31.01.2018
Kas palika nepateikts
Es tēvzemes puteklis
Uz tēvzemes brīvības šķēpa durams
/Andrejs Eglītis/
Uzmanīgs lasītājs noteikti ievērojis, ka projektā “Vēsturiskais ceļš uz simtgadi” (10.05.2017. līgums Nr. 2017-1-STP), kas tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” finansiālu atbalstu, jau ir izveidoti 4 videosižeti par Latvijas vēsturi, izcilām latviešu tautas personībām četros vēsturiskos posmos: 1) 1918.–1920. gads; 2) 1920.–1940. gads; 3) 1940.–1953. gads; 4) 1953.–1970. gads.
Latvijas vēsturē posmu no 1918. gadam līdz 1920. gadam (pirmais videosižets) uzskata par Latvijas armijas veidošanu un neatkarības cīņu periodu. Šajā laikā, pēc valsts proklamēšanas 1918. gadā, no nelielas cilvēku grupas izveidojās armija, kas nosargāja tikko dzimušo Latviju.
Latvijas armijas karavīri Austrumu frontē, 1920. gada vasara
(Avots: Aizsardzības ministrija; pieejams: http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture)
Strādājot pie šī posma, projekta dalībnieki izjuta gan lepnumu par tā laika patriotismu, gan sajūsmu par nesalaužamo ticību neatkarīgas valsts idejai. Visgrūtāk bija īsi un vēsturiski pareizi vēstīt par šo pretrunīgi vērtēto laiku un notikumiem Latvijā, lai informācija būtu izprotama arī nedzirdīgiem cilvēkiem. Tā kā tas bija pirmais videosižets, tad tā tapšana ieilga, jo vēl nebija izveidojusies komandas saspēle. Un šeit vislielāko paldies vēlamies teikt vēsturniekam Kristapam Pildiņam, kurš pacietīgi skaidroja, kā viens notikums savijas ar citu, kas bija galvenais, bet kas nē. Paldies visai pirmā sižeta veidošanas komandai, kopumā 14 cilvēkiem, kas emocionālā gaisotnē radīja šo pirmo projekta vēstījumu nedzirdīgiem par Latvijas simtgadi!
Otrais videosižets ietvēra Latvijas vēstures posmu no 1920. gadam līdz 1940. gadam.
Aleksandrs Čaks (1901‒1950), pirmais latviešu literāts, kura daiļrade bija izteikti urbāniska, 1929. gadā dzejolī “Zvirbulis”, aprakstot pretstatus starp tā laika viņa uztverē Rīgas dzīvo (putni, ziedi) un nedzīvo dabu (tramvaji, automašīnas) rakstīja:
Pārsteidza mani ar tirdošu nemiera dvesmu.
Draugi, šais ielās, kur trokšņo tik auto un trami, –
Vai tikai zvirbulis pelēks un mazs
Čirkstēt drīkst dziesmiņu saldu kā kvass,
Sēdot uz šķūņa, kur apkārt spīd piecstāvu nami?
/A.Čaks/
Tomēr tas ir arī laiks, kad patriotisms un mīlestība pret savu tautu ieguva politiski tveramākas robežas. Viens no svarīgākajiem Latvijas politiķu uzdevumiem valsts pastāvēšanas pirmajos gados bija lielvaru diplomātiskās atzīšanas panākšana. Lai arī de facto Latvijas neatkarību atzina vairākas Eiropas un pasaules valstis, un 1920. gadā Latvija noslēdza miera līgumu ar Padomju Krieviju un atjaunoja attiecības ar Vāciju, svarīgākais bija nodrošināt de iure atzīšanu no Antantes lielvarām, ko izdevās panākt 1921. gada 26. janvārī, lai gan ASV ar atzīšanu vilcinājās līdz pat 1922. gada jūlijam. 1921. gada 22. septembrī Latviju uzņēma Tautu savienībā jeb Nāciju Līgā (par Tautu Savienības tiešu pēcteci var uzskatīt Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), kas tika nodibināta 1945. gadā, lai veicinātu un sekmētu sadarbību starp valstīm cilvēktiesību, demokrātijas u.c. jautājumos).
Šajā laikā ar Satversmes sapulces ievēlēšanu 1920. gada 1. maijā sākās parlamentārā demokrātija Latvijā, kuras mūžs nebija ilgs - līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gada 15. maijā veiktā. Par pirmo Valsts prezidentu ar 92 balsīm ievēlēja Satversmes sapulces priekšsēdētāju Jāni Čaksti.
Čakste un Somijas prezidents Relanders, 1929
(Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Parlament%C4%81r%C4%81_demokr%C4%81tija_Latvij%C4%81_(1920%E2%80%941934))
Vārds Tēvzemes krusta dūrienā piešūts pie manas mēles un lokās un lokās - kā ceļš no kura nogriezties nevar /L.Langa/. Šīs rindas var attiecināt uz redzamām un izcilām politiskām personībām Latvijas vēsturē, kuras šajos gados vadīja valdību: Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Pauļuks, Voldemārs Zāmuēls, Hugo Celmiņš, Arturs Alberings, Marģers Skujenieks, Pēteris Juraševskis un Ādolfs Bļodnieks.
Kārlis Ulmanis 1934. gadā
(Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_Ulmanis)
Šī posma veidošanas process bija ārkārtīgi interesants, jo diez vai var atrast cilvēku, kurš mācījies Latvijas vēsturi un nezina divu Latvijas patriotu - J.Čakstes un K.Ulmaņa vārdus. Tomēr dziļāka posma izpēte parādīja, ka ir fakti, kuri tiek pieminēti reti, un ir personības, kas toreiz spoži iemirdzējās pie Latvijas politiskā oreola, bet kuru vārdi nav tik bieži minēti saistībā ar politiku, piemēram, visiem zināmais dzejnieks J.Rainis (Jānis Pliekšāns). Tāpēc izpētes gaitā mēs daudz ko guvām jauna, runājām ne tikai par politiku, bet arī tā laika sadzīvi, kultūru, mākslu.
Visas sirdsdurvis es esmu atvēris jums,
Es jūsu priekšā kā caurredzams stikls,
Kas nespēj nekā,
Bet visu – visu pasauli atspulgo sevī
/Jānis Rainis/
Paldies komandai, brīvprātīgiem un visiem ieinteresētiem cilvēkiem, kas piedalījās otrā posma tapšanā!
Projekta izpētes trešais posms (1940-1953), un vēlāk kā turpinājums ceturtais posms (1953-1970), tika uzsākts ar laiku, kad no 1940. gada vasaras līdz 1941. gada vasarai Latvijas vēsturē iezīmējas viens no drūmākajiem periodiem - līdz ar padomju okupācijas sākumu un aneksiju iesākās pusgadsimtu garais svešu varu periods Latvijā. Okupācija un iekļaušana PSRS sastāvā (1940-1941) mainīja ne tikai politisko kārtību, bet grāva valsts ekonomiku, padarot to par PSRS ražošanas piedēkli, iznīcināja lielsaimniekus, sadragāja arī daudzu cilvēku likteņus. Padomju represijas sasniedza kulmināciju 1941. gada 14. jūnijā - Latvijas iedzīvotāju masu deportācijas akcijā. Šo laiku var dēvēt par Padomju pirmo okupāciju Latvijā (1940-1941). Nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā (1941–1945) – karš, posts, leģionāri, mežabrāļi, Sarkanā armija. Padomju okupācija Latvijā pēc 1944. gada iezīmēja komunisma cēlāju periodu un Latvijas sovetivizāciju (Latvijas vēsturnieku komisijas raksti (2004). Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1964. gadā.)
Pieejams: https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf ).
Šos periodus galvenokārt pētīja jaunieši, jo viņiem bija interesanti saprast okupācijas periodu notikumus un sasaitīt tos ar notikumiem Latvijā mūsdienās – 4. maija mītiņiem pie Uzvaras pieminekļa Rīgā, leģionāru gājienu pie Brīvības pieminekļa, pasākumiem Salaspils memoriālā, ekspozīcijām Kara muzejā un Latvijas okupācijas muzejā, komunistisko atribūtiku un retoriku, kas nereti redzama un dzirdama kaimiņvalsts (Krievijas) televīzijā mūsdienās. Tika uzklausīti arī notikumu laikabiedri – nedzirdīgie cilvēki, kas palīdzēja rūpīgāk iedziļināties un saprast kā šajā laikā jutās “vienkāršie” cilvēki.
Paldies par pacietību un komandas lielisko darbu!
Paldies sadarbības partnerim SIA LNS Rehabilitācijas centrs par tehnisku atbalstu!
Paldies Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam par idejisku un praktisku atbalstu!
Raksts ir sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu finansētās mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros.
Rakstu sagatavoja: Aija Sannikova, projekta vadītāja
