16.12.2013
Pirmo reizi nometne nedzirdīgām māmiņām ar bērniem
No 28. novembra līdz 1. decembrim Smārdes pagastā eso¬šajā atpūtas kompleksā „Valguma pasaule” tika rīkota nomet¬ne nedzirdīgām māmiņām ar bērniem. Tās mērķis bija sniegt nedzirdīgām māmiņām izpratni par bērnu psiholoģisko, izzi¬ņas attīstību un emocionālo audzināšanu. Tajā piedalījās 10 māmiņas un 16 bērni vecumā no 10 mēnešiem līdz 11 gadiem no Rīgas, Liepājas un Jelgavas.
Nometne notika projekta „Klusuma pasaule” ietvaros, un to vadīja DIĀNA ZĀLAMANE-LEITE. Viņa stāsta: „Šī nometne ir „Klusuma pasaules” viena no pēdējām aktivitātēm. Sešus mēnešus mēs izstrādājām nometnes programmu, kas ir unikāla visā Latvijā. Tās izstrādē kopā ar mani piedalījās arī psihologs, sociālais darbinieks un cilvēks, kurš meklēja un apkopoja citu valstu pieredzi par to, kādas nometnes organizē vecākiem citur.
Tā ir informatīva, atbalstoša un izglītojoša nometne ģimenēm ar bērniem, kurās vecākiem ir dzirdes traucējumi. Svarīgi šādās nometnēs, lai bērns netiktu nošķirts no vecākiem. Nozīmīgs fakts, ka bērni ar dzirdes traucējumiem darbojas kopā ar dzirdīgiem bērniem, lai viņi mācētu savā starpā komunicēt un redzētu, ko viņi var darīt kopā.
Nometnes mērķis ir izglītot jaunās māmiņas, piesaistot dažādus speciālistus. Šeit viņas brīvā formā varēja uzdot jebkura veida jautājumus, justies drošākas un brīvākas. Šos jautājumus māmiņas ikdienā, tiekoties ar šiem speciālistiem, nemaz neuzdotu. Piemēram, vakardienas nodarbība ar fizioterapeiti tik ļoti ieilga, jo māmiņas ļoti intensīvi uzdeva tik daudz jautājumu, ka vakariņas bija jāatliek uz vēlāku laiku. Tātad nometnes ideja ir izdevusies, jo otrā projektā, kur māmiņas nāk uz Centra informatīvajām nodarbībām, viņas personiskus jautājumus uzdot kautrējas. Tas īpaši izpaudās nometnes trešajā dienā, kad māmiņas, jau apradušas cita ar citu, jutās drošas runāt par tēmām, par kurām ikdienā nejautātu.
Speciālistus piesaistījām, ņemot vērā nometnes programmas intensitāti. Šajā pilotnometnē mēs piesaistījām tos speciālistus, kas likās visnepieciešamākie. Secinājām, ka ir vairākas lietas, kas būtu jāuzlabo. Lekciju vadīja Rīgas Sociālā dienesta darbiniece, taču jāņem vērā, ka piedalījās arī māmiņas no citām pilsētām, tāpēc nākamajā nometnē būs nepieciešama informācija arī par palīdzību, ko sniedz tā pašvaldība, no kuras māmiņa nāk.
Kopā ar māmiņām nonācām pie vairākiem secinājumiem, ko būtu jāņem vērā, veidojot nākamo nometni. Vajadzētu piedalīties arī tēviem. Nepieciešams piesaistīt vairāk speciālistu, kas nodarbotos ar bērniem, jo viņu ir daudz un viņi ir ļoti aktīvi, katrs ar savu raksturu. Bērniem vajag piedāvāt daudz un dažādu nodarbību, jo viņu uzmanības noturība ir īsa. Vairāk jāpiedomā pie spēlēm – tās gan bija daudz sagatavotas, bet ātri beidzās. Speciālistes bija ļoti nogurušas.
Mēs noteikti meklēsim finansējumu jaunai nometnei, tiklīdz būs iespēja iesniegt projektu, jo programma, pēc kuras strādāt, ir jau gatava. Šo programmu varam piedāvāt realizēt kādai pašvaldībai, kur ir vairāk šādu māmiņu.”
Nometne sākās ar iepazīšanos un noslēdzās ar spēlēm
Ar spēļu un rotaļu palīdzību dalībniekus sapazīstināja psiholoģe Sandra Freimane. Viņa arī vadīja lielāko daļu nākamās dienas nodarbību par bērnu attīstības psiholoģiju, par ģimeni un tās modeļiem, par attiecībām ģimenē un to lomu bērnu audzināšanas procesā, piemēram, par brāļa un māsas strīdiem, iespējamām problēmām skolā un citur. Vakara beigās Rīgas Dzemdību nama galvenā speciāliste, bērnu ārste Ilze Kreicberga lasīja lekciju par to, kā sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, kā gatavot vai izvēlēties veselīgu un sabalansētu uzturu ģimenei, kā pasargāt bērnu no sadzīves traumām un daudz ko citu.
Nākamajā dienā dalībnieces ļoti daudz guva no fizioterapeites un pedagoģijas speciālistes Līgas Barones-Tamovičas vadītās nodarbības par bērnu attīstību un aprūpi. Daudzuprāt, unikālā speciāliste stāstījumā prata savienot jautājumus par bērna fizisko un psiholoģisko attīstību. Todien māmiņas arī guva ļoti vērtīgas un plašas zināšanas par dažāda vecuma bērna attīstības psiholoģiju (piemēram, ka bērna dusmas ir normāla reakcija un nozīmē, ka bērns ir nevis slikts vai agresīvs, bet gan spēj paust savas emocijas un viņam viss ir kārtībā), un par to, kādu palīdzību ģimenes var saņemt no valsts atbalsta institūcijas. Diena noslēdzās jautrākā gaisotnē, kur S. Freimanes un Artas Birznieces‑Siliņas vadībā iestudēja leļļu izrādi „Vecīša cimdiņš”.
Pēdējā dienā dalībnieces apguva dekupāžas tehniku un pagatavoja sev skaistu kastīti – sākumā šajā nodarbībā darbojās tikai māmiņas, bet pēc tam pievienojās arī bērni. Turpinājās arī nodarbības psiholoģijā – par problēmām skolā, bērnu temperamentu un disciplinēšanu. Nometne noslēdzās ar spēlēm un rotaļām, vienlaikus atzīmējot Pirmo adventi. Paralēli visām māmiņām notiekošajām nodarbībām arī bērniem tika organizētas dažādas interesantas aktivitātes – viņi zīmēja, veidoja kolāžas, spēlēja spēles. Kā uzsvēra S. Freimane, svarīgi, ka bērnu nodarbības ik pa 10 – 12 minūtēm mainījās, lai tās neapniktu.
Visvairāk– psiholoģijas nodarbību
Kāpēc? Par to vairāk stāsta S. Freimane: „Šeit ir nedzirdīgas mammas gan ar dzirdīgiem, gan nedzirdīgiem bērniem – pat vienā ģimenē. Viņām ir ļoti liela interese par bērnu psiholoģiju, un to varēja just, jau darbojoties ar māmiņām Centrā, Elvīras ielā. Katras nodarbības beigās bija ļoti daudz jautājumu, māmiņas brīnījās, cik ātri laiks pagājis, jo viņas ar aizrautību sekoja visam līdzi. Ceru, ka, atgriežoties mājās ar pozitīvām emocijām, māmiņas par uzzināto informāciju stāstīs tālāk. Mūsu darbs turpināsies – divreiz mēnesī būs māmiņu nodarbības Elvīras ielā, kurās būs iespēja saņemt gan psihologa, gan fizioterapeita konsultācijas.”
Gan S. Freimane, gan D. Zālamane-Leite atzīst, ka šis projekts ir kaut kas jauns un nebijis, un par to jau saņemtas labasatsauksmes – patīk gan mammām, gan bērniem. S. Freimane: „Manuprāt, ir piesaistīta ļoti laba speciālistu komanda – tas ir komandas darbs. Ja tas ir labs, darbs ir veiksmīgs. Būtu ļoti labi, ja šādu nometni organizētu reizi gadā – mammas var ne tikai runāt ar speciālistiem, bet arī savstarpēji dalīties savā pieredzē.”
Kam jāpievērš uzmanība, māmiņām audzinot nedzirdīgu bērnu?
„Svarīgākā lieta, kam jāpievērš uzmanība, ir atmiņas, uzmanības, domāšanas un iztēles attīstība. Tas ir nozīmīgi, lai attīstītu bērna domāšanu kopumā. Jau mazam bērnam jāmāca valoda – zīmju valodu, jo valoda ir ļoti saistīta ar domāšanu. Tad bērns spēj izteikties un uzdot jautājumus. Mammām ļoti svarīgi ir pavadīt vairāk laika kopā ar bērnu – skatoties grāmatas, attēlus, stāstot zīmju valodā, atkārtot un izrunāt vēlreiz visu. Pats galvenais, lai mammām būtu sasaiste kopā ar bērnu, līdz viņš iet skolā,” skaidro psiholoģe.
Nometnes vadītāja Diāna Zālamane-Leite izsaka milzīgu pateicību nometnes komandai: Sandrai Freimanei, Guntai Birnītei, Edītei Brencei un Artai Birzniecei-Siliņai, par atbalstu, izturību un ieguldīto darbu nometnes realizēšanā!
Kā nometni vērtē pašas māmiņas?
SANITA GABRĀNE (Olaine), divu nedzirdīgu meitu māte, stāsta: „Manas meitas ar prieku uzņēma ziņu, ka būs šāda nometne. Šeit ir ļoti labi apstākļi dzīvošanai, kas ļāva justies ērti. Lekcijas bija vērtīgas. Pārsteidza no fizioterapeites uzzinātais, ka lēkāšana uz batuta ir ļoti kaitīga. Manas meitas to darīja jau trīs gadus, un arī es pati priecājos, ka meitām ārā bija ko darīt.
Bet izrādās, ka tas deformē bērna stāju. Arī citas māmiņas plānojušas batutu pirkt, bet to vairs nedarīs, jo speciāliste skaidroja, ka labāk to darīt reizēm uz 15 minūtēm vietā, kur šādu atrakciju publiski piedāvā, nevis regulāri.
Vērtīgu informāciju ieguvu arī no bērnu ārstes – izrādās, bērnu nedrīkst piespiest ēst, jo tad viņš to dara ar nepatiku un tas var traucēt kuņģa darbību. Bērns pats vislabāk zina, cik daudz ēst. Arī nometnē man bija vēlme aizrādīt meitām, lai apēd visu, tomēr atcerējos pediatres teikto un to nedarīju. Mājās man būs jāpārdomā, ko bērnam dot ēst. Nākamreiz gribētu piedalīties nometnē kopā ar savu vīru.”
SOLVEIGA JĒKABSONE (Salaspils) atzīst – uzreiz, kad saņēmusi īsziņu par šo nometni, ar prieku piekrita piedalīties tajā ar saviem dvīņiem. Viņa stāsta; „Tā ir laba iespēja savstarpēji iepazīties gan bērniem, gan māmiņām. Mani ļoti ieinteresēja psihologa nodarbības par to, kā rīkoties gadījumos, kad bērni strīdas. Man ir grūti, jo viens bērns ir dzirdīgs, bet otrs – nedzirdīgs.
Šeit arī uzzināju par tādu speciālistu – ortopēdu, kurš varētu sniegt konsultāciju mana dēla stājas un gaitas uzlabošanai. Ļoti patika dekupāžas nodarbība – tajā piedalījos pirmoreiz, un tā mani aizrāva. Pirmoreiz esmu šāda veida nometnē un gribētu to darīt vēl.”
ILZE JAUNZEME (Liepāja), vājdzirdīga divu dzirdīgu bērnu māmiņa, stāsta „Nometne bija ļoti vērtīga. Iemācījos, kā pareizi bērnus audzināt – kad aizrādīt, kad nē. Man, piemēram, traucē, ka bērni skaļi bļaustās, taču psiholoģe teica, ka tomēr jāļauj bērniem izbļaustīties – viņi pēc tam nomierināsies.
Meita sūdzējās par sāpēm kājās, viņas ārste sprieda, ka tas saistīts ar augšanu, taču šeit fizioterapeitei bija cits viedoklis – jāmeklē pamatcēlonis. Tagad vēlreiz runāšu ar meitas ārsti, lai nosūta viņu pie fizioterapeita. Nozīmīga bija arī pieredzes apmaiņa bērna audzināšanā ar pārējām māmiņām. Man nemaz negribas braukt uz mājām, te ir ērti un patīkami. Noteikti vēlreiz brauktu uz šādu nometni.”
Teksts: Pēteris Vilisters
Foto: Sandra Freimane