Search form

27.09.2013

Drukāt

Eiropas Valodu dienā: fakti par zīmju valodu

Photo

 Vakar, 26. septembrī, tika atzīmēta Eiropas Valodu diena. Piedāvājam jums iepazīties ar faktiem par zīmju valodu, ko piedāvā Eiropas Moderno valodu centra Eiropas valodu dienai veltītā mājaslapa.


1. Kāpēc vārdu „nedzirdīgais” (angliski ‑ „deaf”) dažreiz raksta ar lielo, dažreiz ar mazo burtu?
Nedzirdīgo studijās (pētniecības nozare, kas pēta nedzirdīgos, viņu kultūru un zīmju valodu) vārdu „nedzirdīgais” ar lielo burtu raksta, ja tas apzīmē nedzirdīgo kopienas pārstāvi, kas lieto vietējo zīmju valodu kā galveno vai vēlamo valodu. Mazo burtu apzīmē, lai apzīmētu cilvēku, kuram ir konstatēts dzirdes zudums, bet kurš var sevi neuzskatīt par nedzirdīgo kopienas biedru un neizmantot zīmju valodu. Tātad lielo burtu izmanto, runājot par nedzirdīgajiem kā kultūras minoritāti, bet mazo – apzīmējot medicīniska rakstura traucējumus.
 
2. Vai visi zīmju valodas lietotāji ir nedzirdīgi vai vājdzirdīgi?
Nē. Nedzirdīgu cilvēku bērnu bieži vien paši iemācās zīmju valodu; tā var būt viņu pirmā valoda, pirms runātajām valodām. Tāpat zīmju valodu, lai atvieglotu saziņu, iemācās nedzirdīgu bērnu vecāki un brāļi un/vai māsas. Ir arī liels skaits cilvēku, kas mācās valodu brīvajā laikā, jo viņiem ir zīmju valodā runājoši draugi vai vēlme kļūt par tulku, vai arī vienkārša interese par zīmju valodu.
 
3. Vai pastāv viena universāla zīmju valoda?
Nē, nepastāv. Tai ir daudz variantu, un reizēm vienā valstī var būt vairāk nekā viena zīmju valoda, līdzīgi kā mutiskajām valodām. Piemēram, Beļģijā un Spānijā ir divas zīmju valodas – attiecīgi franciski runājošo beļģu un flāmu zīmju valodas un spāņu un katalāņu zīmju valodas. Tāpat valstīs ar vienādu runāto valodu var būt dažādas zīmju valodas, tā ir Lielbritānijā un Īrijā. To nosaka zīmju valodas vēsturiskā attīstība, kas ir atšķirīga no mutiskās valodas.
 
4. Vai zīmju valodas veido valodu grupas līdzīgi kā mutiskās valodas (piemēram, romāņu vai slāvu valodas), kuras ir savstarpēji radniecīgas?
Jā, zīmju valodas var sadalīt valodu grupās. Piemēram, austriešu vai holandiešu zīmju valodas ir vieglāk saprast vācu, nevis itāļu zīmju valodas pratējam. Turpretī britu zīmju valoda ļoti atšķiras no citām Eiropas zīmju valodām, vienīgā tās līdziniece ir austrāliešu zīmju valoda.
 
5. Vai zīmju valodai ir starptautiska, visiem saprotama forma?
Pastāv starptautiskā saziņas sistēma, kas tiek saukta par starptautiskajām zīmēm. To regulāri izmanto starptautiskās konferencēs un tikšanās reizēs, kad to dalībnieki nerunā vienā zīmju valodā. Šī palīgvaloda tiek lietota starp zīmju valodas lietotājiem no dažādām valstīm arī citos gadījumos. Šī valoda nevar tikt salīdzināta ar esperanto (visplašāk izmantotā mākslīgā valoda, kas tika radīta, lai kļūtu par starptautisku valodu), jo starptautiskās zīmes nevar uzskatīt par valodu kā tādu: tai nav noteikta gramatika, vārdu krājums, un tā izmanto vārdus no runātāja dzimtās zīmju valodas. Zīmes ir skaidrākas, un bieži, lai apzīmētu kādu jēdzienu, tiek izmantota vairāk nekā viena zīme, kas uzlabo saprašanos.
 
6. Vai zīmju valoda ir vienkārša runāto/rakstīto vārdu atveidošana?
Nē. Zīmju valodas ir pilnvērtīgas valodas ar savu gramatiku un sintaksi (teikumu uzbūvi). Tāpat kā citās valodās, arī zīmju valodās ir savi grūti tulkojami izteicieni un noteikti vārdi, kuriem nav burtiska tulkojuma citā zīmju valodā.
 
7. Vai pastāv standartizēta forma katrai zīmju valodai, un vai, līdzīgi kā mutiskajās valodās, pastāv dažādi dialekti?
Visā Eiropā bijuši mēģinājumi zīmju valodas standartizēt. Tāpat kā ar runātajām valodām tie nav bijuši veiksmīgi, un dialekti joprojām pastāv. To eksistenci arī sekmē nedzirdīgo skolu atrašanās dažādās valstu daļās, kur tiek izmantotas noteiktas zīmes, ko tālāk izplata skolēni. Bieži vien atšķiras zīmes nedēļas dienām, mēnešiem un krāsām.
 
8. Cik daudz cilvēku lieto zīmju valodu Eiropas Padomes dalībvalstīs?
Tas ir grūti atbildams jautājums, jo katrai dalībvalstij nav ticama statistika par šo tematu. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā ir aptuveni 750 000 nedzirdīgi zīmju valodas lietotāji. Vidēji viņi sastāda 0,1% no iedzīvotāju skaita valstī. Šis skaitlis gan neiekļauj cilvēkus, kas iemācījušies zīmju valodu kā otro valodu vai nedzirdīgu cilvēku bērnus vai citus ģimenes locekļus. Somijā ir aptuveni 5000 zīmju valodas lietotāju, Francijā – 100 000, Rumānijā 20 – 30 000.
 
9. Vai uz zīmju valodām tiek attiecinātas Eiropas Padomes „Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei” (CEFR), kas pastāv vairāk nekā 35 valodās?
Francijas Izglītības ministrija sagatavojusi dažu CEFR elementu ieviešanu franču zīmju valodai, galvenokārt kopēju prasmes līmeņu un aprakstu ieviešanu.
 
10. Vai ir kāds veids, kā attēlot zīmju valodas rakstiski?
Jā, tās var tikt atveidotas daudzos veidos. Nepastāv standartizēts veids, kā atveidot zīmju valodas, bet bieži tiek izmantota Hamburgas Apzīmējumu sistēmu, kura izmanto noteiktus simbolus, kas apzīmē rokas formu un zīmes kustību. Līdzīga sistēma, kas darbojas līdzīgā veidā ir „SignWriting” (zīmju rakstīšana – angļu val.). Papildus tiek izmantota „skaidrošana”, kurā tiek rakstīta zīmes nozīme mutiskajā valodā un viena zīme tiek atveidota vārdos, kuri tiek rakstīti lielajiem burtiem: piemēram, zīme KAĶIS, kas apzīmē kaķi, vai zīme MAN-NEPATĪK, kas nozīmē attiecīgos divus vārdus. Tos papildina sejas izteiksmju apzīmētāji un gramatiska informācija virs vārda. Sīkāk: http://www.sign-lang.uni-hamburg.de/dgs-korpus/tl_files/inhalt_pdf/HamNoSys Handshapes.pdf, http://www.signwriting.org/, http://assets.cambridge.org/97805216/37183/sample/9780521637183web.pdf
 
11. Kur var iegūt vairāk informācijas par zīmju valodu un kā to var mācīties?
Par latviešu zīmju valodas kursiem un dažādiem materiāliem par zīmju valodu (vārdnīcām, videovārdnīcām u.c.) var interesēties LNS Rehabilitācijas centra Zīmju valodas attīstības nodaļā  (Rīgā, Elvīras ielā 19, k. 3), e-pasts: [email protected], [email protected] vai tā mājaslapā www.zimjuvaloda.lv, kur var arī apgūt zīmju valodu. Latviešu zīmju valoda vēl var apgūt mājaslapā http://www.spreadthesign.com/lv/, kas piedāvā apgūt daudzas citas zīmju valodas.
 
 
Sagatavoja: laikraksts „Kopsolī”

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas