Search form

18.02.2008

Drukāt

Programmas izstrādātas! (01.10.)

      Ar noslēguma konferenci divdesmit sestajā septembrī LNS kultūras centrā „Rītausma”, kurā tika prezentētas jaunizstrādātās programmas, noslēdzas kārtējais LNS projekts „Abp...
   
 
Ar noslēguma konferenci divdesmit sestajā septembrī LNS kultūras centrā „Rītausma”, kurā tika prezentētas jaunizstrādātās programmas, noslēdzas kārtējais LNS projekts „Abpus klusuma robežām”. Priecēja tas, ka bija ieradušies gan pārstāvji no visām LNS biedrībām, gan no atbildīgajām valsts institūcijām, gan arī vienkārši interesenti, kā arī programmu testnometnes dalībnieki, kuri teica atzinīgus vārdus par nometnē apgūtajām prasmēs, zināšanām un metodiku.
Projektu vispārīgi prezentēja tā vadītājs Arnolds Pavlins, bet par katru programmu referēja attiecīgo darba grupu vadītājas Vija Špakovska un Lilita Janševska.
Programmu prezentē Lilita Janševska. Programmu izstrādāji konferencē.
Sīkāk par savām programmas tēmām pastāstīja to izstrādātājas – attiecīgās speciālistes. Prezentācija bija ļoti labi sagatavota un pārliecinoša. Ņemot vērā, ka šādas rehabilitācijas programmas Latvijā ir jaunums, nepalika nekādu šaubu par to ārkārtējo nepieciešamību, lai veicinātu nedzirdīgo cilvēku līdzvērtību mūsdienu sociālajā situācijā un konkurētspēju darba tirgū.
 
Īsumā par izstrādātajām programmām.
 
Programmas „Sociālās rehabilitācijas programma smagi vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem klientiem” galvenās sadaļas ir šādas.
 
Psiholoģiskā rehabilitācija
Mērķis – veicināt personas sociālo adaptāciju.
Uzdevumi:
·        izvērtēt klienta problēmu, tās nozīmīgumu, sarežģītību;
·        palīdzēt rast iespējamos risinājuma veidus;
·        veicināt personības izaugsmi, emocionālo stabilitāti;
·        mācīt tikt galā ar problēmām, attīstīt pašapziņu, ticību savām spējām.
Metodes.
Psihodrāma. Metode balstās uz to, ka galvenās problēmas cilvēks izspēlē uz skatuves, nevis runā par tām. Šī metode ir īpaši piemērota vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem klientiem.
Nodarbības notiek grupā. Paredzētas 8 nodarbības, kuras notiek 2 reizes nedēļā, katra nodarbība ilgst 3 – 4 stundas.
Nodarbību temati (var mainīties atkarībā no situācijas un dalībnieku pieprasījuma):
1.      Iepazīšanās grupā
2.      „Es esmu nedzirdīgs”
3.      „Es dzirdīgo pasaulē”
4.      „Drošības sajūta”
5.      „Manas lomas dzīvē’
6.      Sociometrija
7.      „Es darba tirgū’
8.      Nobeigums
Papildus grupu nodarbībām klientiem būs iespēja saņemt individuālas konsultācijas savu psiholoģisko problēmu risināšanai.
 
Datormācība.
Mērķis: ietvert LNS projektā „Klusās rokas” izstrādāto apmācības programmu e-mobilitātē sociālās rehabilitācijas programmā, paaugstinot klientu sociālo, intelektuālo līmeni, paplašinot sazināšanās iespējas.
Uzdevumi:
·        Noskaidrot katra klienta prasmes darbā ar datoru
·        Atbilstoši katra prasmēm, vajadzībām un interesēm veidot individuālās apmācības programmas darbam ar datoru
Nodarbības paredzētas 1 – 2 stundas katru darba dienu datorapmācības speciālista vadībā datorklasē.
 
Fiziskā atveseļošana 
Pamatojums:
·        Uzlabo organisma pretestības spējas infekcijām
·        Uzlabo atsevišķu orgānu un orgānu sistēmu darbību
·        Pilnveido termoregulācijas mehānismu, norūda organismu
·        Attīsta fiziskās darbaspējas
·        Veicina intelektuālo attīstību
·        Pilnveido sociālās prasmes
Kustība dzirdes rehabilitācijas sistēmā:
·        Vingrojumi pirms nodarbībām
·        Vingrojumi starp nodarbībām
·        Vingrojumi stresa mazināšanai
·        Vingrojumi strādājot pie datora
 
Pielāgotās fiziskās aktivitātes. Atbilstoši katra klienta fiziskajai sagatavotībai izvēlēties piemērotus vingrinājumus un izveidot treniņa plānu, kurā iekļauj vingrinājumus spēka, izturības un lokanības attīstīšanai. Nodarbības paredzētas 2 reizes nedēļā pa 1,5 stundām.
Fizioterapija:
·        Dažāda veida masāžas, pašmasāžas apgūšana
·        Ūdens procedūras
·        Vingrinājumi muskuļu stiepšanai.
 
Komunikāciju tehniku vingrināšana
Programma lasītmācīšanai no lūpām.
Mērķis: mācīt izprast runas vizuālās uztveres būtību; iemācīt apzināti skatīties uz runātāja lūpām un pēc lūpu kustībām saprast sarunu valodu.
Metode: apmācībā izmanto komplekso jeb analītiski sintētisko metodi, kura ietver gan formālo, gan saturisko nolasīšanu no lūpām.
Nodarbības notiek 1 – 2 stundas katru dienu(20 darba dienu ciklam) atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam nelielās apakšgrupās ( 2 – 4 cilvēkiem).
Apmācību programma notiek trīs posmos.
Pirmais mācību posms paredzēts cilvēkiem ar sliktu lasītprasmi vai pilnīgi bez iepriekšējām iemaņām.
Otrais mācību posms paredzēts klientiem ar apmierinošām lasītprasmes iemaņām.
Trešais mācību posms paredzēts klientiem ar labu lasītprasmi, un turpina nostiprināt un attīstīt esošās iemaņas.
Zīmju valodas pilnveidošana
Mērķis: nodrošināt iespēju paplašināt zināšanas par LNS Zīmju valodas centra izpētītajām un reģistrētajām latviešu nedzirdīgo zīmju valodas zīmēm.
Nodarbības zīmju valodas prasmju papildināšanai tiek kombinētas ar nodarbībām lasīšanā no lūpām, vai arī atbilstoši klienta specifiskajām spējām un vajadzībām notiek individuāli.
Runas uztvere ar dzirdi
Mērķis: attīstīt dzirdes uztveri, mācot noteikt saņemto runas akustisko signālu diferencējošās pazīmes. Pieradināt lietot skaņu pastiprinošo ierīci – individuālo dzirdes aparātu.
Mutvārdu runas izkopšana
Darbs, veidojot izrunu, tiek veikts atbilstoši analītiski sintētiskajai, koncentriskajai, polisensorajai mācīšanas metodei.
Ķermeņa valoda
Mērķis: izprast neverbālās komunikācijas zīmju sistēmas un izteiksmes līdzekļu funkciju nozīmīgumu saskarsmes procesā.
Paņēmieni komunikatīvo barjeru starp dzirdīgajiem un nedzirdīgajiem pārvarēšana.
 
Tehniskie palīglīdzekļi
Programma paredz aprīkot sociālās rehabilitācijas centru ar tehniskajām palīgierīcēm vājdzirdīgajiem, iepazīstināt ar tām klientus un iemācīt praktiski lietot.
Klientam tiek sniegta vispusīga informācija par iespējām saņemt nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus (MK Noteikumi Nr. 175,15.04.2003. ar grozījumiem), un viņš tiek iepazīstināts ar kārtību, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus (MK Noteikumi Nr. 285, 27.05.2003. ar grozījumiem).
Klausīšanās palīgierīces ir ierīces, kuras palīdz vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem cilvēkiem uztvert apkārtējās skaņas vai labāk saprast mutvārdu runu, bet kuras nenēsā tieši uz auss vai ķermeņa.
Klausīšanās palīgierīces var iedalīt trīs grupās.
1.      Ierīces, kuras uzlabo runas saprotamību (indukcijas cilpa, skaņu pastiprinošs telefons, personālā bezvadu sistēma ar uztvērēju, kas savienots ar dzirdes aparātu vai austiņām.
2.      Ierīces apkārtējo skaņu uztveršanai (durvju zvans ar mirgojošu lampu, mirgojoša vai vibrējoša ierīce, kas signalizē par bērna raudāšanu).
3.      Jaukta tipa ierīces.
Dzirdes aparāti
Katram klientam, kuram nav individuālā dzirdes aparāta, uz rehabilitācijas nodarbību laiku tiek pielāgots dzirdes aparāts un tiek attīstīta spēja ar dzirdes aparāta palīdzību saklausīt un pazīt skaņas un vārdus.
Dzirdes aparātu tradicionālais iedalījums pēc uzbūves:
·        Kabatas aparāti
·        Aizauss aparāti
·        Iekšauss aparāti
·        Kohleārie implanti
·        Baha
Dzirdes protezēšana ir viens no galvenajiem vājdzirdīgu cilvēku rehabilitācijas veidiem. Tāpēc rehabilitācijas programmas paredz sniegt vispusīgu informāciju klientiem par dzirdes aparātu jaunākajām tehnoloģijām un dzirdes rehabilitācijas iespējām.
 
Informatīvā sadaļa
Tā ir rehabilitācijas programmas daļa, kuras mērķis ir sniegt klientiem nepieciešamo informāciju viņiem saprotamā veidā (nedzirdīgo zīmju valodā, rakstiski, vizuāli).
Informatīvie bloki:
·        Sociālā rehabilitācija (kādus, cik lielā apjomā un kur var saņemt nepieciešamos pakalpojumus)
·        Sociālie pakalpojumi (sociālā aprūpe un sociālais darbs)
·        Sociālā palīdzība (kas un kādā veidā var saņemt naudas vai mantisko pabalstu)
·        Darba attiecības (bezdarbnieka statuss, kā iestāties darbā, darba līgums, Darba Likums)
 
 
Programmas „Sociālās rehabilitācijas programma nedzirdīgajiem ar garīgās attīstības traucējumiem” tematisko nodaļu apskats.
 
Psiholoģiskā rehabilitācija
Psiholoģiskā rehabilitācija ir sociālās rehabilitācijas sastāvdaļa, kas vērsta uz rehabilitējamo dzīves kvalitātes uzlabošanu, veicinot viņu prasmes un motivāciju iekļauties sabiedrībā. 
Lai sasniegtu sociālās rehabilitācijas programmai izvirzītos mērķus, psiholoģiskās rehabilitācijas programma tiks īstenota vairākos virzienos. Tie veido tematiskās daļas un nodrošina rehabilitāciju, kas atbilst rehabilitējamo vajadzībām un interesēm.
Psihodiagnostika jeb klienta psiholoģiskā izvērtēšana individuālās psiholoģiskās rehabilitācijas programmas izveidei. Psihodiagnostika tiek veikta, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par rehabilitējamo, un lai izvērtēšanas rezultāti kalpotu rehabilitējamā iesaistīšanai programmā. Izvērtēšanas rezultāti speciālistu komandai palīdz veidot pamatotu individuālo sociālās rehabilitācijas programmu.
Pašapzināšanās tematiskā daļa ir virzība uz savu iespēju un resursu, savas dzīves situācijas apzināšanos grupas un individuālajās nodarbībās. Tā vērsta uz to, lai stiprinātu pārliecību par saviem spēkiem un mācītu plānot pārmaiņas.
Drošība ir tematiskā daļa, kas paredz pilnveidot drošas izturēšanās prasmes dažādās situācijās, kā arī prasmi lūgt palīdzību un informē par personiskās drošības aspektiem.
Emocionālā inteliģence ir tematiskā daļa psiholoģiskās rehabilitācijas programmā, kas satur sevī uzdevumu un vingrinājumu kopumu emociju atpazīšanas spējas un emociju pārvaldīšanas pilnveidošanai. Tā vērsta uz rehabilitējamo emocionālo izglītošanu un garīgās veselības nodrošināšanu.
Saskarsme ir tematiskā daļa, kas ietver sevī psiholoģisko vingrinājumu un dažādu aktivitāšu kopumu saskarsmes prasmju pilnveidošana. Tā sniedz ieskatu lietišķajā saskarsmē, tādējādi atbalstot rehabilitējamos darba gaitu uzsākšanai un darba attiecību uzlabošanai.
Relaksācijas prasmju apgūšana ir tematiskā daļa, kas paredz sniegt rehabilitējamiem ieskatu vienkāršāko relaksācijas un vizualizācijas prasmju apgūšanā, tādējādi veicinot stresa optimizāciju.
 
Komunikācija un valoda
Svarīgākais cilvēku komunikācijas veids ir runa. Dažādu iemeslu dēļ runas spējas var palikt neattīstītas vai nepietiekami attīstītas. Lai uzlabotu nedzirdīgo cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem dzīves kvalitāti, ir jāattīsta viņu komunikācijas iespējas. Lai padarītu informācijas saņemšanu un nodošanu saprotamu, ir jāizmanto dažādi komunikācijas veidi, jāpilnveido klientu komunikācijas prasmes un iemaņas.
Komunikācijas izvērtēšana sniedz ieskatu klienta valodas vārdu krājuma apjoma apzināšanā tā izpratnes kvalitāti un pielietošanu komunikācijā.
Sadaļa atbalsta sniegšana - sniedz klientam nepieciešamo attēlu valodas vārdu krājuma materiālu un parāda tā izmantošanas iespējas.
Spēju realizācijas sadaļā tiek aktivizētas klienta komunikatīvās prasmes dažādās situācijās, sniedzot pārliecību, ka informācija var būt abpusēji saprotama. Mudina būt patstāvīgiem un izrādīt savu iniciatīvu, apzinoties pašreizējās vēlmes un plānojot tālākās darbības.
Sadaļa Zīmju valoda piedāvā zināmās valodas prasmes izmantot aktīvā komunikācijā, radot zīmju formas, kustību attēlojumu, lai sekmētu spilgtāku valodas uztveri un tās dziļāku izpratni.
Rakstu valoda sadaļā tiek sniegta iespēja paplašināt klienta rakstu valodas vārdu krājumu, veicinot tā izpratni. Komunikācijas procesā, izmantojot šo valodas izpausmes veidu, tiek rosināta interese par iespēju saprast aprakstus un veidot stāstījumus ar atbalsta vārdu palīdzību.
 
Dzīves prasmju pilnveide
Cilvēkiem ar dzirdes un garīgās attīstības traucējumiem ir nepieciešams pilnveidot dzīves mācības prasmes, lai viņi varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, būt pēc iespējas patstāvīgi un adaptēties sabiedrībā.
Programmas uzdevumi virzīti uz prasmju un iemaņu veidošanu, to izmantošanu dažādās dzīves situācijās.
Pašapkalpošanās nodarbībās pilnveido izpratni par higiēnas prasībām, par apģērbu dažādās dzīves situācijās (darbā, viesībās, teātrī u.c.) un tā kopšanu.
Rūpes par veselību nodarbībās māca izprast veselīga dzīves veida pamatus un kaitīgo ieradumu negatīvo ietekmi.
Mana māja nodarbībās tiek sniegtas zināšanas par savas dzīves vietas iekārtošanu un tās uzturēšanu kārtībā.
Saskarsmes nodarbībās veido izpratni par savstarpējo attiecību un draudzības vērtību cilvēka dzīvē.
Budžets nodarbībās mācās plānot budžetu un saprātīgi rīkoties ar naudu. Māca izprast savas un ģimenes ekonomiskās un sociālās vajadzības.
Es ārpus mājas nodarbībās tiek apgūta prasme izmantot dažādu iestāžu pakalpojumus (veikalu, pastu, banku, teātru, kino u.c.).
Drošība nodarbībās māca izprast bīstamu situāciju iespējamību un adekvāti tajās rīkoties.
Mana Latvija nodarbībās tiek pilnveidotas zināšanas par savu dzimto zemi, ievērojamākām vietām, tās svētkiem un kultūras vērtībām.
 
Fiziskā rehabilitācija
Cilvēkiem ar garīgās atpalicības un vājdzirdības diagnozēm raksturīga fiziska pasivitāte, kas ir cieši saistīta ar pašiniciatīvas trūkumu un grūtībām veikt adekvātu pašnovērtējumu. Tādēļ īpaši svarīgi būtu veicināt klientu iesaistīšanos fiziskās aktivitātēs, lai tās kļūtu par neatņemamu ikdienas daļu, jo ilgstoša mazkustība izsauc strukturālas izmaiņas orgānos. Rodas atrofija, kas vispirms skar skeleta muskuļus un sirds muskuli.
Lai uzlabotu klienta vispārējo fizisko stāvokli, nepieciešams izmantot vispārattīstošus vingrojumus grupu nodarbībās (vingrošanas zālē, baseinā), kā arī pievienot individuālas nodarbības fizioterapeita vadībā, kurās tiks koriģētas vai profilaktiski novērstas klienta funkcionālās problēmas.
 
Informatīvais bloks
Nedzirdīgiem cilvēkiem ir apgrūtināta informācijas iegūšana viņiem saprotamā veidā, jo daudzi no viņiem neizprot rakstītu tekstu. Tāpat arī mūsdienās informācija bieži tiek pasniegta sarežģītā valodā, kura pat daudziem dzirdīgajiem rada problēmas. Programmā ietvertā sociālās rehabilitācijas sadaļa, kurā paredzēts sociālajam darbiniekam rehabilitācijas iestādē veikt gan mērķtiecīgu ikdienas darbu ar klientu, gan iepazīstināt to ar aktuālajiem sociāliem u.c. jautājumiem.
 
Datorprasmju apguve
Prasmei strādāt ar datoru mūsdienās ir liela nozīme. Tās apguvi nodrošinās programmas sadaļa datorprasmju apguve. Tas nepieciešams gan darbojoties Boardmaker programmā, gan komunikācijai (MSN, ooVoo utt.) un informācijas iegūšanai.
 
Tehniskie palīglīdzekļi
Atvieglot vājdzirdīgo un nedzirdīgo cilvēku dzīvi palīdz dažādi tehniskie palīglīdzekļi, kuri, attīstoties jaunajām tehnoloģijām, arvien tiek uzlaboti un pilnveidoti. Diemžēl par tiem ir ļoti maz informācijas, tāpēc viens no programmas uzdevumiem ir iepazīstināt klientus ar palīgierīcēm un mācīt tās lietot.
 
Šīs izstrādātās programmas tiks iesniegtas Labklājības Ministrijai un no valdības būs atkarīga to tālākā virzība un praktiska ieviešana dzīvē.
Par projekta rezultātiem tika izveidoti arī četri bukleti:
„Nedzirdīgo sociālā rehabilitācija”
“Nedzirdīgo kultūra, zīmju valoda, tulki”
“Tehniskie palīglīdzekļi, komunikācijas, informācija”
“Arī mēs!” – par nedzirdīgajiem ar garīgo atpalicību.
Ieinteresētās organizācijas, LNS biedrības par bukletiem var interesēties LNS Informācijas centrā.
 
        

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas