Search form

13.10.2016

Drukāt

Konference – statistika, domas, pārdomas, diskusijas – nākotnes plāni (video)

Photo


Laika periodā no 2016.gada 13.jūnija līdz 2016.gada 16.oktobrim projekta “LNS darbības stiprināšana – 2016” ietvaros tika realizēta 2.aktivitāte “LNS darbības stratēģijas 2017. – 2019.gadam projekta izstrāde un apspriešana”. Aktivitātes īstenošana ietvēra sevī 3 (trīs) posmus:

- 1.posms “LNS darbības izvērtējums un priekšlikumi - aptauja”, minētā posma ietvaros tika noteikts LNS darbinieku un biedru vērtējums par LNS darbības programmas rezultātiem 2013.-2016.gadā un tika apkopoti ieteikumi un priekšlikumi tālākajai darbībai, izmantojot tos LNS stratēģiskā plāna 2017.-2019.gadam izveides procesā;

- 2.posms “LNS darbības 2013.-2016.gadā izvērtējums”, kura ietvaros notika LNS darbības programmas rezultātu 2013. – 2016.gadā izvērtējums, vadoties pēc LNS 18.kongresā apstiprinātajiem darbības pamatvirzieniem:

1) LNS organizatoriskais darbs;

2) Sociālie pakalpojumi;

3) Informācijas pieejamības nodrošināšana;

4) Jaunieši un izglītība;

5) Nedzirdīgo kultūra, veselības veicināšana;

6) Saimnieciskā darbība un nekustamie īpašumi;

- 3.posms “LNS veiktā ieguldījuma 2013.–2016.gada darbības periodā izvērtējuma apspriešana un LNS stratēģiskā plāna (projekta) izstrāde 2017.–2019.gadam un tā apspriešana”, tā ietvaros tika apspriesti pētījuma rezultāti un izveidots LNS stratēģiskais darbības plāns (projekts) 2017.-2019.gadam.

3. posmā 2016. gada 23. un 24.septembrī tika organizēta konference “LNS darbība – esošais un plānotais”, kura noritēja 2 dienu laikā.

Pirmajā konferences dienā notika kompetenču darba grupu darbs, diskutējot un precizējot par LNS darbības stratēģijas 2017.-2019.gadam, analizējot priekšlikumus un ieteikumus, lai veiktu papildinājumus un grozījumus stratēģiskā plāna izveides procesā.

 

Otrajā konferences dienā piedalījās 160 dalībnieki, no tiem 120 LNS biedri un 40 LNS darbinieki. Konferences laikā notika ziņojumi un diskusijas par pētījumu rezultātiem, LNS darbības 2013.-2016.gadā izvērtējumu un LNS stratēģiska plāna mērķi un virzieniem 2017. – 2019.gadam.

Abās konferences dienās darbs noritēja ļoti auglīgi un rezultatīvi. Darba grupa vairāku cilvēku sastāvā: E. Vorslovs, S. Gerenovska, I. Immure, A. Osmanis, I. Kalniņš, V. Strazdiņš utt. sniedza LNS darbības programmas 2013. – 2017.gadam pamatvirzienu analīzi, sasaistot to ar aptaujas pētījuma rezultātiem, un par savā atbildībā esošajām jomām. Savukārt konferences dalībnieki aktīvi piedalīties pētījuma rezultātu apspriešanā, izteica savu redzējumu par turpmāko LNS darbību nākotnē.

Par LNS organizatorisko darbu atbildēja darba grupas locekle S.Gerenovska. Konferencē viņa sniedza ziņojumu par to, cik lielā mērā ir izpildīta LNS darbības programmas 2013. – 2017.gadam jomā, kas skar papildus finansēšanas avotu piesaisti LNS darbībai un jaunu biedru piesaisti, saikņu uzturēšanu ar ārpus Latvijas dzīvojošiem LNS biedriem, elektroniskās centralizētās LNS biedru reģistra datu bāzes izveidi, LNS reģionālo biedrību darbības stratēģiju izveidi un LNS reģionālo biedrību grupu darbu uzlabošanu.

Vadoties no pētījuma rezultātiem,  tika diskutēts par tādiem jautājumiem kā nedzirdīgo cilvēku dalība reģionālo biedrību organizētajos kultūras, informatīvos, brīvā laika, izglītojošos un cita veidā pasākumos, vajadzību saņemt atbalstu no savām biedrībām, kādā veidā tiek uzturēti kontakti ar savu reģionālo biedrību, kādā veidā nedzirdīgajam cilvēkam ir iespējams iesaistīties LNS organizatoriskajā darbā kā brīvprātīgajam darbiniekam, kādi ir lielākie LNS sasniegumi un problēmas utt.

Konferencē kā galvenais motīvs izskanēta tas, ka nākotnē būtu vairāk jāpārdomā organizējamo pasākumu programma, to saturs, kvalitāte, pieejamība, bet iespējams samazinot to skaitu. Svarīgi pievērst uzmanību jauno biedru piesaistei LNS, kā arī jāiesaista nedzirdīgie cilvēki brīvprātīgajā darbā; jāveicina LNS personāla intelektuālā potenciālā paaugstināšana, kapacitātes stiprināšana; jāveicina LNS biedru izglītošana, pilnveidojot to darba iemaņas atbilstoši šī brīža darba tirgus prasībām, jāstiprina un jāturpina sadarbība ar valsts un pašvaldības iestādēm.

Diskusijās tika skarts jautājums par nedzirdīgo cilvēku interešu aizstāvību, to iekļaušanu dzirdīgo sabiedrībā, izanalizējot un izpētot jautājumus attiecībā uz nedzirdīgo cilvēku interešu aizstāvību pašvaldības un valsts līmenī, kā mainījusies dzirdīgo cilvēku attieksme pret nedzirdīgajiem cilvēkiem pēdējo trīs gadu laikā, kādā veidā būtu jāinformē dzirdīgo sabiedrība par nedzirdīgajiem, cik labi saprotama masu informācijas līdzekļos sniegtā informācija, un kā to prot izmantot nedzirdīgie cilvēki utt. Pārrunājot minētos jautājumus, tika secināts, ka LNS un reģionālo biedrību vadītājiem nepieciešams vairāk informēt nedzirdīgos cilvēkus par to, kādā veidā LNS pārstāv un aizstāv to intereses viņu dzīvesvietu pašvaldībās, jo LNS biedriem nav informācijas par to, ko un kā LNS dara savu biedru labā, lai paaugstinātu to dzīves kvalitāti un aizstāvētu intereses.

 Pārskatu par sociālo jautājumu loku un sociālo pakalpojumu problemātiku sniedza LNS prezidents, projekta darba grupas vadītājs (2.aktivitāte 2. un 3. posms) E. Vorslovs.  Viņš norādīja, ka LNS sniegtos sociālos pakalpojumus var iedalīt trīs grupās:

1)      surdotulka pakalpojumi;

2)      sociālās rehabilitācijas pakalpojumi;

3)      surdotehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas pakalpojumi,

Dalībnieku diskusijas izvērtās par tādiem jautājumiem kā pakalpojumu izmantošana,  kāpēc minētie pakalpojumi netiek izmantoti, kā tiek vērtēta minēto pakalpojumu pieejamība, saturs, kvalitāte, kas apmierina vai neapmierina cilvēkus; vai nedzirdīgie cilvēki ir informēti par minēto pakalpojumu pieejamības klāsta paplašinājumu; vai tiek izmantoti citu pakalpojumu sniedzēju sniegti pakalpojumi, vai nedzirdīgie cilvēki ir informēti par savā pašvaldībā pieejamajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību; kādus sociālos pakalpojumus nepieciešams nodrošināt pēc LNS biedru/darbinieku domām.

E. Vorslovs klātesošos arī iepazīstināja ar LNS darbības programmas 2013. – 2017.gadam izpildes analīzes secinājumiemsociālo pakalpojumu jomā:

1)      par LNS deleģēto funkciju veikšanu sociālās rehabilitācijas, surdotulka pakalpojumu un surdotehnikas jomas nodrošināšanu kontekstā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Invaliditātes likumā noteikto;

2)      sociālo pakalpojumu sniedzošo institūciju darbinieku kapacitātes stiprināšanu; sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības un satura uzlabošanu;

3)      surdotehnisko palīglīdzekļu klāsta un pieejamības paplašināšanu; informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu sociālo pakalpojumu sniegšanā veicināšanu;

4)       aprūpes pakalpojumu pieejamību pensijas vecuma personām un personām ar intelektuālās (garīgās) attīstības traucējumiem veicināšanu; atsevišķās nodaļas izveides personām ar dzirdes invaliditāti kādā Latvijas ilgstošas sociālās aprūpes centrā (pansionātā), kur ilgstošu vai īslaicīgu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju saņemtu gan personas ar garīgā rakstura traucējumiem, gan personas pensijas vecumā, veicināšanu;

5)       klientu iesaistīšanā savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus veicināšanu.

Diskusijās par minētiem jautājumiem tika secināts, ka pašvaldībā pieejamo pakalpojumu un sociālās palīdzības klāsts ir liels, bet nedzirdīgie cilvēki to nemāk izmantot, līdz ar to jānodrošina informācijas pieejamība, jāuzlabo sadarbība ar pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, kā arī jādomā par to, kā uzlabot vides pieejamība krīzes situācijās. Prieks bija konstatēt., ka pēc aptaujas rezultātiem (projekta 2.aktivitātes 1.posms) LNS biedru lielākā daļa (71 – 85%) izmanto LNS sniegtos sociālos pakalpojumus, bet ir, kur tiekties un attīstīties.

Par informācijas pieejamības nodrošināšanu uzstājās projekta 2.aktivitātes 1.-3.posma darba grupas locekle I.Immure. Viņas ziņojumā tika skarti tādi jautājumi kā  informācijas iegūšana par LNS, reģionālo biedrību, SIA darbību un to sniegtajiem pakalpojumiem caur masu medijiem, sociālajiem tīkliem; kā tiek vērtēti šie LNS informācijas avotu veidi,  to saturs un pieejamība; kādā veidā jāinformē nedzirdīgie cilvēki par aktualitātēm/pasākumiem; vai tiek skatīti subtitrēti un surdotulkoti raidījumi,  filmas utt.

I.Immure analizēja arī LNS darbības programmas 2013. – 2017.gadam noteiktus virzienus: tradicionālo informācijas nesēju – adaptētās informācijas izdevumu laikrakstu “Kopsolī” iespiestā veidā un e-versijā saglabāšanu; LNS mājaslapas www.lns.lv attīstīšanu; sadarbību ar LTV un iespēju un vajadzību plašāk nodrošināt televīzijas raidījumus ar subtitriem un surdotulkojumu. Diskusijās tika secināts, ka jārisina jautājums par to, kādā veidā turpmāk nedzirdīgajiem cilvēkiem pasniegt informāciju, bet tā noteikti jāpasniedz vienkāršā un nedzirdīgajiem cilvēkiem saprotamā un vieglajā latviešu valodā. Aktuālākā un svarīgākā informācija iespējams elektroniski jāsūta uz LNS reģionālo biedrībām, tomēr vēlreiz izvērtējot šāda papilddarba lietderību. Tika spriests arī par to, ka ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Latvijas Televīziju (LTV1) informatīvo dokumentālo raidījumu daļā un ši sadarbība jāturpina.

Par nedzirdīgo kultūru un veselības veicināšanas jautājumiem skatījumu sniedza M. Lasmane, viņa aplūkoja šādus jautājumus: kas ir noteicošais, ka nedzirdīgie cilvēki apmeklē LNS un reģionālās biedrības organizētos kultūras pasākumus; cik lielā mērā organizētie pasākumi apmierina nedzirdīgo cilvēku vēlmes un vajadzības; vai tiek apmeklēti LNS tradicionālie pasākumi: amatiermākslas (pašdarbības) festivāls, Nedzirdīgo diena un cik lielā mērā šo pasākumu programma apmierina nedzirdīgos cilvēkus un ko nepieciešams veikt to uzlabošanai; vai būtu nepieciešams organizēt kopīgos pasākumus ar dzirdīgajiem cilvēkiem; kādā veidā nepieciešams informēt nedzirdīgo sabiedrību par LNS vēsturi; vai nedzirdīgie cilvēki piedalās LNS vai reģionālās biedrības organizētajos veselīga dzīvesveida pasākumos vai fiziskās aktivitātēs, interešu klubos/pulciņos.

Kopumā konferencē tika secināts, ka nepieciešams piedāvāt nedzirdīgajiem cilvēkiem jaunas atpūtas iespējas, lai cilvēkiem būtu interesanti, lai būtu lielākā izvēle pasākumu apmeklēšanā, kā arī ļoti svarīgi un ļoti nopietni jāpieiet pie mūsu nedzirdīgo kultūras izglītošanu.  Konferences dalībnieki apsprieda, kas un kā tika izpildīts attiecībā uz nedzirdīgo kultūru un veselības veicināšanu atbilstoši izstrādātajam LNS darbības 2013. – 2017.gada plānam: jauno inovatīvo ideju nedzirdīgo kultūras attīstībai rādīšana, LNS tradicionālo pasākumu – Nedzirdīgo dienas, amatiermākslas pašdarbības festivālu saglabāšana; mūsdienīgo interešu klubu veidošana un attīstīšana reģionālajās biedrībās; jauno pašdarbnieku piesaiste, to radošo iemaņu pilnveidošana un dalību nacionālajos, starptautiskajos pasākumos veicināšana; nedzirdīgo kultūras ārpus nedzirdīgo kopienas popularizēšana, sadarbības tīklu veidošana ar kultūras iestādēm un citām institūcijām Latvijā un ārzemēs; kvalitatīvo un profesionālo ārzemju speciālistu piesaiste, jauna darba formu un metožu attīstīšana; nedzirdīgo kultūras vēsturisko vērtību attīstīšana un saglabāšana, muzeju tīklu LNS un reģionālajās biedrībās pilnveidošana; jauno pasākumu fizisko aktivitāšu un veselīga dzīvesveida veicināšanai ieviešana; latviešu nedzirdīgo zīmju valodas attīstīšana un popularizēšana.

Par jauniešiem un izglītību uzstājās darba grupas loceklis I. Kalniņš, informējot klātesošos par tādiem jautājumiem kā LNS jauniešu aktivitāšu pieaugums; visu vecuma nedzirdīgo cilvēku dalība LNS un reģionālo biedrību organizētajos pasākumos, kuri paredzēti jauniešiem; cik lielā mērā nedzirdīgie cilvēki apmeklē izglītojošos pasākumus un par kādām tēmām būtu jārīko tie; vai ir informācija par lekcijām un/vai kursiem, lai nedzirdīgie cilvēkiem būtu iespēja paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju un citām izglītības iespējām utt. I.Kalniņš sniedza savu redzējumu par to, cik lielā mērā ir izpildīts LNS darbības plāns 2013. – 2017.gadam attiecībā uz tādām sfērām kā jaunieši un izglītība, Nedzirdīgo Jauniešu centra izveide Rīgā ar grupām LNS reģionālajās biedrībās izveidošana; nedzirdīgo jauniešu iesaiste LNS sabiedriskajās aktivitātes, izmantojot jaunas idejas; atbalsta jauniešu iniciatīvai projektos un aktivitātēs sniegšana, stimulējot to līdzdalību un atbildības uzņemšana par LNS ikdienas darbības organizēšanu; jauniešu līdzdalības vietējos un starptautiskajos nedzirdīgo pasākumos un pieredzes apmaiņās veicināšana; neformālās un dzīves izglītības pieejamības jauniešiem veicināšana un to iesaistīšana brīvprātīgā darba aktivitātēs; nedzirdīgo jauniešu profesionālās izglītības un nodarbinātības līmeņa celšanos veicināšana.

Rezumējot augstākminēto, diskusijās tika secināts, ka 2015. gadā nodibinātais LNS Jauniešu centrs ir liels solis iepriekšējo plānu izpildē – ir būtiski palielinājies jauniešu aktivitāšu skaits. Lai gan pašreiz jauniešu aktivitātes galvenokārt notiek Rīgā, nākamgad jau tiek plānotas aktivitātes visās LNS reģionālajās biedrībās. Dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešams izveidot interešu grupas izglītojošo lekciju organizēšanai, lai nedzirdīgie jaunieši varētu piesaistīt profesionālus lektorus. Kā vadmotīvs izskanēja arī doma, ka nākotnē vairāk jāpievērš uzmanība tam, ka nedzirdīgajiem cilvēkiem dominējoši ir zema izglītība un kvalifikācija, tāpēc tas negatīvi ietekmē konkurētspēju darba tirgū.

 Par saimniecisko darbību un nekustamajiem īpašumiem savu skatījumu sniedza darba grupas locekli V. Strazdiņš un A. Osmanis. Viņi analizēja LNS situāciju ar telpām, ēkām, aprīkojumu, lai arī turpmāk būtu materiāli tehniskā iespēja nodrošināt un pilnveidot valsts deleģētās funkcijas sociālo pakalpojumu nodrošināšanu dzirdes invalīdiem, kā arī runāja par LNS saimnieciskās darbības optimizēšanu un attīstīšanu, LNS nekustamo īpašumu datu bāzes pilnveidošana utt.

Konferences laikā un pēckonferences periodā darba grupa veica konferences laikā sniegto ieteikumu un priekšlikumu apkopojumu un izvērtējumu, un iestrādāja vairākas, reāli sasniedzamas  jomas (priekšlikumu idejas) LNS stratēģiskā plānā 2017. – 2019.gadā. Stratēģiskā plāna izveide tika veikta 5 (piecās) tematiskajās jomās:

1)      Interešu aizstāvība (t.sk. pieejamība);

2)      Cilvēkresursi un organizācijas kapacitātes stiprināšana;

3)      Zīmju valoda, izglītība, kultūra;

4)      Sociālie pakalpojumi;

5)      Saimnieciskā darbība un finansējuma piesaiste.

 
Ar LNS stratēģisko plānu 2017. – 2019.gadam ir iespējams iepazīties šeit.
Ar pētījuma pārskata formu un aptaujas formu ir iespējams iepazīties šeit.

Video skaidrojums, raksts, pētījums, stratēģiskais plāns ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par video skaidrojuma, raksta, pētījuma, stratēģiskā plāna saturu atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”. 

 

Teksts: Karīna Pavlova un Ilze Kopmane
Foto: Zigmārs Ungurs
Videomodelis: Ivars Kalniņš


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas