Search form

09.09.2013

Drukāt

Konferences 2. sekcijas „Reģionālo nevalstisko organizāciju loma lēmumu pieņemšanā” („LNS, reģionālo biedrību un to grupu darbība”) pārskats

Photo


 

 
 
 
Konferences 2. sekcijā tika apspriesti šādi problēmjautājumi:
1. Kā uzlabot LNS reģionālo biedrību sadarbību ar pašvaldībām un citām organizācijām?
2. Kā uzlabot LNS reģionālo biedrību grupu darbu?
 
Darba grupa diskusiju rezultātā secināja,  ka pastāv problēmas LNS reģionālo biedrību līdzdalībai lēmumu pieņemšanā ārpus biedrības.  No darba grupā minētiem piemēriem, varēja konstatēt, ka situācija šajā jomā ir dažāda – ir LNS biedrības, kam ir teicama sadarbība ar pašvaldību, citām laba sadarbība, bet ir arī reģionālās biedrības, kurām pavisam neveicas ar sadarbību.
 
Tika apspriesti citu NVO pārstāvju ierosinājumi kā uzlabot līdzdalību. Īpaši tika ņemta vērā viņu pieredze, jo sadarbība ar pašvaldību un valsts struktūrām viņiem ir laba un atšķirīga. Darba grupa secināja, ka LNS reģionālo biedrību līderiem trūkst zināšanu, pieredzes un informācijas, vajadzētu sadarboties ar pašvaldību.
 
Tika analizēts LNS biedru sastāvs, jo to vajadzības ietekmē invaliditāte, izglītība, vecums, nodarbinātība, interese u.c. Piemēram, LNS Rīgas biedrībā  40 % no visiem biedriem ir vecuma pensionāri, kas nosaka, ka būtisks jautājums ir pensionāru interešu pārstāvniecība sociālajā un veselības jomā.
 
Tika secināts, ka grupu optimālai pārstāvniecībai būtu lietderīgi pārskatīt reģionālo biedrību un to apakšgrupu statusu.  Piemēram, Jelgavas grupā kopā uzskaitē ir 63 biedri. Jelgavas grupas dalībnieki dalījās pieredzē par to, ka un kā  pēdējos gados ar pozitīviem piemēriem ir pierādījusi, ka spēj pastāvīgi darboties, spēj piesaistīt biedrus,  noorganizēt interesantus pasākumus, ir atradusi savas telpas, grupā ir ļoti daudz jauniešu un vidējās paaudzes nedzirdīgo utt.. Diskusijas rezultātā  secināts, ka pastāv problēma un zināma neatbilstība – LNS statūtos teikts, ka grupa var dibināt reģionālo biedrību, ja tai ir vismaz 40 biedru, taču vienlaicīgi šādas biedrības izveide prasa papildu finansējumu. Tika analizēts, kāds būtu ieguldījums lēmumu pieņemšanas uzlabošanā, ja līdzīgos gadījumos tiktu atrisināts organizatorisks un finanšu jautājums, vai būtu iespēja (un nepieciešamība) sniegt pieteikumu Es finansējuma saņemšanai LNS darbības uzlabošanai.
 
Diskusijas moderatore informēja, ka pašlaik LNS darbojas 25 mazās grupas, kas savstarpēji netiek koordinētas. Grupaspašas sevi uztver kā zināmu vērtību, un biedri pieprasa, lai grupu neformālie vadītāji labāk strādā, vairāk organizē pasākumus, rūpējas par saviem biedriem. Ir grupas, kuru biedri ne tikai aktīvi piedalās grupas un biedrības pasākumos, bet paši ir aktīvi pasākumu organizētāji. Šo potenciālu jāizmanto gudri!
 
Dalībnieki dalījās pārdomās par to, ka ka jaunievēlētie grupu vadītāji, kuri pirmo reizi uzņemas šo darbu, maz zina, ko un kā darīt, labi nezina pienākumus un iespējas. Tāpēc  secināts, ka nedzirdīgo kopienā, tās saziņas īpatnību dēļ ir jāatbalstaun jāstimulē mazo grupu veidošanos un tās ir jāiekļauj kopējā sistēmā kā līdzvērtīgus partnerus lēmumu pieņemšanā.
 
Diskusiju grupa secināja, ka ņemot vērā ka formālie un neformālie līderi ik pēc laika mainās, būtu nepieciešamas viņu regulāras apmācības – semināri, treniņi u.c., lai informācijas plūsma, metodes, darba formas tiktu dažādotas, bet kopumā notiktu mērķtiecīga darbība noteikto prioritāšu jomā.
 
Darba grupa noslēgumā apkopoja veikumu un izteica šādus priekšlikumus LNS turpmākai darbībai:
* izstrādāt rīcības plānu, kā uzlabot reģionālo biedrību sadarbību ar pašvaldībām;
* organizēt izglītojošus un informatīvus pasākumus reģionālo biedrību līderiem, kā veiksmīgāk veicināt sadarbību ar pašvaldībām un citām organizācijām;
* organizēt apaļā galda diskusijas, pieaicinot to reģionālo biedrību līderus, citu NVO pārstāvjus, kuriem laba sadarbība ar pašvaldībām un citām organizācijām, tādējādi popularizējot labo praksi un veidojot pieredzes apmaiņu;
* mudināt biedrību līderus regulāri piedalīties pašvaldību organizētājās NVO tikšanās utt.;
* plānot un organizēt tikšanos ar  pašvaldības pārstāvjiem, citiem finansētājiem, lai sekmētu atbalstu  biedrībai t.sk. gan ar telpām, gan finansiāli, gan ar transportu pasākumu nodrošināšanai u.c.;
* organizēt informatīvus, izglītojošus pasākumus LNS reģionālo biedrību grupu vadītājiem, biroja locekļiem;
* mudināt grupu vadītājus vismaz reizi ceturksnī organizēt informatīvus u.c. pasākumus savas grupas ietvaros;
* mudināt un motivēt grupu vadītājus (birojus) rakstīt mazos projektus fondiem, programmā, pašvaldību konkursiem u.c.,  meklēt finansiālu atbalstu nedzirdīgo integrācijai sabiedrībā nodrošinot interesantāko, pieprasītāko pasākumu norisi arī turpmāk.
 
 
 

92,04% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.”
Šis materiāls veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.
Par tā saturu atbild LNS laikraksta „Kopsolī” galvenā redaktore Ilze Kopmane.

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas