23.08.2010
Drukāt
Sācies kompetenču grupu darbs LNS darbības izpētē un turpmākā Rīcības plāna sagatavošanā
No 1. jūlija projektā „XXI gs. Nedzirdība. Evolūcija” sākās kompetenču grupu darbs dažādu LNS darbības jomu pašreizējās situācijas izpētē un LNS kopīgā turpmākā Rīcības plāna izstrādē. Palūkosimies, kā veicas šajās tematiskās darba grupās!
„Informācija”
Šo darba grupu vada Inese Immure, sastāvā bez tam – Ilze Kopmane, Gunta Birnīte, eksperte Ingrīda Puce.
Ilze Kopmane: „Izstrādātā darbības plāna ietvaros apkopojam datus par LNS veikumu informācijas jomā 2009. – 2010. gada laikā. Uz vietas biedrībās dažādos Latvijas reģionos esam organizējuši diskusijas par nedzirdīgo sabiedrības pieprasījumu pēc informācijas. Interesanti bija izzināt LNS biedru domas par mūsu veikumu un viņu vēlmes šajā jomā.
Mēs esam gandarīti un pateicīgi mūsu ļaudīm biedrībās par patieso interesi un lielo atsaucību, kā arī daudziem ierosinājumiem, kas noderēs turpmākā darba uzlabošanai. Tā, piemēram, rīdzinieki vien uz tikšanos „Rītausmā”sanāca pusotrs simts. Arī Rēzeknē, Liepājā un Valmierā guvām gana daudz secinājumu par sava darba novērtējumu un turpmāko virzību.
Turpmāk vēl pētīsim arī jaunāko ārvalstu pieredzi nedzirdīgo informācijas nodrošinājuma jomā un izanalizēsim mūsu iespējas ieviest noderīgus jauninājumus savā darbā.
Ikviens var droši nākt uz Informācijas centru Jāņa sētā 5 un iesniegt savus priekšlikumus. Varbūt tieši jūsu ideja tiks iekļauta LNS kopīgajā darbības plānā un dos labumu visai nedzirdīgo kopienai.”
„LNS 21. gadsimta otrajā pusē”
Uz jautājumiem atbild grupas vadītāja Irīna Kristoforova. Grupā strādā B. Aldersone, G. Birnīte un eksperts K. Viša.
Kas pašlaik notiek jūsu kompetenču darba grupā?
Mēs analizējam rezultātus, ko esam ieguvuši, apmeklējot reģionālās biedrības – Kuldīgā, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā, Pļaviņās. Tur mēs tikāmies ar jauniešiem un arī citiem biedrības biedriem, kuriem interesē nedzirdīgo jaunākās paaudzes tālākais ceļš nākotnē pēc daudziem gadiem, apmēram 2050. gadā.
Vai tiešām iespējams prognozēt tik tālu nākotni? Kā jūs to darīsiet?
Mēs izmantojam dažādus stratēģiska rakstura materiālus, kas tapuši ilggadīgai attīstībai jauniešu politikā gan mūsu valstī, gan Eiropā, protams, tos aplūkojot mūsu vajadzību un iespēju aspektā.
Pamatā liksim aptauju un diskusiju rezultātā iegūtos datus par jauniešu vēlmēm.
Cik atsaucīgi ir jaunieši šajā diskusijā?
Jāsaka, ka vajadzēja stipri pūlēties, lai šādas ziņas iegūtu, jo šī brīža situācijā viņu vidū valda bezcerīgs noskaņojums, zems pašnovērtējums un neticība, ka mūsu valstī un arī LNS darbībā kaut kas varētu mainīties uz labu.
Mēs taču paši vērojam šo procesu diendienā, kad projām no Latvijas dodas mūsu labākie un spējīgākie jaunieši, uz kuriem vajadzētu balstīt LNS nākotnes plānus.
Un tomēr jūs veidosiet šo nākotnes vīziju?
Jā, bez nākotnes plāniem, iecerēm un sapņiem nav iespējams nekāds progress un labāka dzīve ne tikai mūsu kopienā, bet daudz plašākā cilvēciskā mērogā. Kaut kam ir jātic, tikai tad arī kaut kas notiek.
„Zīmju valoda”
Šīs darba grupas un arī Zīmju valodas centra vadītāja Lilita Janševska uzskata, ka pašreizējā projekta ietvaros radusies laba iespēja apzināt, izdiskutēt ar nedzirdīgajiem zīmju valodas kā dzimtās valodas lietotājiem pašreizējo šīs valodas vietu, nozīmi, attīstības tendences un pielietojumu ikdienā dažādos Latvijas novados.
Tāpēc darba grupa (sastāvā arī I. Liniņa un S. Baure) dodas izbraukumos uz dažādiem Latvijas reģioniem un tiekas ar nedzirdīgajiem cilvēkiem, kur var iepazīties ar dažādiem dialektiem, nu gluži tāpat kā latviešu valodā.
„Tas ir interesanti, un tas ir arī dabiski,” uzskata ZVC direktore. „Diskusijas gaitā mēs noskaidrojam, kādā veidā mūsu ļaudis apgūst un pilnveido savu zīmju valodu (ģimenē, skolā, no vārdnīcām utt.), vai būtu nepieciešama vienota valoda visā Latvijā, cik lielā mērā un kā ļaudis lieto mutvārdu runu, žargona zīmes, kā izmanto ZV vārdnīcas utt.
Izbraukumu cikla beigās veiksim iegūto datu apkopošanu un tad jau varēsim izdarīt secinājumus.”
”Sabiedriskās dzīves vides pieejamības problēmas”
Informē grupas vadītājs Zigmārs Ungurs: Projekta darba grupā, kurā risinām sabiedriskās dzīves vides pieejamības problēmas, strādājam šādā sastāvā: Z. Ungurs, A. Bruže, I. Lāce-Miezīte un eksperts I. Balodis.
Lai noteiktu, kādā izpildes stadijā ir LNS Darbības programmas sadaļa „Nedzirdīgo integrācija”, darba grupa izpētīja pieejamos LNS oficiālos dokumentus, kas atspoguļo LNS darbu.
Intervēts tika arī EUD viceprezidents grieķis Y. Yallouros par EUD nostādnēm mūsu izpētes jomā, un atklājās, ka šai organizācijai ir tādi paši uzdevumi, kādi jau pirms gada tika iekļauti LNS darbības programmā, – par tiešo saziņu ar operatīvajiem dienestiem: policiju, ātro palīdzību utt.
Darba grupa tikās ar projekta vadītāju A. Pavlinu un noskaidroja vairākas problēmas. Viena no smagākajām, ko darba grupa uzskata par daudzu citu problēmu cēloni, ir zemā nedzirdīgo izglītības kvalitāte. Kā veicināt dialogu ar visiem izglītības sistēmas posmiem? Kā piespiest tos – tātad bērnudārzus, skolas – strādāt efektīvāk un sniegt nedzirdīgajiem kvalitatīvāku izglītību?
Arī šis jautājums nav atkarīgs no LNS, bet no izglītības sistēmas, pašām skolām, ministrijas… Diemžēl LNS var tikai piedāvāt un mudināt tās, līdz ar to šos darbības punktus programmā var formulēt tikai vēlamajā izteiksmē.
„Nedzirdīgie un politika, etniskās minoritātes”
Gatavojot rīcības plānu, grupa apzina esošās problēmas, apkopo ārzemju pieredzi un izstrādā savus priekšlikumus savā jomā.
Grupas vadītājs Ivars Kalniņš: „Jau tagad visumā skaidrs, nav šaubu, ka nedzirdīgajiem skatījums uz politiku ir samērā vienaldzīgs, jo iesaistīties politiskajā dzīvē viņiem trūkst motivācijas (vienkārši nav ticības savai valstij, tās vēlmei ieklausīties un rēķināties ar invalīdu, to skaitā nedzirdīgo interesēm un vajadzībām).
Mūsu Rīcības plānā jāformulē tādas aktivitātes, kas veicinātu šīs norobežošanās pārvarēšanu – jāpārliecina, ka ar iesaistīšanos politikā var būtiski ietekmēt arī nedzirdīgo cilvēku dzīvi. Politikas jēdziens ir plašs, to nepieciešams skaidrot daudzpusīgi un regulāri, lai nedzirdīgajiem rastos konkrēts priekšstats.
Arī nedzirdīgo etniskās minoritātes problēmas ar to saistītas, un gadiem tām nav pievērsta uzmanība. Būtu jāapzina, ko un kā nedzirdīgiem cittautiešiem palīdzēt, lai viņi justos līdzvērtīgi latviešiem. Tas jārisina valstiskā līmenī, bet mēs dotu savus priekšlikumus.
Grupā vēl strādā Karīna Beisone – Kuzmina un Laura Reisele. “
.jpg)
Kultūras centrā "Rītausma"
Vairāk foto - galerijā.
Teksts :
Ilze KopmaneFoto:
Inese Immure
_____________________________________________________________________________
Šis materiāls ir veidots ar Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par tā saturu atbild materiāla autore Ilze Kopmane
Atpakaļ
Uz augšu
