Oktobrī šo Centru apmeklē jau ceturtā pensionāru grupa, kas piedalās dažādās aktivitātēs, saņem psihologa un jurista konsultācijas, piedalās izziņas ekskursijās,izmanto fizioterapeita, sociālā darbinieka pakalpojumus un veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas, kā arī mazgāšanos dušā. Klienti piedāvātos pakalpojumus var izmantot katru darba dienu no pl. 9 līdz 17, turklāt viņi ir nodrošināti ar divreizēju ēdināšanu dienā.

 

„KS” devās uz šo Centru, lai uzzinātu par jauno „pensionāru pasauli”. Mājīgajās telpās katrs tur esošais apmeklētājs kaut ko dara: vieni sēž pie datora, citi spēlē novusu. Lielākā daļa gatavo krāšņas rozes no krāsainām lapām speciālistes Santas Kesenfeldes vadībā. Telpas stūrī uz galda ir iekārtota dažādu radošo darbu izstāde.

Santa stāsta: „Jau trešo dienu strādājam ar koku lapām, veidosim no tām puķu kompozīciju. Bet rīt gatavosim lapu vītni Centra ārdurvīm. Pašreiz grupas galvenās tēmas ir rudens, zeltainās lapas un ķirbji. Gatavojamies Helovīna svētkiem, kad reizē notiks arī šīs grupas „izlaidums”. Helovīna svētki mūsu pensionāriem kā tradīcija ir vēl pasveši.”

 

Jūlija un augusta grupām bija arī noteikta tēma, tā bija smiltis, bet septembrī – rudens un Miķeļdiena. Viņa turpina: „Pensionāri šeit ir motivēti darboties un labprāt to dara. Šīs aktivitātes attīsta viņu domāšanu. Kundzes arī šuj, tamborē un ada. Iepriekšējās grupas pensionāri šad tad nāk lūgt padomu, mēs neatsakām palīdzēt.”

Pie datora sēž Stasis Taučus, kurš šajā Centrā bija augustā un septembrī, un tagad, kad nav ko darīt, tāpat vien nāk uz jau ierasto vietu. Viņš saka: „Mājās esmu viens, tāpēc gribas būt kopā ar savējiem, lai kliedētu vientulību. Šeit daudz ko iemācījos, man visas nodarbības patīk, tagad turpinu apgūt datorlietošanu. Decembrī atkal būšu šeit, un es gribētu apgūt galdnieka amatu.”

Centrā ir izveidota kokapstrādes darbnīca un drīzumā tiks organizētas nodarbības galdnieka vadībā. Tās noderēs ne vien Stasim, bet arī citiem. Pašlaik Centrā ir iespēja spēlēt dažādas galda spēles: (dambreti, šahu, domino u.c.).

Arta Birzniece – Siliņa, kas arī vada radošās un saskarsmes nodarbības, stāsta: „Nodarbības pārsvarā vērstas uz cilvēka rokām un prātu. Pensionāri mācās saprasties savā starpā. Vērojams, grupa sākumā nedroši kontaktējas, jo baidījās kļūdīties. Šeit ikviens var attīstīt savu radošumu. Tiek organizēti novusa, šaha un dambretes turnīri, uzvarētājiem pienākas balva. Klientiem vairāk patīk atjautības un asprātības spēles. Pensionāri arī dodas izziņas ekskursijās. Ir pabūts Medicīnas, Brīvdabas, Saules muzejā, Rīgas Zoodārzā, Tauriņu mājā Botāniskajā dārzā. Bet vasarā notika brauciens ar kuģi pa Rīgas kanālu un Daugavu, kā arī apmeklējām Smilšu skulptūras parku. Trešdienās pensionāri dodas uz „Rītausmu” klausīties jaunākās ziņas. Nesen viņi apguva nūjošanas māku. Viņi savstarpējā komunikācijā bagātina savu vārdu krājumu.”

Arta par savu darbu atzīst: „Man patīk te darboties un visvairāk fascinē pensionāru stāstījumi par vēsturi, par viņu dzīvi jaunībā un to, kas mainījās laika posmā līdz mūsdienām. Prieks redzēt ikrīt viņus smaidām, un tas liecina, ka viņiem šeit ir labi.”

 

Katrā grupā allaž ir kāda līdere, un tā šoreiz ir Helēna Klapote. Viņa par dalību Centra aktivitātēs stāsta: „Esmu mājas cilvēks, bet tur man nav ko darīt, tāpēc pieteicos uz nodarbībām. Šeit jūtos atraisīta, jo esmu starp savējiem. Man patīk visas nodarbības, bet visvairāk – gatavot krelles, brošas, puķu kompozīcijas no lapām. Ļoti labi nodarbības vada Santa un Arta. Atsaucīga un pretimnākoša.”

Bet pensionāre Valērija Kreicberga atklāj: „Piedalīties šajā Centrā mani aicināja Helēna Klapote. Masu medijos nepamanīju, ka šis projekts paredzēts pensionāriem, jo biju nodomājusi, ka tas ir darbspējīgiem nedzirdīgajiem. Paņēmu „Kopsolī” un izlasīju uzmanīgi vēlreiz un – pieteicos. Piedaloties dažādās nodarbībās, aizmirstu savu vecumu, Darbs ar rokām, palīdz izkustināt arī prātu. Tam visam mūsu gados ir liela nozīme. Šeit ir iespēja kustēties, un tas ieteicams visiem, bet īpaši pensionāriem.”

Ja klienti nogurst no dažādām aktivitātēm, viņi var izmantot citas iespējas, piemēram, skatīties satelīttelevīziju ar 24 kanāliem, palasīt avīzes („Latvijas Avīze”, „Čas”) un žurnālus („Ievas virtuve” un „Dari pats”, „Sports”, „Praktiskais Latvietis”, „Kas Jauns” u.c.), kā arī var uz vietas stundiņu pasnausties.

 

Centra vadītāja DIĀNA ZĀLAMANE – LEITE ar smaidu atbild uz „KS” uzdotajiem jautājumiem!
 

Jā, protams! Iepazīstot klientus vairāk, saprotam viņu intereses un vajadzības. Iespēju robežās, cenšamies tās īstenot. Piemēram, pateicoties Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas labvēlībai, esam ieguvuši novusa galdu. Centra klientiem regulāri notiek novusa turnīri. Sadarbībā ar Rīgas sociālā dienesta dienas centru “Ābeļzieds” ejam nūjot. Lai veicinātu integrāciju sabiedrībā, Centra klienti aktīvi apmeklē dažādus muzejus un izstādes. Pirmajā mēnesī nebija pieejams vēl fizioterapeits, bet tagad fizioterapeite Olga jau strādā: gan vada vingrošanu grupai, gan konsultē par veselīgu dzīvesveidu, kā arī individuāli strādā ar pensionāriem. Vēl esam uzsākuši informatīvas tematiskas nodarbības, piemēram, “Ko mēs ēdam?”, “Rudens receptes” utt.
 

Atklāju to, cik zinātkāri, radoši un atsaucīgi ir mūsu klienti. Ar prieku un interesi visi iesaistās projekta aktivitātēs. Pēc muzeju apmeklējumiem vai informatīvām nodarbībām vienmēr veidojas diskusijas, pārrunas par redzēto un izjusto. Radošajās nodarbībās iegūtās prasmes viņi pielieto, lai veidotu dāvaniņas saviem mīļajiem cilvēkiem. Vienmēr nes mums parādīt tās. Kā arī aktīvi piedalās mūsu Centra pilnveidošanā, piemēram, atnes kādu auduma gabalu, ko pašam nevajag, bet nodarbībās varam izmantot visi kopā.

 

Aktīvi tiek mazgāta veļa, izmantota duša. Klienti vienmēr gaida izbraukumus, fizioterapeita, jurista un psihologa nodarbības un konsultācijas. Kā arī ļoti patīk radošās nodarbības, kur var iemācītos ko jaunu.

 

Runājot par tuvāko laiku – septembrī mums nenotika sākotnēji plānotā dzīvnieku izstāde Centra telpās, to realizēsim novembrī. Ir dažas idejas, kā pārsteigt klientus decembrī, bet pagaidām par to vēl pāragri runāt.

 

Protams, tādas ir! Pensionāri kļūst atvērtāki, smaidīgāki un drošāki. Bet kā galveno pārmaiņu vēlos minēt tiešo saskarsmi ar dzirdīgajiem. Tā kā pati esmu dzirdīga un, uzsākot šo projektu, man nebija nekādas zīmju valodas zināšanas, tad sākums bija grūts, jo ne vienmēr visi klienti gribēja ar mani komunicēt, jo baidījās. Bet tagad viņi ir drošāki – nebaidās man jautāt vai stāstīt, nemeklē palīdzību saziņai ar mani, jo zina, ka mēs sapratīsimies.
Arī Centra fizioterapeite ir dzirdīga, bez labām zīmju valodas zināšanām, tomēr viņa lieliski saprotas ar klientiem. Tā, pēc manām domām, ir vispatīkamākā pārmaiņa, ka nedrošība pret dzirdīgo sabiedrības daļu ir mazinājusies. Protams, pensionāri un darbs LNS man palīdz apgūt arī zīmju valodu, ko cenšos pamazām darīt.

 

Līdz 2014. gada 31. martam projekts “Nepalikt vieniem klusumā” tiek realizēts par ESF līdzekļiem. Tā kā mums ir parakstīts nodomu protokols ar Rīgas Domes Labklājības departamentu par projekta finansēšanu pēc 2014. gada marta, tad pašlaik notiek darbs, lai tā gada pašvaldības budžetā tiktu iekļautas mūsu projekta aktivitātes.
 

* * *

Atgādināšu, ka Nedzirdīgo mēneša ietvaros Centra vadītāja Diāna Zālamane – Leite 4. septembrī sagādāja pārsteigumu Centra apmeklētājiem – tikšanos ar Latvijas olimpiešiem, bronzas medaļas ieguvējiem pludmales volejbolā Mārtiņu Pļaviņu un Jāni Šmēdiņu.

 

Šajā tikšanās reizē viņi stāstīja par savām izjūtām sacensību laikā Olimpiskajās spēlēs Londonā, treniņiem un sasniegumiem pludmales volejbolā. Dalījās pieredzē par to, kā saglabāt teicamu fizisko sagatavotību un pierast pie sportiskās disciplīnas, kas jāievēro diendienā.
Jānis Šmēdiņš atcerējās, ka bērnībā viņa kaimiņš bijis nedzirdīgs, savukārt Mārtiņš Pļaviņš, tikai studējot Sporta akadēmijā, uzzinājis par sportu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kāds klātesošais interesējās, vai viņi trenētu nedzirdīgos sportistus pludmales volejbolā, – abi atzina, ka nebūtu iebildumu. Pensionāriem bija iespēja pataustīt viņu medaļas: zelta no Pasaules kausa un bronzas no Olimpiskajām spēlēm Londonā, kā arī saņemt autogrāfus no viņiem.

Centra vadītāja Diāna Zālamane – Leite: „Šis pasākums ir projekta „Nepalikt vieniem klusumā” ieguldījums LNS 2012. gada ”Nedzirdīgo mēneša” pasākumos. Redzēju, kā pensionāri pie TV fanoja par mūsu olimpiešiem, tāpēc gribēju, lai viņi tiktos klātienē. Kā arī mūsu sportistus vēlējos iepazīstināt ar faniem – par kuru esamību varbūt viņi pat neiedomājās. Mans vīrs arī ir profesionāls volejbolists un nu jau arī treneris, bet vīratēvs Andris Leitis bija pirmais Mārtiņa Pļaviņa treneris.

 

No kreisās: Centra vadītāja Diāna Zālamane - Leite un daļa Centra darbinieku: Edgars Vorslovs, Santa Kesenfelde un Arta Birzniece - Siliņa

 

 

 

Izveidotas divas grupas, kas mācās atsevišķi. Pirmajā grupā iekļautas piecas dzirdīgās sievietes ar zīmju valodas zināšanām, kuras sniegs atbalstu nedzirdīgajām māmiņām dzemdību periodā. Apmācība ietver 120 stundu apjomu.

Otrajā grupā mācās piecas nedzirdīgās/ vājdzirdīgās sievietes, kurām pašām ir vismaz viens bērns. Viņas sniegs atbalstu jaunajām māmiņām pēcdzemdību periodā. Viņām apmācība ietver 80 stundu apjomu.

Par šīm aktivitātēm stāsta šī projekta vadītāja Diāna Zālamane – Leite: „Pašlaik notiek lekcijas, kuras turpināsies līdz 2013. gada aprīlim. Personas tika atlasītas pēc speciālistu un ekspertu izstrādātajiem atlases kritērijiem. Speciālistu apmācībai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma īstenošanai dzemdībās un pēcdzemdību periodā ir piesaistīti astoņi speciālisti: psihologs, fizioterapeits, vecmāte, zīdīšanas speciāliste, neonatologs, anesteziologs, ginekologs un sociālais rehabilitētājs.