Search form

03.02.2006

Drukāt

Izlaidums Nr.5


Motivācija: plašākas iespējas integrēties
Esam sarosījušies un sabēdājušies
Dzintra Herbste, iekļaušanas, motivācijas aktivitāšu vadītāja Smiltenes biedrībā 
Projekta gads tik ātri aizritējis, žēl, ka beidzas, jo liekas, ka vēl būtu daudz kas darāms. Mūsu ļaudīm viss notiekošais sagādāja patiesu prieku, sarosināja un uzmundrināja iekļauties savas bied-rības, visas nedzirdīgo organizācijas darbā.
Nedzirdīgie ļaudis ar lielu interesi piedalījās izziņas braucienos uz Valmieras vājdzirdīgo bērnu skolu un Alsviķu profesionālo skolu, kur mācās nedzirdīgie jaunieši. Šajās skolās mūs ļoti laipni uzņēma, visu izrādīja, iepazināmies ar skolu vēsturi, muzejiem un mūsdienu mācību procesu, ar pilsētas ievērojamākām vietām.
Klubā notika tematiskie vakari, tradīciju pasākumi, pārrunas par uzvedības kultūru, medicīnas jautājumiem. Atzīmējām Nedzirdīgo dienu ne tikai klubā, bet arī grupu mītnēs Alūksnē, Balvos, Jaunpiebalgā.
Vēl gatavojam tematisko pēcpusdienu «Sudrabs matos», Lieldienu pasākumu un mutvārdu žurnālu «Smiltene»
Paldies visiem biedriem, kas brīvprātīgi iekļāvušies aktivitāšu organizēšanā un norisē. Paveiktais projekta ietvaros devis ne tikai vērtīgas zināšanas man kā vadītājai, bet visus mūsu ļaudis bagātinājis, saliedējis un piesaistījis jaunus biedrus.
 
Daudz tika prātam un garam
Dace Lāce, iekļaušanas aktivitāšu vadītāja Valmieras biedrībā
Daudz labu notikumu mums saistās ar šo projektu. Mūsu mērķis ir sasniegts — nedzirdīgie valmierieši apzinās sevi kā sabiedrības daļu un liek to saprast arī sabiedrības dzirdīgam vairākumam.
Esam vairāk devušies sabiedrībā — uz pilsētas muzejiem, svētkiem, akcijām, kultūras un sporta pasākumiem. Izmantojām iespēju pieredzes apmaiņas braucienos pie citu novadu nedzirdīgo kopām Vidzemē.
Sadancojāmies ar savas pilsētas deju kolektīvu «Pastalnieki». Aicinājām pie sevis pilsētas ievērojamos ļaudis, lai izzinātu dažādas zinību jomas — jurisdikciju, politiku, nodarbinātību saistībā konkrēti ar mūsu pilsētu, reģionu utt., kā arī regulāras infoziņas par nedzirdīgo dzīves jaunumiem Latvijā un pasaulē.
 
Sava tiesa tika atvēlēta arī gara kopšanai — latvisko dzīves ziņu apguva interešu kluba «Dvēseles daile» un latviešu tradīciju pasākumu apmeklētāji. Bet praktiska rakstura cilvēki vingrinājās datorprasmē (attēlā), mācījās izmantot interneta, mesendžera, e-pasta nodrošinātās plašās iespējas informācijai un komunikācijai, rakstīt CV, meklēt darbu, ievērot etiķeti apģērbā, uzvedībā utt.
Šī mūsu rosība nav palikusi bez sekām — valmieriešu nedzirdīgo saimei laiku pa laikam pievienojas jauni biedri.
 
Motivācija: amatprasme – ceļš uz darbu
 
«Vajadzīga vēlēšanās strādāt un zelta rokas...»
Tā domā Ēvalds Grabežs. Dažādi laiki pārdzīvoti, bet bez darba viņš nekad nav palicis. Ēvalds par atslēdz-nieku ilgus gadus strādājis Rīgas MRU (no 1962) un, tāpat kā daudzi citi, zaudēja savu pamatdarbu tad, kad vairs nedūca šujmašīnas, netika darbinātas stelles un apklusa iekārtas apavu iecirknī. Ne jau tāpēc, ka sabojājušās, bet tāpēc, ka MRU produkcija vairs nespēja izkonkurēt raibu raibās lietas tirgū no Polijas, Ķīnas un citām tuvākām vai tālākām zemēm.
 
Savu atslēdznieka — santehniķa amatu viņš apguva pašmācības ceļā — sāka pētīt, skrūvēt, jaukt vaļā un likt kopā dažādas ierīces, kas bija bojātas. Pamazām viņš izpētīja visus mehānismus, kas vien nāca pa rokai. Tā krājās praktiskās zināšanas ne tikai par iekārtu remontiem, bet par visu procesu kopumā. Sevišķi tas sakāms par siltumapgādi, apkuri.
Kad beidzās darbs Rīgas MRU iekārtu aprūpē, viņš vairāk pievērsās darbiem sil-tumapgādes jomā. Tagad viņš pārzina siltummezglus gan KC «Rītausma», gan Rīgas MRU un LNS mītnē, bet pamatdarbavieta viņam ir firmā KNA — «Kurzemes namu apsaimniekotājs».
Ēvalds saka, ka viņu Rīgā, Kurzemes priekšpilsētā pazīst vai visi iedzīvotāji — lieli un mazi uzsmaida un sveicina pa gabalu, jo darba gados nācies pabūt daudzos dzīvokļos, labojot vai nomainot pilošus krānus, saplīsušas caurules, bojātus radiato-rus, streikot sākušas siltumiekārtas, uzstādot skaitītājus, santehnikas ierīces utt.
«Visu nemaz nevaru paspēt izdarīt — cilvēkiem tik daudz vajadzību. Labi, ka ta-gad ir palīgs Juris Grundulis, ko esmu apmācījis, un mēs strādājam kopā. Jurim darbs veicas...»
Remontmeistars atzīst, ka ne visi spējīgi apgūt šo darbu. Tam vajadzīgas, kā tautā saka, «zelta ro-kas» apvienojumā ar patiesu interesi, vēlēšanos un gribu arvien apgūt kaut ko jaunu. Tas tāpēc, ka apkures sistēmas, iekārtas nemitīgi tiek pilnveidotas, parādās arvien jaunas, citas versijas un, lai tās varētu uz-raudzīt pienācīgā līmenī, tās labi jāpārzina.
Ēvalds atzīst, ka vislabākā siltumapgādes iekārta pašlaik LNS sistēmā ir KC «Rītausma». Un par to var pārliecināties ikviens, kas šai namā iegriežas, — tur vienmēr silti, un godam izturēts lielais sals.
Ziemassvētku sarīkojumā gada nogalē Iļģuciema kultūras namā Ēvalda Grabeža vārds izskanēja publiski — viņš tika atzīmēts kā viens no labākajiem savā darba kolektīvā un saņēma atzinības rakstu.
 
Motivācija: iestrādes jāattīsta tālāk
Gatavos jaunus projektus
20.janvārī LNS prezidents A.Pavlins uz kopīgu apspriedi aicināja LNS un tai radniecīgo iestāžu vadošos speciālistus, lai apspriestu Nedzirdīgo savienības līdzdalību nesen izsludinātajā kārtējā konkursā par Eiropas Sociālā fonda finansējumu jaunām aktivitātēm.
LNS plāno piedalīties konkursā ar 4 projektiem — sociālās rehabilitācijas, uzņēmējdarbības vei-cināšanas u.c. apakšprogrammās. Projektos iecerēts realizēt nedzirdīgo sabiedrībai ļoti nepiecie-šamas aktivitātes, tādas kā informācija, izglītošana, pozitīvās pieredzes pārņemšana, iesaistīšanās sabiedrības dzīvē.
Projektu vidū būs arī viens — motivācijai veltīts «Mēs — sabiedrības daļa II». Tā pamatā būs iepriekšminētā programma «Motivācija nodarbinātībai» kā tiešs tur-pinājums pašlaik realizācijā esošam projektam «Mēs — sabiedrības daļa I».
Būtu nepieciešams arī sagatavot sociālās rehabilitācijas programmas, nodrošināt un attīstīt komunikāciju tehnoloģiju atbalstu nedzirdīgajiem, veikt tālāku sociālā darba speciālistu apmācību, rosināt un veicināt nedzirdīgo darbspējīgā vecuma cilvēku vidū uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību u.c.
 
Projektu gatavošana ir ļoti atbildīgs un darbietilpīgs process, tāpēc tajā šoreiz iesaistīti daudzi LNS speciālisti un darbinieki ne tikai no LNS vadības, bet no visām ar projekta idejām un aktivitātēm saistītām organizācijām Rīgā un reģionos. LNS darbu uzsākusi arī otra projektu menedžere Kristīne Janševska.
«Mēs nezinām, kuri projekti iegūs finansējumu, bet mums jābūt gataviem strādāt jebkurā no tiem,» teica LNS prezidents, aicinot ikvienam apsvērt savas iespējas.

 


Atpakaļ

Uz augšu

Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas