25.06.2019
EUD ģenerālajā asamblejā daudz svarīgu jautājumu
18. maijā Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē notika Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD) 33. ģenerālā asambleja, kurā izskatīti vairāki aktuāli jautājumi. Tajā piedalījās delegāti no 27 Eiropas valstīm. Latviju pārstāvēja LNS viceprezidente INESE IMMURE. Viņa informē!
Vispirms delegāti apstiprināja iepriekšējā gada ģenerālās asamblejas, kas notika Austrijā, protokolu. Pēc tam delegātus informēja par iepriekš iesniegto priekšlikumu izpildes gaitu. Piemēram, 2018. gada pārskata ziņojums par EUD darbu tagad pieejams arī zīmju valodā.
Galvenie izvirzītie jautājumi
Ziņojumu par nedzirdīgo tulku situāciju uzdots sagatavot Eiropas zīmju valodu tulku asociācijai. Viedokli par pārvietošanās brīvību EUD sagatavos uz nākamā gada ģenerālo asambleju. EUD valde piekrita turpmāk valdes sēdes protokolus ievietot savā mājaslapā.
Pēc Rumānijas Nedzirdīgo savienības ierosinājuma nolemts apkopot ES valstu likumus, kas nosaka cilvēku ar dzirdes zudumu tiesības vadīt automašīnu. Rumāņi nav apmierināti ar valstī pastāvošo prasību – autovadītājiem, kuriem ir vairāk nekā 50 % dzirdes zudums, obligāti lietot dzirdes aparātu.
Turpināsies zīmju valodu iekļaušanas darbs Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartā. Šobrīd harta pārstāv tikai runātās mazākumtautību valodas. Zīmju valodu iekļaušana šajā dokumentā nodrošinās tām labvēlīgāku situāciju.
Delegāti apstiprināja: izmaiņas 2017. gada budžetā un 2018. gada budžeta izpildi, bet informāciju par 2019. gada budžetu, kura apgrozījums ir gandrīz pusmiljons eiro, pieņēma zināšanai.
EUD ziņojums par paveikto 2018. gadā
Beidzot pēc 3 gadu ilgām sarunām panākta vienošanās par Eiropas pieejamības aktu, kura mērķis – uzlabot pieejamību produktiem un pakalpojumiem iekšējā tirgū, likvidēt šķēršļus, ko rada atšķirības tiesību aktos, atvieglot uzņēmumu darbu un dot labumu personām ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā.
EUD prezidents Marku Jokinens atzina, ka rezultāts nav pilnīgs, tomēr ir būtisks progress dažās jomās, kas ir sevišķi svarīgas nedzirdīgiem eiropiešiem, un turpmāk daudzu digitālo produktu un pakalpojumu pieejamība uzlabosies.
Kā pagājušā gada liels sasniegums zīmju valodas lietotājiem atzīmēts arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vienlīdzības un nediskriminācijas komitejas sēdē pieņemtā rezolūcija par zīmju valodas aizsardzību un veicināšanu Eiropā (Resolution 2217).
Delegāti pieņēma zināšanai EUD darbības programmu 2019. gadam.
EUD prezidents parakstīja sadarbības līgumu ar Eiropas zīmju valodas skolotāju tīkla (ENSLT) prezidentu Luidži Lerose.
Iepriekš iesniegto priekšlikumu apspriešana
Somijas ierosinājumu veikt pētījumu par Eiropas nedzirdīgo sabiedrības novecošanu nolēma atlikt līdz laikam, kad EUD atradīs finansējumu pētījuma veikšanai.
Nolemts atbalstīt Spānijas iesniegto Valensijas deklarāciju par nedzirdīgo meiteņu un sieviešu tiesību ievērošanu un viņu pozīcijas stiprināšanu. Deklarācija jau pieņemta pagājušajā gadā 1. Eiropas Nedzirdīgo sieviešu forumā Spānijas pilsētā Valensijā.
Apstiprināts arī nākamais Spānijas priekšlikums, kas paredz EUD izstrādāt vadlīnijas, ko katra ES valsts nedzirdīgo organizācija varētu izmantot, lai panāktu zīmju valodas atzīšanu par minoritātes valodu līdzīgi kā mazākumtautību runājošās valodas.
EUD turpmākās politikas svarīgākie virzieni
Galvenais darbs būs 3 ES likumu ieviešana dzīvē, lai uzlabotu nedzirdīgo cilvēku labklājību, – tajā aktīvi jāiesaistās visu valstu nedzirdīgo organizācijām. Tie ir šādi: Eiropas pieejamības akts, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva un Eiropas elektronisko sakaru kodekss.
EUD rūpīgi analizē savu darbu, kā sabiedrība tiek informēta par EUD aktivitātēm un cik aktīvi cilvēki tām seko. EUD darbs tiek atspoguļots gan tās mājaslapā eud.eu, gan tviterī, gan feisbukā un instagrammā.
Dažādi citi jautājumi
Beļģijas pārstāvis interesējās par vienotas cilvēku ar invaliditāti apliecības ieviešanu Eiropā. 2016. gadā sākts izmēģinājuma projekts – šādu karti izmanto pirmā 8 ES dalībvalstis grupa, to skaitā arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Karte domāta, lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu vieglāk ceļot pa ES valstīm. ES invaliditātes karte ļautu invalīdiem izmantot dažas konkrētas priekšrocības kultūras, izklaides, sporta un transporta jomās, gādājot par iespēju vienlīdzību.
Pašlaik ES valstīs vēl nedarbojas invaliditātes statusa savstarpējā atzīšana, tāpēc personām ar invaliditāti rodas sarežģījumi, ceļojot.
Francijas pārstāve lūdza pārējās organizācijas dalīties pieredzē, kur gūt finansējumu organizācijas darbinieku algošanai. Savukārt Rumānija vēlējās iegūt informāciju, kāda kārtība ir citās valstīs autovadītāja tiesību iegūšanā nedzirdīgiem cilvēkiem.
Dānija aizrādīja, ka nav informācijas par citu valstu nedzirdīgo organizāciju kopprojektiem. Piemēram, tiek īstenots liels projekts ar tehnoloģiju firmu HUAWEI, kurā iesaistītas 10 Eiropas valstu nedzirdīgo organizācijas.
Savukārt Austrijas pārstāvis ir satraucies, ka Eiropas Biznesa atbalsta tīkls iegulda daudz līdzekļu ekrānā redzamā zīmju valodas avatara izstrādāšanā. Avatars būtu dzīva tulka vietā. Ļoti ātrā tempā uzņēmums strādā pie avatara izveides, nepieaicinot pašus nedzirdīgos pārstāvjus. Avatars – mākslīgais tulks varētu tulkot laika ziņas ārkārtas situācijās, piemēram, bet nav pieļaujama situācija, ka tas tulko, piemēram, vizītē pie ārsta vai operācijas laikā, jo tas var apdraudēt nedzirdīgā dzīvību.
Nākamā EUD ģenerālā asambleja notiks Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā.
Inese Immure
