07.09.2018
Mācās starptautisko zīmju valodu
Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „NVO fonds” Sabiedrības integrācijas fonda finansēta LNS projekta „LNS darbības stiprināšana – 2018”, Līguma Nr. 2018.LV/NVOF/DAP/MAC/026/17, 1.aktivitātes “Darbnīcas LNS cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana komunikācijas prasmju paaugstināšanā starptautiskās sadarbības veicināšanai” ietvaros 2018. gada 24. un 25. augustā tika organizēta informatīvi izglītojoša darbnīca “Starptautiskās zīmju valodas prasmju paaugstināšana” par starptautisko zīmju valodas lietojumu dažādās situācijās.
Darbnīcas mērķis bija sekmēt LNS darbinieku un biedru komunikācijas prasmes starptautiskā zīmju valodā, lai veicinātu LNS līdzdalību un partnerību ar nedzirdīgo organizācijām Baltijas valstīs, ar Eiropas Nedzirdīgo savienību (EUD), Pasaules nedzirdīgo federāciju (WFD) un kopējas stratēģiskās platformas izveidi nedzirdīgo problēmu un interešu pārstāvniecības jomā starptautiskā mērogā.
Darbnīcā piedalījās 19 mērķgrupas dalībnieki. To vadīja nedzirdīgs tulks Arūnas Bražinskas no Lietuvas, jo Latvijā starptautisko zīmju valodas ekspertu un tulku nav.
Darbnīcas norisi vērtē tās dalībnieki!
Inese Immure, LNS viceprezidente:
“Darbnīca bagātināja mūsu izpratni par zīmju valodām. Priecē, ka LNS izdevās piesaistīt zinošu, pieredzes bagātu nedzirdīgo lektoru no Lietuvas. Viņam īsā laikā ļoti veiksmīgi izdevās vairot zināšanas par šo starptautisko zīmju izcelšanos visiem, kuriem nebija iepriekšēja pieredze un saskarsme tām.
Darbnīcu Arūnas vadīja tik aizrautīgi, ka mēs neatļāvāmies savā starpā kaut ko papļāpāt, jo uzmanīgi sekojām katrai viņa izteiktajai zīmei. Apbrīnojama bija Arūnas spēja novadīt mums darbnīcu tā, ka visu sapratām, neskatoties uz to, ka Arūnas ir lietuviešu zīmju valodas lietotājs, bet mēs savukārt sazināmies latviešu zīmju valodā.
Nodarbībās labi apguvām starptautisko zīmju alfabētu un daudzas svarīgas zīmes, ko izmanto nedzirdīgie starptautiska mēroga tikšanās – konferencēs, kongresos, semināros, sporta sacensībās. Arūnas pat spēja iedrošināt visus semināra dalībniekus izmēģināt apgūto prasmi un parādīt starptautiskajās zīmēs kādu īsu stāstu – tas arī visiem vairāk vai mazāk izdevās!
Lektors uzsvēra: lai apgūtu starptautiskās zīmes, vispirms jāzina labi savas valsts zīmju valoda un jāņem vērā katras valsts kultūras īpatnības. Arūnas atgādināja, ka sākotnēji starptautiskās zīmes tika sauktas par “Gestuno”, kas ir žesti.
Interesanti tas, ka nedzirdīgo zīmju valodai par veiksmīgāku apzīmējumu lietuvieši uzskata – “Gestu kalba”, tas ir, “Žestu valoda”, jo termins “zīmju valoda” rada pārpratumus – cilvēki domā, ka runa par dažādām citām zīmēm, piemēram, ceļa zīmēm.
Savukārt Latvijā ir otrādi – agrāk mums bija latviešu žestu valoda, vēlāk pārgājām uz “latviešu zīmju valoda”, lai sabiedrība neuzskatītu, ka nedzirdīgo zīmju valoda ir tikai žesti.
Tāpat divās dienās viņš mums paspēja atgādināt, kas ir “bilingvālisms” jeb divvalodība nedzirdīgiem cilvēkiem, iepazīstināt ar terminu “CEFR”. Tā ir Eiropas Vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēma, un ir svarīgi, lai tajā sistēmā iekļautu arī visu Eiropas valstu zīmju valodas.
Lektors darbnīcas laikā aicināja padomāt, vai Latvijā zīmju valodai ir ierādīta pienācīga vieta. Piemēram, cik stundas zīmju valodas apguvei atvēlētas nedzirdīgo skolā? 1 – 2 stundas, savukārt latviešu valodai to ir daudz vairāk. Parastā atbilde uz šo jautājumu nedzirdīgiem ir – vairāk nevajag, jo viņi jau tāpat to valodu zina. Tad uzreiz rodas pretjautājums: kāpēc daudz stundu atvēlēts latviešu valodas apguvei dzirdīgiem bērniem – viņi taču arī to valodu tāpat zina! Un rezultāts ir tāds, ka mūsu nedzirdīgie bērni nespēj zīmju valodā izteiksmīgi un brīvi nodeklamēt, piemēram, dzejoli Salatētim, ko spēj nedzirdīgie bērni ASV.
Šī darbnīca patiesi bagātināja visu LNS biedrību līderu izpratni par zīmju valodām un to nozīmi nedzirdīgo un dzirdīgo cilvēku dzīvē. Paldies par šo iespēju!”
Agita Intsone, latviešu zīmju valodas speciāliste:
“Šāda veida darbnīcā piedalījos pirmo reizi, tāpēc vispār nezināju, ko var gaidīt… Ļoti patika nodarbību vadītājs Arūnas no Lietuvas, atraktīvs cilvēks, kas vadīja šo pasākumu tā, ka nevienu mirkli nebija garlaicīgi.
Šis projekts bija interesants, un es no tā ieguvu ļoti daudz. Nodarbības nāca par labu arī pašas spēju un varēšanas iepazīšanai. Man patika uzdevumi un spēles, kur bija nepieciešams komandas darbs. Dalībnieki bijām ļoti dažādi, bet kopīgās nodarbībās veiksmīgi veidojās savstarpējie kontakti.
Šādā projektā vēlētos piedalīties vēl! Šī projekta aktivitāte deva veiksmīgu rezultātu, veicināja arī nedzirdīgo patstāvību un prasmi komunicēt starptautiskajās zīmēs. Būtu labi, ja šāds pasākums notiktu arī turpmāk. Paldies visiem, kas to sarīkoja un atbalstīja.”
Ilze Jaunzeme, LNS Liepājas RB valdes locekle:
“Pirms šīs darbnīcas domāju, ka diena vilksies, klausoties diezgan garu lekciju. Bet rezultāts šoreiz bija pavisam citāds – diena paskrēja ātri, jo nodarbības bija interesantas un noderīgas turpmākam darbam tika iemesta “sēkliņa’’ mūsu lauciņā ar domu: lai tā labi tālāk augtu, mums tā rūpīgi jākopj un jālaista. Tātad mums tika iedots pamats, lai to varētu izmantot tālāk pilnveidot praksē...
Šī darbnīca man lika aizdomāties, cik nozīmīga ir nedzirdīgo zīmju valoda gan dzirdīgiem cilvēkiem, gan nedzirdīgiem cilvēkiem. Zīmju valodu var pielietot visi, ne tikai nedzirdīgie cilvēki, bet arī dzirdīgie, pat mācot to saviem mazajiem bērniem – zīdaiņiem, lai vieglāk būtu komunicēt un saprast, ko viņi vēlas pateikt.
Nozīmīgi bija uzzināt to, kā starptautiskās zīmes darbojas, satiekoties ar cittautu cilvēkiem. Lai kaut ko pateiktu, svarīgi vispirms apgūt starptautisko zīmju alfabētu, jo citas valsts cilvēki var neizprast, ko vēlamies pateikt savā zīmju valodā. Protams, nedaudz būtu jāpārvalda arī angļu valoda.
Manuprāt, arī turpmāk būtu ļoti noderīgi rīkot šāda veida darbnīcas, pieaicinot vēl vairāk ieinteresēto cilvēku. Ļoti noderīgi būtu šādas nodarbības novadīt arī mūsu surdotulkiem, jo viņiem arvien biežāk nākas tikties ar cittautu nedzirdīgām personām.”
Māra Lasmane, LNS valdes locekle:
“Vairākas reizes esmu piedalījusies Eiropas Zīmju valodas foruma nedzirdīgo tulku apmācībās un tur labi apguvusi starptautiskās zīmes.
Šajā darbnīcā man bija ļoti interesanti uzzināt tieši par starptautiskās zīmju valodas vēsturi – kā radās pilnveidojās un attīstījās zīmes un nedzirdīgo kultūra.
Otrkārt, manu profesiju skar jautājums, kā apmācīt zīmes, kādu programmu izmantot, lai mācītu zīmju valodu skolās un bērnudārzos citās valstīs.
Interesanti, ka tika izdalīta tabula, ar kuras palīdzību katram pašam vajadzēja novērtēt, kādā līmenī viņš apguvis latviešu zīmju valodu.
Laba ideja bija nofilmēties, parādot starptautiskajās zīmēs kādu mazu stāstiņu un pēc tam savu prasmi analizēt un novērtēt.
Lektors uzsvēra: pirmām kārtām svarīgi apzināt nedzirdīgo kultūru un perfekti apgūt savu dzimto – latviešu zīmju valodu un tikai pēc tam sekmīgi varēs iemācīties sazināties starptautiskajās zīmēs.
Beigās novēlu tulkiem un pārējiem – vairāk filmēties tulkojot un nebaidīties pašiem sevi analizēt “ar skatu no malas”, iemācīties labi tulkot latviešu zīmju valodā, tad vieglāk būs apgūt arī starptautisko saziņu.”
Juris Grundulis, LNS valdes loceklis:
“Šādā darbnīcā piedalījos, lai atsvaidzinātu zināšanas par starptautisko zīmju valodu, jo pēdējo reizi to apguvu 2013. gadā Turcijā. Darbnīcā papildus uzzināju jaunas zīmes un zināšanas par starptautiskajām zīmēm dažādās jomās, piemēram, lietišķajā komunikācijā, pilsoņu tiesībās un pienākumos utt. Lektors Arūnas Bražinskas kā nedzirdīgs lektors ar prezentāciju parādīja savu darba karjeru un veikumu nedzirdīgo zīmju valodas izpētē – izcili!”
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raksta saturu atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība””.
Rakstu sagatavoja: Karīna Pavlova, informācijas un publicitātes pasākumu ieviešanas vadītāja un Ivars Kalniņš, informācijas un publicitātes pasākumu darba grupas loceklis
Foto: Juris Grundulis
