Search form

20.09.2006

Drukāt

20.09.2006.- Ziņu lapa "Iekļaujies strādā" Nr.1

       Iespējas dotas, izmantojiet tās!   Ilze Kopmane No šī gada oktobra Latvijā reģionos sākas LNS jaunā projekta „Mēs – sabiedrības daļa II” realizācija. Tā n...
      
Iespējas dotas, izmantojiet tās!
 
Ilze Kopmane
No šī gada oktobra Latvijā reģionos sākas LNS jaunā projekta „Mēs – sabiedrības daļa II” realizācija. Tā norises vietas būs: Daugavpils, Rēzekne, Pļaviņas, Jēkabpils, Valmiera, Kuldīga, Liepāja, Ventspils, Smiltene.
LNS ļaudīm šī projekta ievirze jau zināma no līdzīga nosaukuma projekta „Mēs – sabiedrības daļa I”. Pamatā abiem ir iekļaušanas, motivācijas aktivitātes – tādu pasākumu organizēšana reģionu biedrībās, kas piesaista biedrībai nedzirdīgos cilvēkus, rosina viņus darboties vispirms savā kopienā, pēc tam ārpus tās – plašākā sabiedrībā, darba meklējumos.
Uzdrīkstēšanās, drosme, neatlaidība, pašvērtības un pašcieņas stiprināšana – lūk, tās ir īpašības, kas katram sevī jāattīsta, lai rastu stabilu pamatu vispārējā konkurencē sabiedriskos procesos, darba tirgū, komunikācijā ar apkārtējo sabiedrību mazākā (ģimene) vai lielākā (darba kolektīvā, interešu kopās, apvienībās utt.) mērogā. Tuvāk par projekta aktivitātēm – nākošajā ziņu lapā, bet šoreiz iepazīstinām jūs ar sievietēm, kurām šo īpašību netrūkst!

Ceļā uz diplomu un labu darbu
Lai piepildītos cerības
Kādā jaukā augusta pēcpusdienā „KS” ielūkojās divās prestižās Rīgas centra viesnīcās Konventa sēta un Hotel de Rome. Gājiena mērķis – iepazīties ar tur strādājošām nedzirdīgām sievietēm – četrām topošajām istabenēm viņu apmācību prakses vietās. Tālāk par redzēto un uzzināto no pašām kursantēm.

Mācās bezdarbnieku kursos
Visas četras jaunās sievietes – Ira Kuļikova, Vita Riņķe, Inese Klāsupa un Dace Jelagina, būdamas bezdarbnieces uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajiem istabeņu kursiem pieteikušās pēc Ineses Immures ierosinājuma. Arī Elīna Roopa, Ineses audzēkne, vakarskolā ieklausījās šajā priekšlikumā un pievienojās četrotnei.
Un tā jau no pavasara sākušās mācības, kas notiek Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā, Nīcgales ielā 26. Piecu mēnešu kursos tiek apgūtas nepieciešamās zināšanas dažādās zinību jomās: viesnīcu ekonomikā, psiholoģijā, uzvedības etiķetē, sadzīves ķīmijā, drošības tehnikā, datorprasmē utt.
Ātri un interesanti pagājis šis laiks, kursantes atzīst, un nu pienācis brīdis, kad teorija jāsavieno ar praksi, jāsamēro ar ikdienas darbiem. Viņas nosūtītas praksē uz lieliem, grezniem Vecrīgas hoteļiem, kurus īpaši iecienījuši ārzemju viesi, kas vasarā mainās cits pēc cita itin ātri. Tāpēc te prakses laikā darba netrūkst arī viņām.
Pieredze Konventa sētā
Sākumā baidījušās un šaubījušās un cita no citas: kursu organizatore, prakses vadītājas, pašas kursantes – kā veiksies darbs, kā sapratīsies, vai tiks galā katrs ar saviem pienākumiem?
Irēna Mukāne, prakses vadītāja Konventa sētā:
„Man bija nopietnas pārdomas, kad mums piedāvāja pieņemt darbā nedzirdīgās kursantes. Tas notika pirmoreiz viesnīcas pastāvēšanas laikā. Taču pirmajā tikšanās – iepazīšanās reizē redzēju, ka meitenes darbā patiesi ieinteresētas un apņēmīgas apgūt visas amata iemaņas. Tas manī radīja pārliecību, ka sapratīsimies, un neesmu vīlusies.
Jāteic, ka komunikācija ar klusuma pasaulē mītošiem cilvēkiem mani ir bagātinājusi ar jaunu pieredzi un atziņām. Savstarpējā saskarsme mūs visus disciplinē, jo arī dzirdīgajam personālam ir jāņem vērā dažādi sīkumi, piemēram, katrai lietai jābūt savā vietā, jo meitenes ir acīgas, ar labu orientācijas spēju un redzes atmiņu. Divreiz nav jāskaidro, visas atceras, ja mēs paši esam precīzi.
Konventa sēta – Ira un Vita ar savu prakses vadītāju
 
Man ir prieks, ka praktikantes nevairās no nekāda darba, labi saprotas ar savām darba audzinātājām, ir vērīgas un cenšas paveikt visu pēc labākās iespējas.
Galvenais ieteikums meitenēm – neapjukt nevienā situācijā, bet vienkārši parādīt, ka nedzird. Cilvēki sapratīs...”
Ira Kuļikova:
„Mēs šeit darbus apgūstam pakāpeniski, sākot no vienkāršākiem, kā, piemēram, putekļu slaucīšana, grīdu tīrīšana, gultu klāšana. Katru dienu jāiztīra 20 numuri. Vēlāk apgūsim grūtāku māku – vannas istabas tīrīšanu.
Man šī viesnīca patīk ar savu stila vienkāršību. Nav lielu, smagu paklāju un aizskaru, mēbeles gludas, vienkāršas, viegli kopjamas. Sarežģītāk ir vienai saklāt lielās gultas, bet droši vien tas arī ir apgūstams ar laiku.
Šeit strādāt ir ļoti patīkami
 
Mācību laikā uzzinātais te labi noder, jo daudz kas jau pazīstams, nav vairs daudz jāprasa citiem. Visvairāk mēs uztraucamies, kā atbildēsim dzirdīgiem viesiem, ja mums kaut ko uzprasīs. Prakses vadītāja solīja padomāt, kā šo jautājumu atrisināt, – varbūt izgatavos parādāmu rakstveida ziņojumu: „esmu nedzirdīga, lūdzu griezties reģistrācijā” vai tml.”
Vita Riņķe:
„Mums ir jaukas skolotājas – dzirdīgās istabenes, kas šeit ilgstoši strādā. Viņas strādā līdzās mums, visu parāda, un mēs mācāmies, vērojot viņu darbu. Savu izvēli mācīties šajā profesijā nenožēloju, jo, strādājot šādā lielā viesnīcā, var daudz ko apgūt. Arī darbalaiks te labs, un vakarpusē vēl daudz ko citu var paspēt. Tiesa gan, jāstrādā saskaņā ar grafiku – arī brīvdienās.
Jūtu, ka te par darbiniekiem rūpējas. Mums ir spectērpi, dvieļi, pēc darba dušā noskalojoties. Ēdina ļoti garšīgi trīsreiz dienā. Kolektīvā rīkojot arī dažādus kopīgus pasākumus, izrāžu apmeklējumus, svētku atzīmēšanu.
Mums ar Iru ir cerības šeit palikt darbā pēc kursu beigšanas. Ceru, ka tās piepildīsies.”
Hotel de Rome – viegli nav, bet noderīgi
Ausma Zīberga, prakses vadītāja:
„Mums lielu šaubu nebija, kad piekritām sadarbībai kursu prakses organizēšanā. Pēc manām domām, nedzirdība nevar būt šķērslis istabenes darba pienākumu veikšanai.
Sazināšanās problēmas taču nākas risināt vai katru dienu arī ārzemniekiem, kuri prot tikai vienu – savējo valodu. Reizēm mums te ir īstais mēmais šovs, kur darbojas gan mīmika, gan viss ķermenis – rokas, kājas, acis utt.
Protams, jādomā, kā nedzirdīgiem darbiniekiem vislabāk kontaktēties ar viesnīcas iemītniekiem. Plānojam izgatavot dažāda satura zīmītes angļu valodā, ko viņiem varētu parādīt, piemēram: „Vai vēlaties, lai uzkopju numuru?” u.c.
Arī mums, dzirdīgiem darbiniekiem, jāapgūst komunicēšanās nianses – skatīties uz sarunbiedru un savu sakāmo teikt pēc iespējas skaidrāk un tiešāk.
Kursantēs jūtu vēlmi strādāt labi, apgūt amata noslēpumus un izturēt godam šo grūto iesākumu. Mans vēlējums: atcerēties, ka drošiem pieder pasaule. Pašām sevi jāapliecina un jāpierāda sava varēšana, tad pasaule vērs savas durvis.
Tiesa, jāatzīst, ka kopumā visai sabiedrībai vēl garš izpratnes veidošanas ceļš ejams, lai tā spētu bez aizspriedumiem pieņemt jebkuru savu daļu, arī nedzirdīgo. Iedrošinos teikt, ka mūsu gatavība pieņemt praksē un arī darbā šīs mūsu jaunās darbabiedrenes ir mazs solītis šajā ceļā. Lai viņām veicas!”
Dace Jelagina:
„Esmu strādājusi dažādus darbus. Pirms nonācu bezdarbnieku pulkā, kafejnīcā mazgāju traukus. Tur bija vieglāk nekā šeit. Taču esmu strādājusi arī par vērpēju fabrikā, un tur bija daudz grūtāk. Tā kā visādi klājies, tāpēc esmu gatava apgūt arī šo amatu.
Pirmajā dienā ļoti piekusu, sāpēja mugura, bet tagad sāku pierast. Šajā viesnīcā viss jādara ļoti rūpīgi, daudz rūpīgāk nekā savās mājās: ikreiz jāiztīra visi kaktiņi, jānospodrina visi priekšmeti, visi stūrīši precīzi jānoloka gultasveļai utt.”
Inese un Dace iziet praksi viesnīcā Hotel de Rome
 
Inese Klāsupa:
„Man te iepatikās jau pirmajā dienā, kad tuvāk iepazināmies ar mūsu skolotājām – citām istabenēm. Ļoti laipni cilvēki, visu mums izrādīja, paskaidroja, iedrošināja. Tā arī sākām! Jākopj 18 numuri. Vissarežģītākā procedūra – lielo divguļamo gultu saklāšana pēc visiem noteikumiem. Zinu, ka mēs te daudz ko iemācīsimies, jo te nākuši mācīties arī mūsu kursa pedagogi, lai zinātu, kas un kā jādara un ko mācīt mums...”
Diploms – laba lieta
Kursu tulkam Dzintrai Bērziņai arī ir savs vērā ņemams viedoklis:
„Priecājos par mūsu uzņēmīgajām nedzirdīgajām meitenēm, kuras izmantoja šo iespēju mācīties un ar savu labo darbu prakses vietā nodrošinājušas arī savu nākotni. Darbs prestižā viesnīcā pavērs lielākas iespējas tālākajā darba dzīvē.
Jebkuram bezdarbniekam tā ir labākā izvēle – mācīties, apgūt jaunu amatu vai papildināt savas zināšanas un prasmes jau apgūtā amatā. Beidzot kursus, audzēkņi saņem nevis kādas firmas, bet valsts apstiprinātu izglītības dokumentu – diplomu. Ar to jau var drošāk pretendēt uz labāku vietu Latvijā un arī ārzemēs, kur nodrošināta stabila alga, tiek maksāti nodokļi un cilvēkam ir sociālās garantijas.
Oktobrī mācības sāks jauna nedzirdīgo grupa. Laipni lūdzam visus interesentus!”
Kā sākās sadarbība ar NVA?
Raiņa skolas skolotāja Inese Immure:
„To es nesauktu par sadarbību, bet par nejaušu gadījumu. Kādā citā jautājumā kontaktējos ar NVA darbiniekiem, un, starp citu, aizsākām sarunu arī par nedzirdīgo bezdarbnieku iespēju mācīties šīs iestādes organizētos kursos.
Sākumā no NVA puses bija šaubas, vai tas būtu iespējams: kā gan apmācītās istabenes varēs sekmīgi strādāt, būdamas nedzirdīgas? Man bija lielisks arguments: esmu bijusi daudzkārt ārzemēs, bet viesnīcās nekad man nav nācies nekontaktēties, pat neredzēt istabenes! Tātad viņas dara savu darbu nemanāmi, parasti bez klientu klātbūtnes. Pamazām arī NVA sāka atkāpties no savas iepriekšējās pozīcijas, un radās doma: jā, kāpēc gan ne!
Tad nu atlika vien komplektēt grupu. Te liela nozīme ir tieši individuālai pieejai. Izmantoju savu profesiju – varēju par šo iespēju pastāstīt vakarskolas jaunietēm, savām paziņām – bezdarbniecēm utt.
Vēl man ir doma, ka šādi kursi nepieciešami arī puišiem, – ar ievirzi celtniecībā. Daudzi jau strādā šajā nozarē neoficiāli. Diplomu vai amatprasmes sertifikātu viņiem nav, bet, ai, kā vajadzētu!
Kursos varētu apmācīt arī sociālos aprūpētājus, kuri tādi varētu būt gan nedzirdīgiem, gan dzirdīgiem aprūpējamiem cilvēkiem.
Esmu nākusi pie atziņas, ka LNS ļoti būtu nepieciešams pastāvīgs štata darbinieks, kas pārzinātu nedzirdīgo nodarbinātības un amatu kvalifikācijas jautājumus. Viņam darba netrūktu, un tas būtu svētīgi visiem – gan bezdarbniekiem, gan tiem, kas strādā.”
 
 
Kā sekot projekta „Mēs – sabiedrības daļa II”notikumiem?
Projekta norisi regulāri atspoguļos laikraksts „Kopsolī”. Par to varēs uzzināt arī LNS mājaslapā un reģionu klubos uz vietas. Bet jaunums ir tas, ka ziņas būs atrodamas arī reģionālajos preses izdevumos ievietotajos sludinājumos.
Vēlu visiem un katram – atrast sev vistīkamākos, noderīgākos pasākumus sev tuvākajā norises vietā un – uz tikšanos!
 
 
 
 
  

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas