Pasaules Nedzirdīgo federācijas starptautiskā konference „Mūsu tiesības – mūsu nākotne” notika 2005. gada 30. septembrī - 1. oktobrī Finlandia zālē Helsinkos, Somija. Konferencē piedalījās aptuveni 400 cilvēku no 80 valstīm, tai skaitā vadošie cilvēktiesību eksperti, pasaules Nedzirdīgo federācijas dalībnieku organizāciju pārstāvji, reģionālie sekretariāti, citas invalīdu organizācijas, civildienestu ierēdņi un personas no visas pasaules. Var sacīt, ka tā patiešām bija starptautiska konference ar sirsnīgu un možu gaisotni.

 

Konferencē izskatāmie jautājumi bija saistīti ar nesenajiem cilvēktiesību notikumiem attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti. Viens no visvairāk diskutējamiem tematiem ir saistīts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo un integrālo konvenciju par personu ar invaliditāti tiesību un goda aizsardzību un sekmēšanu, kas pašlaik atrodas sastādīšanas stadijā. Astoņi vadošie cilvēktiesību eksperti uzstājās par dažādiem tematiem. Papildus lekcijām dalībniekiem bija iespēja apspriest un uzdot jautājumus ekspertiem.

 

Pasaules Nedzirdīgo federācijas prezidents Markku Jokinens atklāja konferenci ar savu uzstāšanos, īsumā izklāstot standarta noteikumus, invaliditātes konvenciju un citus cilvēktiesību dokumentus. Viņš arī uzsvēra zīmju valodas iekļaušanas nozīmību dažādos konvencijas nosacījumos, visnozīmīgāk apskatot vairākus jautājumus, piemēram, izglītības, informācijas un pakalpojumu saņemšana zīmju valodās, bet arī nodrošinot vienlīdzīgu saziņu ar citiem cilvēka dzimtajā valodā. “Jāatzīst, ka nedzirdīgi cilvēki ir valodnieciska minoritāte un zīmju valodas ir minoritāšu valodas. Tikai caur mūsu valodu atzīšanu mūsu cilvēktiesības tiks apmierinātas. Neņemot vērā mūsu lingvistiskās cilvēktiesības, nekādas citas cilvēktiesības arī netiks ievērotas”, izklāstīja Jokinena kungs.

 

Profesore Terēzija Degenere runāja par cilvēktiesību konvencijas uzdevumiem un iespējām visiem cilvēkiem ar invaliditāti. Viņa uzsvēra paradigmas maiņas nepieciešamību no medicīniskas invaliditātes uz cilvēktiesību invaliditātes modeli. Medicīniskais invaliditātes modelis attiecināms uz pieeju, kad fizisks trūkums tiek uzskatīts par problēmu, nevis sabiedrība, kas uz to reaģē. Degeneres kundze arī pieprasīja visaptverošu invaliditātes pieeju, lai konvencijā iekļautu visas invalīdu grupas un nodrošinātu, ka neviens invalīds nav aizmirsts ārpus cilvēktiesību aizsardzības.

 

Mona Pare, ANO Ekonomisko un sociālo jautājumu departamenta Sociālo jautājumu darbiniece, iepazīstināja ar Apvienoto Nāciju Organizācijas invaliditātes programmas darbu un darbu konvencijas procesa sekmēšanā. “Invaliditātes programma un plašākā mērogā Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariāts cieši nodevušies konvencijas procesa panākumiem un dialoga un uzticēšanās kultūras veicināšanai starp dažādām ieinteresētajām pusēm”, viņa secināja.

 

Somijas Ārlietu ministrs Erkki Tuomioja runāja par cilvēktiesībām un globalizāciju. “Globalizācija paātrina izaugsmi un labklājību kopumā, kas dotu iespēju valdībām labāk izpildīt savus cilvēktiesību pienākumus. Tomēr pieaugošā labklājība šķiet sadalīta vēl nevienlīdzīgāk nekā iepriekš. Labklājības atšķirību paplašināšanās risks pastāv ne tikai atsevišķās valstīs, bet arī starptautiskā mērogā,” konstatēja ministrs Tuomioja. Sakarā ar konvencijas procesu viņš teica, ka tas ir izgaismojis konkrētus diskriminācijas šķēršļus un formas, ar kuru saskaras cilvēki ar invaliditāti. Viņš atzīmēja arī Somijas nostāju: “Somija ir pārliecināta, ka konvencijas process nodrošina vienreizēju iespēju stiprināt zīmju valodu aizsardzību visā pasaulē, un tādēļ mēs izvēlējāmies šo jautājumu kā vienu no mūsu prioritātēm šajā procesā.”

 

Šeika Hissa Al-Thani kundze, īpašais ziņotājs par invaliditāti (Apvienoto Nāciju Organizācija), izskatīja standarta noteikumus, cilvēktiesību dokumentus un invaliditātes tiesību konvenciju. “Kur konvencija ir juridiski saistošs cilvēktiesību dokuments, to jāparaksta un jāratificē valdībām, standarta noteikumus sastāda līdzekļi un vadoši norādījumi konvenciju pantu ieviešanai un aktivizēšanai un nodrošina tiem praktisku pamatojumu,“ viņa izklāstīja, salīdzinot standarta noteikumus un konvencijas projektu. Al-Thani kundze arī uzskata, ka nepieciešama labāka tīklošana, stratēģijas un informācijas apmaiņa invalīdu organizāciju vidū no Ziemeļiem līdz pat Dienvidiem.

 

Vilma Sjūzena Ņūhoudta-Druhena, Dienvidāfrikas parlamenta locekle, koncentrējās savā uzstāšanās uz Dienvidāfrikas valdības lomu cilvēku ar invaliditāti tiesību ieviešanā Dienvidāfrikā. Viņa pastāstīja par valdības politikas maiņu pēc aparteīda režīma, kad cilvēki ar invaliditāti tika uzskatīti tikai par apgādes gadījumiem, nevis par cilvēkiem ar tiesībām. Ņūhoudtas-Druhenas kundze atzīmēja, ka, lai gan Dienvidāfrikā tagad ir labi likumi un politika, ieviešana vēl var būt problēma. Viņa iedrošināja nedzirdīgus cilvēkus būt aktīvākiem: “Mana galvenā problēma ir tāda, ka man jāliek nedzirdīgiem cilvēkiem saprast savu pienākumu, lai liktu parlamenta locekļiem saprast nedzirdīgo cilvēku vajadzības.”

 

Eiropas Padomes administratīvais darbinieks Torstens Aflerbahs iztirzāja zīmju valodu aizsardzību un veicināšanu Eiropas Padomes perspektīvā. Viņš aprakstīja kārtību, kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja izvirzīja prasību par īpaša juridiska dokumenta sastādīšanu, lai aizsargātu zīmju valodas un to lietotāju tiesības. Lai sniegtu vairāk informācijas par lēmumu pieņemšanas procesu, vistuvākajā laikā ļoti iespējams tiks uzsākts zīmju valodu lietotāju vajadzību pētījums.

 

Helga Stīvensa, flāmu parlamenta locekle un Eiropas Nedzirdīgo savienības prezidente (EUD), sniedza pārskatu par EUD darbu, tās vēsturi un sasniegumiem, nostādot zīmju valodu atzīšanu augstāk politiķu darba kārtībā. Viņa arī uzsvēra, ka nedzirdīgo apvienībām nepieciešama labāka tīklošana un saskaņotas stratēģijas. “Ir laiks nedzirdīgiem cilvēkiem iemācīties pašiem ietekmēt savas valdības un neatstāt to dzirdīgo cilvēku ziņā. Tomēr mūsu ietekmēšanas mēģinājumu efekts varētu būt lielāks, ja mēs varētu izmantot citu partneru atbalstu, piemēram, lingvistikas un juridiski eksperti, vecāki, nedzirdīgo iestādes, kas atbalsta zīmju valodas lietošanu, valsts invaliditātes padomes, minoritāšu valodu grupas un citi atbilstoši partneri. Jebkurā gadījumā mums jāatrod plašāks sabiedrības atbalsts, lai palīdzētu mums stiprināt mūsu pozīciju un nodrošināt labas izredzes mūsu valdību pārliecināšanā.”

 

Līsa Kaupinena apkopoja īsas noslēguma piezīmes par lekcijām un diskusijām. Attiecībā uz diskusijā izvirzītajiem jautājumiem viņa teica, ka identitātes jautājums ir svarīgs un vitāls nedzirdīgiem cilvēkiem un ka ir nepieciešams turpināt saziņu ar dažādām grupām, piemēram, valodu minoritātēm. Vēl viens diskusijā izvirzīts nozīmīgs temats ir tehnoloģiskā attīstība. “Teksta ziņas, Internets un kokliārie implanti ir tikai daži piemēri, ko tehnoloģiskie pārveidojumi ir ienesuši mūsu dzīvē. Nereti vecākiem un ārstiem ir lielas cerības uz kokliāriem implantiem, lai nedzirdīgs cilvēks kļūtu dzirdīgs. Tomēr tas nav risinājums daudziem cilvēkiem, jo viņiem aizvien jāizmanto zīmju valoda, lai pilnībā sevi izpaustu un sazinātos ar citiem cilvēkiem”, viņa uzsvēra. Turklāt Līsa Kaupinena aicināja visus dalībniekus nodot konferencē saņemto informāciju savas valsts un vietējā līmenī: “Tagad ir svarīgi būt saskarē ar valdībām, jo tikai ar jūsu darbībām un centieniem mēs varam ietekmēt konvenciju.”

 

Pēc daudzu dalībnieku viedokļa konference tika uzskatīta par veiksmīgu un auglīgu lietderīgas informācijas apmaiņu, saziņu un viedokļu apmaiņu. Konference vienoja atšķirīgu personu grupu ar atšķirīgu kultūras izcelsmi, likvidējot daudzus saskarsmes šķēršļus. Konferences oficiālās valodas bija angļu, starptautiskā zīmju un somu zīmju valoda. Papildus oficiālajām valodām konferenču zālē virmoja dažādu valstu zīmju valodu un mutvārdu valodu sajaukums – patiesa mijiedarbības un saskarsmes majoritāte. Civildienesta ierēdne apkopoja savu konferences pieredzi sekojoši: "Šī konference bija viena no vislabākajām, kurā esmu jebkad piedalījusies. Lieliskas prezentācijas un diskusija. Esmu patiesi pateicīga, ka es varēju piedalīties un iemācīties daudz ko jaunu. Šī man bija pirmā reize, kad es redzēju, kā nedzirdīgi cilvēki no visas pasaules apspriež dažādus jautājumus un mijiedarbojas."