Search form

13.11.2013

Drukāt

ASV: Nedzirdīga cilvēka smadzenes darbojas atšķirīgi

Photo

Cilvēkiem, kas ir nedzirdīgi kopš dzimšanas, uztvere ar tausti ir savādāka nekā cilvēkiem ar normālu dzirdi – pie šāda secinājuma nonākuši Oregonas Universitātes (ASV) zinātnieki. Pētījumi apliecina, ka agrīns dzirdes zudums būtiski ietekmē smadzeņu turpmāko darbību.


Universitātes zinātniece Kristīna Karnsa un viņas kolēģi  noskaidrojuši, ka nedzirdīgie cilvēki, lai apstrādātu taustes un vizuālos (redzes) signālus, smadzeņu dzirdes centru izmanto lielākā mērā nekā  dzirdīgie.
 
Ņemot vērā to, ka nedzirdīgajiem dzirdes centrs nav pakļauts skaņas kairinājumiem, tas pielāgojas un veic funkcijas, kas saistītas ar citu maņu uztveršanu.  „Šis pētījums apstiprina, ka cilvēka smadzenes spēj ļoti būtiski pārkārtoties,” uzsver zinātņu doktors Džeims Batijs. „Šie atklājumi ir ļoti svarīgi citiem zinātniekiem, kas pēta multisensoros (daudzfunkciju uztveršanas) procesus smadzenēs.”
 
Jau agrākie pētījumi apstiprināja, ka nedzirdīgajiem ir labāk attīstīta perifērā redze un kustību vadīšana. Nedzirdīgie cilvēki redzes signālu apstrādei izmanto arī daļu no smadzeņu dzirdes centra, tajā skaitā primāro dzirdes garozu. Tomēr neviens līdz šim nebija precīzi noskaidrojis, vai redzes un taustes signālu apstrādes process nedzirdīgajiem notiek atšķirīgi no dzirdīgajiem. Ir ļoti grūti radīt precīzus taustes signālus, kas nebūtu saistīti ar citu maņu kairināšanu. Tikai radot šādus signālus var nepārprotami atbildēt uz minētajiem jautājumiem.
 
Lai to izdarītu laboratorijā, tika izveidotas īpašas ierīces. Eksperimentos iesaistītos cilvēkus ievietoja magnētiskās rezonanses tomogrāfā (MRI), lai varētu novērot izmaiņas smadzeņu centru darbībā, reaģējot uz dažādiem impulsiem. Pa elastīgām caurulēm, kas savienotas ar kompresoru citā telpā, uz eksperimenta dalībnieku tika pūsta maiga  gaisa plūsma. Tā bija bez skaņas, un dalībnieks to varēja uztvert tikai ar taustes palīdzību.
 
 Līdzīgi cilvēka acs tuvumā pa optiskajām šķiedrām tika doti gaismas impulsi. Tomogrāfs  mērīja konkrētu smadzeņu lauku aktivitāti, saņemot šos signālus. Eksperimentā  noskaidrots, ka nedzirdīgie daudz labāk spēj reaģēt pat uz visīsākajiem gaismas signāliem – piemēram, īslaicīgu divkārtēju zibspuldzes iedegšanos biežāk ievēroja nedzirdīgie. Dzirdīgie apgalvoja, ka bijis tikai viens zibsnis. Tāpat nedzirdīgie labāk reaģēja uz vieglo gaisa plūsmu. Turklāt, uztverot šos signālus, aktivizējas tieši dzirdes centri.
 
Secinājums: nedzirdīgie cilvēki daudz labāk reaģē uz gaismas un taustes signāliem. Jāatzīmē, ka cilvēkiem ar pilnīgu dzirdes zudumu dzirdes  garoza īpaši labi uztver tieši taustes, nevis vizuālos impulsus.
 
Izdarītie atklājumi ir ļoti svarīga praktiska nozīme. Ja nedzirdīgie labāk uztver pieskārienus, tad to varētu izmantot, mācot nedzirdīgiem skolēniem, piemēram,  matemātiku vai lasīšanu.
 
Iespējams, ka šis atklājums izskaidro faktu, kādēļ dzirdes aparāti nespēj palīdzēt vecākiem cilvēkiem, kuri bijuši nedzirdīgi lielāko dzīves daļu un nav lietojuši dzirdes aparātus.
 
 
 
P.S. Paldies Maijai Barzdēvičai, kas ieteica iepazīties ar šo rakstu.
 
 
Sagatavoja: LNS Informācijas centrs


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas