Search form

06.06.2014

Drukāt

Kā tas ir – vadīt ekskursiju nedzirdīgo tūristu grupai

Photo

Tali Hafira ir jauna, simpātiska sieviete, kas pilda obligāto militāro dienestu Izraēlā. Dienesta laikā viņa strādā arī par gidu tūrisma firmā LOTEM, kuras devīze ir „Padarīsim dabu pieejamu visiem”.


 Labdarības organizācijas LOTEM galvenais uzdevums ir organizēt tūrisma pārgājienus un citas izglītojošas aktivitātes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Gada laikā LOTEM apkalpo aptuveni 30 000 cilvēkus.
 
 
Tali stāsta Izraēlas ziņu portālam par savu pirmo pieredzi strādājot ar nedzirdīgo tūristu grupu:
 
Pārgājieni dabā
 
„LOTEM mēs vadām daudzas tūristu grupas, kurās piedalās cilvēki ar īpašām vajadzībām. Galvenokārt tie ir pārgājieni dabā.  Pēc gada nostrādāšanas es no visas sirds varu teikt, ka esmu guvusi lielu pieredzi darbā ar visdažādākajām iedzīvotāju grupām.
 
Šī gada sākumā man paziņoja, ka būs jāvada tūristu grupa cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Es biju ļoti ieinteresēta, bet vienlaikus man bija grūti iedomāties, kā tas būs – strādāt ar nedzirdīgajiem? Arī agrāk es vienmēr nopietni gatavojos darbam ar dažādiem tūristiem, bet nezināju, kā sagatavoties darbam ar cilvēkiem, par kuriem man iepriekš bijis visai maz informācijas. Par laimi, mūsu aģentūrai ir filiāle Jeruzalemē, un viens no gidiem Adi jau bija strādājis ar nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem tūristiem. Viņš man deva vairākus padomus:
 
1)      Cilvēki ar dzirdes traucējumiem visu informāciju uztver ar acīm. Tāpēc pārgājiena laikā ir ļoti svarīgi pareizi izvēlēties apstāšanās vietas. Tām ir jābūt ērtām un pietiekami plašām, lai visi grupas dalībnieki varētu redzēt gidu un, protams, surdotulku.
2)      Jārunā lēnāk nekā parasti, uzsverot galveno, un tā, lai tulks tiek līdzi.
3)      Galvenais uzsvars jāliek uz vizuāli pieejamu informāciju, jo nedzirdīgajiem patīk visu redzēt savām acīm.
 
Uzlādējusies ar šo noderīgo informāciju, devos sveikt grupu, kurai bija jāierodas no Telavivas. Kad ieraudzīju, ka tuvojas autobuss, mana sirds sāka dauzīties nedaudz straujāk. Pēc mirkļa es jau pakāpos pa autobusa kāpnēm un uzreiz sapratu, ka šī būs viena no brīnišķīgākajām dienām manā mūžā. Mani sagaidīja vairāki desmiti plaši smaidošu seju, bet, kad es zīmju valodā pateicu „Labrīt!”, tūristi to uztvēra ar neviltotu prieku.
 
Grupas vadīšana bija ļoti patīkama
 
Pārējā dienas daļa pagāja kā sapnī, tikai nedaudz atšķirīgi no ierastā ritma. Kad stāstīju par apskates objektiem, tūristu acis bija pievērstas nevis man, bet zīmju valodas tulkam. Sākotnēji tāpēc jutos nedaudz neierasti, bet ļoti ātri sapratu, ka tā šodien ir daļa no  mana darba, jo citiem tā ir daļa no visas dzīves.
 
Daži vārdi un jēdzieni, piemēram, „ūdenslīnija” zīmju valodā nav ieviesti. Tad uzzīmēju kuģi,  ūdeni un paskaidroju, kas tas ir.
 
 Nedzirdīgie tūristi visas dienas garumā bija ļoti atsaucīgi. Viņi man iemācīja vairākus vārdus zīmju valodā, un bija patiesi priecīgi, kad  tos izmantoju pareizā kontekstā.
 
Pārgājiena laikā mēs pa šauru taciņu uzkāpām vēsturiskajā Merona kalnā, tad pabijām pie Rašbi* kapa, bet pēcpusdienā devāmies  uz seno Tzfatas pilsētiņu, kur mums bija apskates ekskursija. Tagad, atceroties šo braucienu, man visu laiku ir smaids sejā – tik jauki pagāja šī diena.”
 
*) – Rašbi – citā vārdā Rabbi Šimons, izcils ebreju teologs, kurš dzīvojis mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Viņa kaps ir nozīmīga ebreju svētvieta
 
 
No interneta materiāliem sagatavoja: Ilze Kopmane

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas