15.05.2015
Norit seminārs par iekļaujošo darba tirgus
14. maijā darbnīcā „Nodarbinātība un pārvietošanās brīvība” aplūkotie jautājumi kalpoja par pamatu tālākām diskusijām, kas notika 15. maijā Rīgā, Latvijas Nedzirdīgo savienības rīkotā seminārā „Iekļaujošais darba tirgus” projekta „Aktīvi nākotnei” ietvaros.
.jpg)
Seminārā Labklājības ministrs Uldis Augulis un Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča dalībniekus iepazīstināja ar invalīdu nodarbinātības politiku Latvijā, problēmām un to plānoto risinājumu. U.Augulis uzsvēra, ka pašreiz invalīdu nodarbinātības jautājumu risināšanā uzsvars tiek likts nevis uz funkcionālo traucējumu uzsvēršanu, bet gan uz cilvēku darbaspēju apzināšanu. Kā norādīja A.Barča, tad risinot dzirdes invalīdu nodarbinātības jautājumus ir svarīgi skatīt problēmu kompleksi – izglītības pieejamības paplašināšana, investīcijas izglītībā, surdotulku pakalpojumi, atvieglojumi darba devējiem u.c.
.jpg)
Eiropas Parlamenta deputāti, invaliditātes sadarbības grupas līdzpriekšsēdētāji Adams Kosa un Helga Stīvens seminārā akcentēja, ka dzirdes invaliditāte nav tik labi saskatāma kā citas invaliditātes grupas, tāpēc sabiedrība var pat nenojaust, ka konkrētiem cilvēkiem ir vajadzīgs atbalsts. Sasniegt pasauli bez šķēršļiem, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un pieejamu surdotulkošanas pakalpojumu ikdienā un risinot nodarbinātības jautājumus – tas ir sabiedrības izaicinājums nākotnei visās valstīs.
.jpg)
Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Personu ar invaliditāti tiesību nodaļas palīgs politikas lietās Tanja Tsiora, uzsvēra, ka invalīdu nodarbinātība ir svarīgs jautājums Eiropas politikā, īpaši ņemot vērā cilvēktiesības.
Klātesošos ar jēdzieniem elastdrošība un aizsardzība cilvēkiem ar invaliditāti darba tirgū iepazīstināja Gunta Anča, Eiropas invaliditātes foruma viceprezidente, Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO prezidente. Viņa norādīja, ka atbildīgo iestāžu piedāvātiem invalīdu atbalsta risinājumiem ir jābūt diferencētiem.
.jpg)
Marks Veltlijs, Eiropas Nedzirdīgo savienības izpilddirektors un Petra Soderkvista, Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD) politikas referente prezentēja Eiropas Nedzirdīgo savienības izdevumu, kurā sniegts pārskats par labās prakses piemēriem nodarbinātības jautājumu risināšanā Eiropas valstīs.
Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāvis Ivars Kalniņš analizēja veiktā pētījuma rezultātus par nedzirdīgu jauniešu nodarbinātības problēmām Latvijā, no kura izriet, ka nedzirdīgo jauniešu nodarbinātības veicināšanai ir nepieciešamas lielāks atbalsts profesionālās izglītības pieejamībai, nodrošinot plašāku pārklājumu surdotulku pakalpojumiem izglītības iegūšanā. Kā liecina veiktais pētījums, tad pēc jauniešu vērtējuma dzirdes invaliditāte un komunikācijas problēmas ir būtiskākie šķēršļi nodarbinātībai.
Spraigas diskusijas izraisīja valstu piemēri, kur normatīvais regulējums paredz kvotas nodarbināto skaitam privātajā sektorā un valsts sektorā. Apspriežot šo jautājumu vairāki semināra dalībnieki pauda viedokli, ka būtiskāka loma nodarbinātībā ir jāpievērš indivīdu zināšanām un prasmēm, nevis valsts noteiktām kvotām, jo sabiedrības atbalsts tām visbiežāk ir vājš.
Diskusiju turpinājums par seminārā aplūkoto teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem notiks 16.maijā, diskusiju noslēguma sesijā „Nedzirdīgu personu nodarbinātība nākotnē. Pieejas, rīcība, soļi”.
16.maijā, diskusiju noslēguma sesijā „Nedzirdīgu personu nodarbinātība nākotnē.
Biedrības „Latvijas Nedzirdīgo savienība” projekts „Aktīvi nākotnei”, līguma identifikācijas Nr. 2014.LV/PR/12/11, tiek realizēts Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Aija Sannikova, Lavijas Nedzirdīgo savienības projekta vadītāja
