22.09.2023
LNS atpazīstamības kampaņa “Mēs esam dažādi, bet mūs vieno LNS”
20. septembrī, jaunatklātajās Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) Dienas centra telpās Elvīras ielā, notika LNS projekta “Demokrātijas kultūras laboratorija” 2. aktivitātes “Kampaņa organizācijas atpazīstamības un pozitīva publiskā tēla veicināšanai pilsoniskās sabiedrības attīstībai” diskusija.Tajā piedalījās Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Rīgas domes (RD) Sociālo
jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs, RD
Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu nodaļas personām ar funkcionāliem
traucējumiem eksperte Gunita Pokšāne, RD Sabiedrības integrācijas un
līdzdalības nodaļas projektu vadītāja Dace Paegle, kā arī vairāk nekā 50 LNS
biedru no Rīgas reģiona.
LNS prezidents Edgars
Vorslovs prezentēja šī projekta ietvaros jaunizveidoto videomateriālu par LNS
atpazīstamību “Mēs esam dažādi, taču mūs vieno LNS”, kura autori ir
reklāmas kompānija BDF. Visi klātesošie tika informēti par LNS darbību pēdējo vairāk nekā desmit gadu
laikā, kā arī sadarbību ar Valsts pārvaldi, Rīgas un citu Latvijas reģionu
pašvaldībām, ar nevalstiskajām organizācijām un publisko sektoru.
Diskusijas sākumā LNS
prezidents uzsvēra, ka nedzirdīgo kultūras pamats ir zīmju valoda, kas ir
oficiāli apstiprināta Valsts valodas likumā. LNS viceprezidents Ivars Kalniņš akcentēja,
ka zīmju valoda ir palīgs komunicēt ne tikai nedzirdīgo kopienas ietvaros, bet
arī ārpus tās. Zīmju valoda ļauj iegūt informāciju, izglītību, darbu, kā arī
apmeklēt dažādus kultūras pasākumus. Zīmju valoda ir ceļš uz iekļaujošu
pilsonisko sabiedrību. “Pats svarīgākais ir informācijas pieejamība. Mēs esam
kļuvuši daudz informētāki, spējam argumentēt daudzas lietas, kur un kā gribam
iesaistīties. Mēs esam daudz aktīvāki un sabiedrība redz, ka mēs spējam arī
daudz ko panākt,” uzsvēra LNS viceprezidents Ivars Kalniņš.
Pasākuma otrajā daļā
notika diskusijas grupās. Dalībnieki, sadalījušies četrās grupās, sprieda par
problēmām, ar kādām joprojām jāsaskaras nedzirdīgiem cilvēkiem un kā šīs
problēmas risināt. Problēmas un to risinājumi tika sadalīti piecās jomās –
informācija, komunikācija, kultūra, zīmju valoda un LNS. Katrai darba grupai
bija savs vadītājs, kurš apkopoja grupas ietvaros izskanējušās problēmas un to
risinājumus.
Grupu darba noslēgumā bija izveidots garš saraksts ar dažādām problēmām un to risinājumiem. Tos prezentēja grupu vadītāji – LNS valdes locekle Krista Kristīne Skudra, LNS domes priekšsēdētāja Inese Immure, LNS viceprezidenti Ivars Kalniņš un Brigita Lazda.
Noslēgumā LNS
prezidents Edgars Vorslovs izteica pateicību visiem par ieguldīto darbu un enerģiju.
Apkopojot izskanējušās problēmas, idejas un priekšlikumus, secināja, ka agrāk
vai vēlāk, bet viss ir paveicams. Tas gan ir atkarīgs no pieejamā finansējuma
un cilvēku resursu kapacitātes, kā arī vajadzīgs laiks.
Šī
kampaņa, kura orientēta uz LNS darbības popularizēšanu notiks ne tikai Rīgā,
bet arī reģionos - 12. oktobrī LNS telpās Valmierā, 26. oktobrī Rēzeknē un 7.
decembrī Liepājā.
Projektu “Demokrātijas
kultūras laboratorija”, finansēšanas līguma Nr. AIF/2021/SDK2/13, finansē
Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu
“Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par sniegto informāciju atbild biedrība
“Latvijas Nedzirdīgo savienība”.
