Nometne notika projek­ta „Klusuma pasaule” ie­tvaros, un to vadīja DIĀNA ZĀLAMANE-LEITE. Viņa stāsta: „Šī nometne ir „Klusuma pasaules” viena no pēdējām ak­tivitātēm. Sešus mēnešus mēs iz­strādājām nometnes programmu, kas ir unikāla visā Latvijā. Tās izstrādē kopā ar mani piedalījās arī psihologs, sociālais darbi­nieks un cilvēks, kurš meklēja un apkopoja citu valstu pieredzi par to, kādas nometnes organizē ve­cākiem citur.

 

 

 

 

 

Mēs noteikti meklēsim finan­sējumu jaunai nometnei, tiklīdz būs iespēja iesniegt projektu, jo programma, pēc kuras strādāt, ir jau gatava. Šo programmu varam piedāvāt realizēt kādai pašvaldī­bai, kur ir vairāk šādu māmiņu.”

 

 

Nometne sākās ar ie­pazīšanos un noslēdzās ar spēlēm

 

Ar spēļu un rotaļu palīdzību dalībniekus sapazīstināja psiho­loģe Sandra Freimane. Viņa arī vadīja lielāko daļu nākamās die­nas nodarbību par bērnu attīstī­bas psiholoģiju, par ģimeni un tās modeļiem, par attiecībām ģimenē un to lomu bērnu audzināšanas procesā, piemēram, par brāļa un māsas strīdiem, iespējamām problēmām skolā un citur. Vaka­ra beigās Rīgas Dzemdību nama galvenā speciāliste, bērnu ārste Ilze Kreicberga lasīja lekciju par to, kā sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, kā gatavot vai izvēlē­ties veselīgu un sabalansētu uz­turu ģimenei, kā pasargāt bērnu no sadzīves traumām un daudz ko citu.

 

Nākamajā dienā dalībnie­ces ļoti daudz guva no fiziotera­peites un pedagoģijas speciālistes Līgas Barones-Tamovičas vadī­tās nodarbības par bērnu attīstību un aprūpi. Daudzuprāt, unikālā speciāliste stāstījumā prata savie­not jautājumus par bērna fizisko un psiholoģisko attīstību. Todien māmiņas arī guva ļoti vērtīgas un plašas zināšanas par dažāda ve­cuma bērna attīstības psiholoģiju (piemēram, ka bērna dusmas ir normāla reakcija un nozīmē, ka bērns ir nevis slikts vai agresīvs, bet gan spēj paust savas emocijas un viņam viss ir kārtībā), un par to, kādu palīdzību ģimenes var saņemt no valsts atbalsta insti­tūcijas. Diena noslēdzās jautrākā gaisotnē, kur S. Freimanes un Artas Birznieces‑Siliņas vadī­bā iestudēja leļļu izrādi „Vecīša cimdiņš”.

 

Pēdējā dienā dalībnieces ap­guva dekupāžas tehniku un paga­tavoja sev skaistu kastīti – sāku­mā šajā nodarbībā darbojās tikai māmiņas, bet pēc tam pievienojās arī bērni. Turpinājās arī nodarbī­bas psiholoģijā – par problēmām skolā, bērnu temperamentu un disciplinēšanu. Nometne noslē­dzās ar spēlēm un rotaļām, vien­laikus atzīmējot Pirmo adventi. Paralēli visām māmiņām notie­košajām nodarbībām arī bērniem tika organizētas dažādas intere­santas aktivitātes – viņi zīmēja, veidoja kolāžas, spēlēja spēles. Kā uzsvēra S. Freimane, svarīgi, ka bērnu nodarbības ik pa 10 – 12 minūtēm mainījās, lai tās neap­niktu.

 

 

 

Visvairāk– psiholo­ģijas nodarbību

 

Kāpēc? Par to vairāk stāsta S. Freimane: „Šeit ir nedzirdī­gas mammas gan ar dzirdīgiem, gan nedzirdīgiem bērniem – pat vienā ģimenē. Viņām ir ļoti liela interese par bērnu psiholoģiju, un to varēja just, jau darbojoties ar māmiņām Centrā, Elvīras ielā. Katras nodarbības beigās bija ļoti daudz jautājumu, māmiņas brīnījās, cik ātri laiks pagājis, jo viņas ar aizrautību sekoja visam līdzi. Ceru, ka, atgriežoties mājās ar pozitīvām emocijām, māmiņas par uzzināto informāciju stāstīs tālāk. Mūsu darbs turpināsies – divreiz mēnesī būs māmiņu no­darbības Elvīras ielā, kurās būs iespēja saņemt gan psihologa, gan fizioterapeita konsultācijas.”

 

Gan S. Freimane, gan D. Zā­lamane-Leite atzīst, ka šis pro­jekts ir kaut kas jauns un nebi­jis, un par to jau saņemtas labasatsauksmes – patīk gan mammām, gan bērniem. S. Freimane: „Manu­prāt, ir piesaistīta ļoti laba speciālistu komanda – tas ir komandas darbs. Ja tas ir labs, darbs ir veiksmīgs. Būtu ļoti labi, ja šādu nometni orga­nizētu reizi gadā – mammas var ne tikai runāt ar speciālistiem, bet arī savstarpēji dalīties savā pieredzē.”

 

 

 

 

 

 

 

 

SANITA GABRĀNE (Olaine), divu ne­dzirdīgu meitu māte, stāsta: „Manas meitas ar prieku uzņēma ziņu, ka būs šāda nometne. Šeit ir ļoti labi apstākļi dzīvošanai, kas ļāva justies ērti. Lekcijas bija vērtīgas. Pārsteidza no fizioterapeites uzzinā­tais, ka lēkāšana uz batuta ir ļoti kaitīga. Manas meitas to darīja jau trīs gadus, un arī es pati priecājos, ka meitām ārā bija ko darīt.

 

SOLVEIGA JĒKABSONE (Salaspils) atzīst – uzreiz, kad saņēmusi īsziņu par šo nometni, ar prieku piekrita piedalīties tajā ar saviem dvīņiem. Viņa stāsta; „Tā ir laba ie­spēja savstarpēji iepazīties gan bērniem, gan māmiņām. Mani ļoti ieinteresēja psihologa nodarbības par to, kā rīkoties gadījumos, kad bērni strīdas. Man ir grūti, jo viens bērns ir dzirdīgs, bet otrs – nedzirdīgs.

Šeit arī uzzināju par tādu speciālistu – ortopēdu, kurš varētu sniegt konsultāciju mana dēla stājas un gaitas uzla­bošanai. Ļoti patika dekupāžas nodarbība – tajā piedalījos pirmoreiz, un tā mani aizrāva. Pirmoreiz esmu šāda veida nometnē un gribētu to darīt vēl.”

 

ILZE JAUNZEME (Liepāja), vājdzirdī­ga divu dzirdīgu bērnu māmiņa, stāsta „No­metne bija ļoti vērtīga. Iemācījos, kā pareizi bērnus audzināt – kad aizrādīt, kad nē. Man, piemēram, traucē, ka bērni skaļi bļaustās, taču psiholoģe teica, ka tomēr jāļauj bērniem izbļaustīties – viņi pēc tam nomierināsies.

Meita sūdzējās par sāpēm kājās, viņas ārste sprieda, ka tas saistīts ar augšanu, taču šeit fizioterapeitei bija cits viedoklis – jāmeklē pamatcēlonis. Tagad vēlreiz runāšu ar meitas ārsti, lai nosūta viņu pie fizioterapeita. Nozīmīga bija arī pieredzes apmaiņa bērna audzināšanā ar pārējām māmiņām. Man nemaz negribas braukt uz mājām, te ir ērti un patīkami. Noteikti vēlreiz brauktu uz šādu nometni.”

 

 

Teksts: Pēteris Vilisters

Foto: Sandra Freimane