Search form

20.05.2015

Drukāt

Izsaka priekšlikumus nedzirdīgo nodarbinātībai un iekļaujošam darba tirgum

Photo

Projekta “Aktīvi nākotnei” diskusiju cikls par nedzirdīgo nodarbinātību ar mērķi sekmēt iekļaujoša darba tirgus attīstību Eiropas Savienībā noslēdzies ar dažādu priekšlikumu apkopojumu. Diskusijās piedalījās Eiropas Komisijas, Latvijas Republikas Saeimas un valdības pārstāvji, sociālie partneri un vairāk nekā 120 ES valstu nedzirdīgo sabiedrisko organizāciju pārstāvji.


14.maijā notika Latvijas Nedzirdīgo savienības rīkota darbnīca „Nodarbinātība un pārvietošanās brīvība”, kurā, balstoties uz pieredzi un esošo situāciju Latvijā un citās Eiropas valstīs, diskutēja par dzirdes invalīdu nodarbinātības izaicinājumiem un iekļaujoša darba tirgus attīstības veidiem un metodēm.

Darbnīcas dalībnieki sniedza pārskatu par sabiedrisko organizāciju darbu, lai sekmētu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību un dzīves kvalitātes pieaugumu. Diskusiju rezultātā secināts, ka nākotnē valdībām, sabiedriskām organizācijām un sadarbības partneriem ir jāpievērš plašāka uzmanība sociālajai uzņēmējdarbībai, ģeogrāfiskajai un profesionālajai mobilitātei un dzirdes invalīdu izglītības konkurētspējai Eiropas Savienības vienotajā darba tirgū. Īpaši tika izcelti nodarbinātības izaicinājumi ANO konvencijas par personu ar invaliditāti tiesību aspektā.

Darbnīcā aplūkotie jautājumi kalpoja par pamatu tālākām diskusijām, kas notika 15.maijā seminārā „Iekļaujošais darba tirgus”. Seminārā, iepazīstinot ar invalīdu nodarbinātības politiku Latvijā, Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka pašreiz šo jautājumu risināšanā uzsvars tiek likts nevis uz funkcionālo traucējumu uzsvēršanu, bet gan uz cilvēku darbaspēju apzināšanu.

Kā norādīja Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, risinot dzirdes invalīdu nodarbinātības jautājumus ir svarīgi skatīt problēmu kompleksi – izglītības pieejamības paplašināšana, investīcijas izglītībā, surdotulku pakalpojumi, atvieglojumi darba devējiem u.c.

Eiropas Parlamenta deputāti, invaliditātes sadarbības grupas līdzpriekšsēdētāji, Adams Kosa (Ádám Kósa) un Helga Stīvens (Helga Stevens) seminārā akcentēja, ka dzirdes invaliditāte nav tik labi saskatāma kā citas invaliditātes grupas, tāpēc sabiedrība var pat nenojaust, ka konkrētiem cilvēkiem ir vajadzīgs atbalsts. Sasniegt pasauli bez šķēršļiem, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un pieejamu surdotulkošanas pakalpojumu ikdienā un risinot nodarbinātības jautājumus – tas ir sabiedrības izaicinājums nākotnei visās valstīs. Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pārstāve Tanja Tsiora (Tania Tsiora) uzsvēra, ka invalīdu nodarbinātība ir svarīgs jautājums Eiropas politikā, īpaši ņemot vērā ANO konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

Gunta Anča, Eiropas Invaliditātes foruma viceprezidente, Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO prezidente, norādīja, ka atbildīgo iestāžu piedāvātiem invalīdu atbalsta risinājumiem ir jābūt diferencētiem.
Eiropas Nedzirdīgo savienības pārstāvji prezentēja organizācijas sagatavoto pārskatu par labās prakses piemēriem nodarbinātības jautājumu risināšanā Eiropas valstīs.

Savukārt Latvijas Nedzirdīgo savienība iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem par nedzirdīgu jauniešu nodarbinātības problēmām Latvijā - nedzirdīgo jauniešu nodarbinātības veicināšanai ir nepieciešamas lielāks atbalsts profesionālās izglītības pieejamībai, nodrošinot plašāku pārklājumu surdotulku pakalpojumiem izglītības iegūšanā. Pēc jauniešu vērtējuma dzirdes invaliditāte un komunikācijas problēmas ir būtiskākie šķēršļi nodarbinātībai.

16.maijā, diskusiju noslēguma sesijā „Nedzirdīgu personu nodarbinātība nākotnē. Pieejas, rīcība, soļi”, dalībnieki apsprieda iespējas un nepieciešamība visos politikas līmeņos nedzirdīgiem cilvēkiem paust savu pieredzi un sniegt informāciju par dzirdes invalīdu nodarbinātības problēmām, darba un profesionālo mobilitāti.

Eiropas Nedzirdīgo savienības prezidents Dr. Markku Jokinens (Markku Jokinen) norādīja, ka nedzirdīgiem cilvēkiem ir jābūt sabiedriski aktīvākiem, tiem jāvirza politikā pārstāvji, kas labi pārzinātu dzirdes invalīdu problēmas un ES dalībvalstīs daudz vairāk jādiskutē par izglītības un surdotulku atbalsta pieejamību, attieksmi darba tirgū pret cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Pasaules Nedzirdīgo federācijas prezidents Kolins Alens (Colin Allen), turpinot diskusiju par ANO konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, uzsvēra, ka, lai pārmaiņas būtu stabilas, ir svarīgi noteikt būtiskākos kopīgi risināmos jautājumus gan Eiropā, gan pasaulē.

Biedrības „ Latvijas Nedzirdīgo savienība” projekts „Aktīvi nākotnei”, līguma identifikācijas Nr. 2014.LV/PR/12/11, tiek realizēts Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” ietvaros.

 

Informāciju sagatavoja: Aija Sannikova, Latvijas Nedzirdīgo savienības projekta vadītāja
 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas