26.01.2022
NEPLP pētījums: satura uztveršanai subtitrus izmanto 43% sabiedrības
Saskaņā ar Latvijā pirmo reizi veikto šāda veida pētījumu, subtitrus, skatoties televīziju, lietojot internetu vai citus informācijas kanālus, izmanto 43% sabiedrības, tostarp 46% ģimenēs, kur tiek lietota latviešu valoda, un 34%, kur ģimenē kā sarunu valoda tiek lietota krievu valoda.
Savukārt no papildu uzrunātajiem 371 iedzīvotāju ar iedzimtiem dzirdes traucējumiem, gandrīz visi informācijas uztverei izmanto subtitrus.
Tiem sabiedrības pārstāvjiem, kas izmanto subtitrus, tam ir dažāda motivācija. Visvairāk tie nepieciešami cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem vai pilnīgi nedzirdīgiem. Savukārt cilvēkiem, kuriem nav šāda veida traucējumu, kā biežāko subtitru lietošanas iemeslu min iespēju subtitrus izmantot kā tulkojumu, lai saprast mediju saturu - 61%, 37% cilvēku subtitri ir svarīgi arī valodas apgūšanai, sevišķi jauniešiem, bet 15% no subtitru lietotājiem tos izmanto, lai klusumā skatītos saturu, kas, piemēram, var būt svarīgi “jaunajām māmiņām”.
Gandrīz visi no subtitru lietotājiem šādu iespēju izmanto, skatoties televīzijas programmas. Un no tiem 67% cilvēku ar dzirdes traucējumiem vai nedzirdīgi un 20% cilvēku bez šāda veida traucējumiem uzskata, ka šajā populārākajā satura izmantošanas kanālā subtitri ir nepietiekamā apjomā. Dati liecina, ka visvairāk subtitru trūkums izjūtams ziņās, kam seko filmas, izklaide, populārzinātniskais saturs.
“Šie ir nozīmīgi secinājumi, kas apliecina, ka televīziju programmās ir būtiskas satura pieejamības problēmas un mediju uzņēmumiem ir jādomā, kā šo situāciju uzlabot. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jāizstrādā un NEPLP tuvākajā laikā jāiesniedz rīcības plāns, kurā jāsniedz dati par to, kādā veidā un cik lielā apjomā plānots veicināt satura pieejamību, tostarp nodrošinot surdotulku vai subtitrus. Apkopojot informāciju, varēs redzēt, kādi nākamie soļi jāveic satura pieejamības veicināšanai,” norāda NEPLP locekle Ieva Kalderauska.
"NEPLP pētījums savā ziņā ir unikāls, līdz šim šāds plašs pētījums sabiedrībā nebija veikts. Pētījuma dati parāda, ka personām ar dzirdes traucējumiem ir ierobežotas iespējas saprast elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos sniegto informāciju. Tajā pašā laikā pētījums parāda, ka subtitri nepieciešami ne tikai personām ar dzirdes traucējumiem, bet arī daudziem citiem sabiedrības locekļiem. Subtitru izmantošanas iespējas ir daudzveidīgas, vairāk kā trešdaļa sabiedrības tos izmanto arī valodas apguvei. Ceram, ka pētījums dos atspēriena punktu satura pieejamības nodrošināšanā plašam personu lokam," norāda biedrības "Latvijas Nedzirdīgo savienība" valdes priekšsēdētājs Edgars Vorslovs.
Tāpat pētījums liecina, ka aptuveni puse aptaujāto subtitrus izmanto arī patērējot saturu internetā, bet trešā daļa – kinoteātros.
Tikmēr zīmju valodas, ar kuras palīdzību surdotulki palīdz uztvert saturu TV raidījumu tiešraižu laikā, izmanto nepilni 3% no visiem aptaujātajiem, taču vairāk nekā puse no nedzirdīgajiem vai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Pētījums liecina, ka pamatā surdotulkojums redzams VSIA “Latvijas Televīzijas” pirmajā programmā ziņu raidījumā, taču ar to nepietiek, absolūti lielākā daļa cilvēku ar dzirdes traucējumiem vēlētos lielāku surdotulku klātbūtni ziņu raidījumos arī citu televīziju programmās, kā arī diskusiju raidījumos, izklaides saturā, bērniem domātā saturā, tostarp multfilmās, jo, piemēram, pavisam mazi bērni vēl nemāk lasīt. Tāpat daļa cilvēku ar dzirdes traucējumiem izcēluši, ka vēlētos saprast, ko uzrunās saka Ministru prezidents.
Pētījums veikts 2021. gada novembrī, decembrī, kopumā aptaujājot 844 mediju satura pakalpojumu lietotājus un papildu 371 iedzīvotāju ar iedzimtiem dzirdes traucējumiem. Ar pilno pētījumu var iepazīties NEPLP mājas lapā sadaļā “Noderīgi” – “Pētījumi”.
