, cits citu sveic Nedzirdīgo dienā, izbauda kultūras sniegumu un kopā būšanas prieku.

 

Nedzirdīgo dienas koncertam katrreiz dots skaists, vienojošs nosaukums, piemēram “Mēs – sabiedrības daļa”, “Dziedošās rokas”, “Latvija – mūsu zeme klusumā”, “Mūsu svētki mūsu mājās”, “Klusuma pasaules klusuma diena” u.c.

 

Koncertā iekļautas melodeklamācijas, tautas dejas, drāmas uzvedumi, estrādes dejas, poēzijas, deju un kustību uzvedumi, humoristiski skeči, pantomīmas, izrādes.

 

2009. gadā WFD oficiāli apstiprina Nedzirdīgo nedēļas atzīmēšanu, un no 2016. gada LNS īsteno to nedēļas devīzi/ vadmotīvu, ko Pasaules nedzirdīgo federācija iesaka lietot visā pasaulē.

 

Piemēram, 2016. gada nedēļas devīze bija “Ar zīmju valodu esmu vienlīdzīgs”, 2017. gada – “Ar zīmju valodu pilnīga iekļaušanās sabiedrībā”, 2018. gada nedēļas vadmotīvs – “Ar zīmju valodu ikviens ir iekļauts”.

 

LNS vienmēr ir atsaukusies WFD aicinājumam un tagad atzīmē Nedzirdīgo dienu ar plašu un daudzpusīgu programmu nedēļas garumā.