09.09.2013
Konferences 3. sekcijas darba grupas „Attīstība kā projekts” pārskats
Konferences 3. Sekcijā tika apspriesti šādi problēmjautājumi:
– Kas ir „projekts”?
– Vai LNS gatavo projektus?
– Kādās jomās LNS vajag projektus?
Ikdienā nedzirdīgie cilvēki bieži saskaras ar šo vārdu un piedalījušies visdažādākos projektos, bet nekad nebija izdiskutējuši, kas tad īsti ir „projekts”, ko tas nozīmē.
Tāpēc, izmantojot metodi „prāta vētra”, tika definēta vārda „projekts” nozīme un būtība tā, lai visiem nedzirdīgajiem biedriem tas būtu skaidrs. Prāta vētras nobeigumā radās šāda definīcija: „Projekts ir darbs, pasākums vai darbu un pasākumu kopums, kuram ir noteikts sākums un beigas”. Definīcija nav unikāla un nav pilnīga, tomēr dalībniekiem formulējumā bija svarīgi iekļaut tieši pasākumu ierobežojumu laikā. Minētais formulējums bija gūtās pieredzes rezultāts.
Tajā pašā laikā grupa secināja, ka nav iespējams domāt par attīstību, līdz galam neizprotot projektu norises būtību. Tāpēc darba grupa soli pa solim praktiskajā uzdevumā izvērtēja, kā organizācija nonāk pie projekta un tā galarezultāta. Grupas uzdevuma realizācijai tika izmantota problēmsituāciju metode, lai, meklējot atbildi uz uzdoto jautājumu un minot piemērus, rastu pareizo risinājumu.
Grupa noskaidroja ka projekts var būt īslaicīgs, piemēram, dažas dienas vai nedēļas, tas var būt ilglaicīgs un ilgt vairāk. Katram projektam ir mērķis, kas var būt sadalīts apakšmērķos vai uzdevumos.
Secinājām, ka projekta īstenošanai ir nepieciešami resursi – cilvēki (projekta vadītāji, speciālisti, eksperti utt.), kā arī atkarībā no projekta satura – materiālie un finanšu resursi.
Visi dalībnieki kopīgi izgāja deviņus soļus līdz projektam – rast ideju; piemeklēt atbilstošo ES fondu aktivitāti; konsultēties ar atbildīgo iestādi; sekot līdzi MK noteikumu izstrādes gaitai; iepazīties ar noteikumiem, uzdot neskaidros jautājumus; gatavot projektu un iesniegt sadarbības iestādē; projekts tiek vērtēts; slēdz līgumu par projekta īstenošanu; projekts tiek īstenots.
Pamatojoties uz šiem soļiem, grupa analizēja esošo situāciju – kādus projektus ir realizējusi LNS (17 projektus), un domāja par jaunām idejām un vajadzībām, kuras varētu un vajadzētu risināt, izmantojot struktūrfondu un programmu finansējumu.
Darba grupa noslēgumā apkopoja veikumu un izteica šādus priekšlikumu LNS turpmākai darbībai:
1. Jāveic izpēte, kādas ir nedzirdīgo problēmas un vajadzības, kuru risināšanā LNS vēl nav iesaistījusies;
2. Jāpaplašina sadarbība ar skolām, kurās mācās nedzirdīgie/vājdzirdīgie bērni, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas un iesaistītos problēmu risināšanā;
3. Nākotnē lielāku uzmanību jāpievērš jauniešu iesaistei LNS dzīvē, jo viņi ir mūsu nākotne;
4. Rast iespēju (finansiālu, organizatorisku) organizēt:
o nedzirdīgiem bērniem kopā ar vecākiem nometnes;
o veciem cilvēkiem brīvā laika aktivitātes ( novuss, nūjošana, dambrete, trenažieri ar speciālista klātbūtni, kurš apmāca, kā pareizi tos izmantot; nometnes pensionāriem utt.);
o ģimenes pasākumus, jo ģimene ir liela vērtība;
o zīmju valodas kursus vecākiem, kuri ir dzirdīgi, bet viņu bērni nedzirdīgi;;
o iegādāties tautastērpus pašdarbniekiem;
o organizēt veciem cilvēkiem datorapmācību;
o rīkot informatīvos pasākumus – seminārus, piesaistot dažādus speciālistus.
Daži dalībnieki izteica vēlmi paši mēģināt sagatavot kaut mazu projektu. Bet lielos projektus tomēr būtu jāgatavo speciālistiem ar atbilstošu izglītību.
92,04% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.”
Šis materiāls veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.
Par tā saturu atbild LNS laikraksta „Kopsolī” galvenā redaktore Ilze Kopmane.
Šis materiāls veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.
Par tā saturu atbild LNS laikraksta „Kopsolī” galvenā redaktore Ilze Kopmane.
