23.12.2015
GADUMIJAS PĀRDOMAS
LNS prezidenta pārdomas
2015. gads LNS tāpat kā visi iepriekšējie gadi bija intensīva darba gads.
Neesam sēdējuši rokas klēpī salikuši, arī šis gads bijis ražīga darba gads – esam piesaistījuši finansējumu un sekmīgi realizējuši projektus gan biedrību mērogā, gan LNS mērogā.
Latvija pirmajā pusgadā bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, un līdz ar to arī LNS bija jāuzņemas zināmi pienākumi. Ir liels gandarījums par sekmīgi noorganizēto Eiropas Nedzirdīgo savienības (EUD) semināra, Ģenerālās asamblejas un LNS 95 gadu jubilejas pasākuma norisi, par kuriem atzinīgus vārdus saņēmu no citu Eiropas nedzirdīgo organizāciju pārstāvjiem.
Tam visam klāt arī valsts institūciju pārstāvju atzinīgie vārdi EUD semināra laikā par LNS veikumu un sadarbību ar valsts institūcijām. Tas liecina, ka, par spīti visādiem kreņķiem, mūsu darbs nav bijis velts un paveiktais ir novērtēts.
Vēl gribu atzīmēt Nedzirdīgo nedēļas pasākumu norisi, kuru ietvaros nedzirdīgo kopienas aktualitātes, sevišķi informācija par zīmju valodu, tika atspoguļota masu medijos.
Tāpat kā iepriekšējos gados esam sekmīgi realizējuši valsts deleģētās funkcijas, kuru realizācijai valsts šogad bija piešķīrusi vairāk nekā 1.7 miljonus eiro. Nedzirdīgo kopienas locekļiem esam nodrošinājuši ilgi gaidīto iespēju – saņemt valsts apmaksāto planšetdatoru un sadarbībā ar LMT speciālu mobilā interneta pieslēgumu to lietotājiem.
Protams, kā jebkurā darbā ir bijuši arī nepatīkami pārsteigumi, bet par tiem negribu izteikties, jo uzskatu, ka viss notiek, kā tam jānotiek, un, ja ir kas ne-patīkams, tad gala rezultātā šim procesam ir arī kāds pozitīvs moments.
Ar ko īpašs bijis 2015. gads? Manā skatījumā – ar nedzirdīgo kopienas panākumiem, gan starptautiskā, gan vietējā līmenī īstenojot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Politiķu un sabiedrības izpratne mainās – notiek pāreja no medicīniskā modeļa, kas uzsver cilvēka nespēju un atkarību no citiem cilvēkiem, uz cilvēktiesību modeli, kur uzsvars tiek likts uz personas ar invaliditāti tiesībām, patstāvīgu dzīvi un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos.
Tik plašu zīmju valodas pielietojumu publiskos pasākumos kā šogad neatceros – zīmju valoda bija redzama ANO sesijās Ņujorkā un Ženēvā, Eiropas Parlamentā, miljoniem skatītāju pie TV ekrāniem šovā “America’s Next Top Model” un, protams arī Latvijā – TV, LNS rīkotajos publiskajos pasākumos, LNS pārstāvju tikšanās reizēs ar valsts institūciju pārstāvjiem, skolās, iestādēs un daudz kur citur. Tas viss apliecina, ka ar zīmju valodu mēs varam sasniegt daudz!
Nākamais gads būs 2015. gadā iesākušos procesu turpinājums. Turpināsies darbs ar valsts institūciju pārstāvjiem, lai panāktu vēl plašāku ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti īstenošanu Latvijā un uzlabotu nedzirdīgo kopienas dzīves kvalitāti. Turpināsim iesāktos LNS īpašumu remontdarbus, smags darbs gaidāms valsts deleģēto funkciju realizācijas nodrošinājumā, kam valsts 2016. gadā plāno piešķirt gandrīz 2 miljonus eiro.
Šogad atskatījāmies uz divos gados paveikto. LNS kongresā apstiprinātās darbības programmas realizācijā daudz ir paveikts, bet arī daudz vēl izdarāms. Protams, ir plāni un ieceres, bet, pirms tās nav realizētas, negribu izteikties – kā saka, ka tik nenoskauž. Kad būsim realizējuši, tad lai nedzirdīgo kopiena vērtē.
Mēs neesam atrauti no sabiedrībā notiekošajiem procesiem, tāpēc ar prognozēm ir grūti nodarboties. Vai kāds no lasītājiem pagājušā gada beigās iedomājās par tautu lielo staigāšanu uz Eiropu, par šo procesu ietekmi uz Latviju? Izmainījusies ekonomiskā un politiskā situācija, mainījušās politiķu prioritātes, veiktas izmaiņas likumos un normatīvajos aktos un tā tālāk – tas viss ir ietekmējis mūsu dzīves kvalitāti. Mūsdienās dažreiz situācija mainās tik strauji, ka situācijas attīstība jāanalizē nepārtraukti.
Nedzirdīgo kopienai un visiem tās atbalstītājiem Ziemassvētkos novēlu izbaudīt šo svētku brīdi, šo atelpu no ikdienas steigas, spožas svecītes eglītē, siltu uguni krāsnī, smaržīgas piparkūkas galdā un apkārt sirsnīgus tuviniekus un draugus, lai būtu prieks, lai gaisma un mīlestība mājo jūsu sirdīs un dod spēku ikdienas gaitās, un lai 2016. gadā jums pietiek gribas, spēka un veselības paveikt iecerētos darbus!
Kāds bija… Kāds būs?
Kārtējās gadumijas noskaņās Kopsolī lūdza LNS reģionālās biedrības pavērtēt, kāds katrai bijis šis gads un ko tās sagaida no nākamā gada, ko vēlētos tajā pieredzēt vai paveikt.
GUNDEGA PAŅKO, Liepājas RB priekšsēdētāja (attēlā 3. no kreisās) vērtē, ka šis gads bijis kā vienmēr: projekti, pasākumi, mēģinājumi… Viņa novērojusi, ka biedriem patīk apmeklēt kulinārijas/konditorijas nodarbības.
Patīkamāks pārsteigums Gundegai bijis saņemtais ielūgums no Liepājas Domes uz 2015. gada noslēguma pasākumu un koncertu jaunajā Liepājas koncertzālē „Lielais Dzintars”.
Negatīvs ir fakts, ka jaunieši aizbrauc uz ārzemēm. Gundega ļoti vēlētos redzēt biedrības pasākumos arvien vairāk un vairāk jauniešu.
“Nākamais gads visai LNS būs radošs un veiksmīgs, kā tas vienmēr ir bijis, citādi nevar būt, “ – Gundega par to ir pārliecināta.
AINĀRS OSMANIS, Pļaviņu RB priekšsēdētājs, bija pirmais, kurš sniedza atbildi. Viņš uzskata, ka 2015. gads iezīmējies kā pagrieziena gads. Aizvadīta biedrības 60 gadu jubileja. Biedru skaits ir stabilizējies uz 45, lai gan biedrībai būtu labāk, ja lielākā daļa no tiem dzīvotu Pļaviņās – reāli tikai 8 biedri dzīvo Pļaviņās, tāpēc ir grūti organizēt regulārus pasākumus.
Par nākamo gadu Ainārs prognozē – lielu izmaiņu Pļaviņu biedrības un LNS darbā nebūs. Vienīgi varētu būt vairāk diskusiju par brīvprātīgo biedru iesaisti biedrības darbā. Iespējams, būs grūti sagatavot pašdarbnieku uzstāšanos kārtējā Nedzirdīgo dienas koncertā, jo jau šogad tajā nepiedalījās 2 biedrības, kuras nespēja sagatavot jaunus priekšnesumus kopš pašdarbības festivāla jūnijā. Pašdarbniekus var saprast – arī viņi grib atpūsties, paskatīties priekšnesumus.
MĀRĪTE SARKANE, Rēzeknes RB priekšsēdētāja (1.lpp. attēlā 3. no labās), vērtē šo gadu savai biedrībai kā mierīgu. Rēzekniešus iepriecinājis tas, ka par pašvaldības un LNS līdzekļiem biedrības mītnes kāpņu telpā tika veikts remonts. Protams, bija arī atsevišķas izcilas, pašu nopelnītas veiksmes, piemēram, biedrības interešu kluba “Zelta zivtiņa” dalībnieki starptautiskajās spiningotāju sacensībās Lietuvā 9 valstu konkurencē Latvijai izcīnīja pārliecinošu pirmo vietu.
Nākamajā gadā, Mārīte uzskata, vispirms jākoncentrējas uz kārtējo pašdarbības festivālu, kas notiks 4. jūnijā Rēzeknē, Pils ielā 4 Latgales vēstniecībā „Gors”.
Mārīte ir ļoti iepriecināta, ka Rēzeknes RB ir daudz brīvprātīgo, kas nesavtīgi palīdz pasākumu organizēšanā. Nākamajā gadā iecerēts arī lielāks sportisks pasākums – Artūra Vindača vadītā interešu kluba “Juniors” pasākuma “Vasals sportā” 5 gadu jubileja.
ANITA CEPLE, Smiltenes RB priekšsēdētāja (attēlā 2. no kreisās), atceras, ka šis gads iesācies ar raizēm un uztraukumiem par festivāla sarīkošanu Alūksnē. Lai nu kā, tomēr lielais pasākums – LNS pašdarbnieku festivāls izdevās, noritēja raiti un sniedza gandarījumu visiem – gan dalībniekiem, gan skatītājiem. Vēlreiz Anitas paldies visiem tā dalībniekiem. Otrs priecīgākais notikums smilteniešiem bijis telpu kosmētiskais remonts.
Anita izsaka visu biedru kopējo pārliecību, ka nākamajā gadā pasaulē valdīs miers un draudzība. Bet par LNS nākotni viņa saka: liesim laimes Ziemassvētkos un zīlēsim!
DACE LĀCE, Valmieras RB priekšsēdētāja (attēlā 1. no kreisās), ir pārliecināta, , ka šis gads valmieriešiem bijis labs, jo izdevās izveidot lielu, dažādu paaudžu deju kolektīvu un iestudēt deju “Raganas dzen vēju”, ar ko uzstājās Alūksnes festivālā.
Ļoti patikuši LNS 95 gadu jubilejas svētki kopā ar tik daudzu Eiropas valstu pārstāvjiem – par to palicis daudz spilgtu iespaidu.
Nākamgad valmierieši cer uzstāties pašdarbības festivālā Gorā, kur šovasar bijuši ekskursijā. Pozitīvs fakts ir arī tas, ka NVA biedrībai piedāvājusi subsidēto darbavietu, kurā tagad 2 gadus strādās interešu pulciņa audzinātāja Sintija Kārkliņa.
Raugoties uz priekšu, jācer, ka LNS prezidents mācēs ievirzīt LNS uz labām pārmaiņām, ka LNS un RC spēs strādāt vienoti, ka LNS vadība neskoposies ar līdzekļiem nekustamo īpašumu remontiem un galvenais – algām saviem darbiniekiem.
Dace filozofiski secina: “Par nākamo gadu plašākā mērogā grūti spriest, jo pasaule ir nemierīga un ātri mainās.: dzīvojam tagadnei – kas būs nākotnē, to jau redzēsim.”
ELVĪRA ČAIKA, Daugavpils RB priekšsēdētāja (attēlā 1. no labās), arī piemin remontu biedrības telpās un uzsver, ka ar to šis gads daugavpiliešiem bijis īpašs, jo šis remonts beidzot likvidējis senā ugunsgrēka sekas. Pie nozīmīgākajiem biedrības notikumiem Elvīra pieskaita Regīnas Radkevičas organizēto ekskursiju uz Lietuvā izveidoto unikālo pastaigu parku. Daudzi biedri guvuši pozitīvas emocijas arī Sporta dienā un cer, ka šis nav pēdējais gads, kad biedrība viņus šādi iepriecina.
Par nākamo gadu Elvīra saka: „Ikviens klusībā vai skaļi vēlas, lai nākamais gads būtu labāks par aizvadīto. Uz to raugāmies ar optimismu, ceram uz savu biedru atbalstu un aktivitāti. Turpināsim iepazīstināt biedrus ar Latvijas skaistākajām vietām, rīkosim kopīgus svētkus un citas radošas aktivitātes. Viss būs labi un vēl labāk.”
Kā jau KS ziņoja, Kuldīgas RB nesen notika ārkārtas kopsapulce, kura pārvēlēja biedrības valdi un priekšsēdētāju. Jaunais priekšsēdētājs Guntis Dāvids nebija gatavs runāt ar „Kopsolī”, tāpēc palūdzām ar savām gadumijas pārdomām dalīties Kuldīgas RB valdes locekli ŽANETI ŠKAPARI. Lūk, Žanetes stāsts!
“Gads bijis ļoti raibs – notikumiem bagāts. Biedrība veiksmīgi realizējusi visus izvirzītos uzdevumus, atlikuši vēl pēdējie pasākumi, kas jānovada, un gads kopsummā būs noslēdzies ar pozitīvu rezultātu. Notikuši daudzi pasākumi, un patīkami ir tas, ka no pavisam mazas biedrības esam izauguši līdz šābrīža biedru skaitam – 80!
Kas priecē ? – viennozīmīgi tie ir paši superīgie Kuldīgas biedri. Īpašs liels PALDIES pienākas vecākajai paaudzei – viņi ir atsaucīgi, pretimnākoši un aktīvi pasākumu apmeklētāji. Jaunajiem noteikti jāņem piemērs no viņiem. Priecē biedrības pašdarbnieki – Raimonda Tabaka, Sandris Liepiņš, Sandris Līdeks, Armands Hildebrants, Gunta Jurševska, Ligita Liepiņa, Vilma Gregore, ar kuriem vakaros tiekamies mēģinājumos, kas dod tik daudz pozitīvas enerģijas visiem.
Kas priecē vēl? Tas, ka biedriem tiek dotas daudzas iespējas sevi pilnveidot pie rokdarbu pasniedzējām Līgas Immures un Santas Ķeķes, dejot un vingrot nodarbībās pie Aijas Palmas, apmeklēt psihologa lekcijas pie Daces Gielas. Ar decembri NVA projekta ietvaros mūsu biedrībā darbu uzsāk interešu pulciņa audzinātāja Svetlana Gārne.
Priecē, ka ir jaunas idejas un vēlmes nāk no biedriem – ja to nebūtu, virzība nākotnē apstātos, pazustu vēlme darboties. Jo viss, ko darām, ir priekš mums pa-šiem, mūsu biedriem.
Ļoti ceru, ka izdosies realizēt visu iecerēto, jo plāns 2016. gadam jau sagatavots. Pieturēsimies pie vērtībām, kuras ir gadiem pārbaudītas. Jaunums būs sieviešu klubiņš, kas sāks savu darbību janvārī. Idejas autore ir Līga Immure.
Ziemassvētkos un gadumijā visiem LNS biedriem novēlu nezaudēt cilvēcību, sapratni, iejūtību un sirds siltumu. Būsim pacietīgi un iecietīgi viens pret otru. No-vēlu, lai katrā ģimenē ienāk Ziemassvētku gaisma un tā dievišķā mīlestība, kuru mēs šajos svētkos pieminam! Veselību visiem, lai piepildās sapņi, lai silta māja un paēdusi ģimene. Lai mīlestība piepilda jūsu sirdis, lai tā nezūd un pavada katru visā nākamajā gadā!”
Ventspils RB priekšsēdētāja RAISA CIVKUNOVA (attēlā 2. no labās) par lielu un patīkamu pārsteigumu uzskata valsts apmaksāto planšetdatoru izsniegšanu un LNS vienošanos ar LMT par īpaši zemu tarifu nedzirdīgajiem planšetdatoru lietotājiem.
Par nākamo gadu runājot, Raisa piemin ventspilnieku sapni – kaut reizi doties ekskursijā ar prāmi uz Zviedriju, kam līdz šim nav pieticis naudas. Nekas cits īpašs biedrības dzīvē nav plānots. Tāpat kā šajā gadā notiks dažādas aktivitātes gan svētkos, gan citās dienās.
Rīgas RB priekšsēdētāja MĀRA LASMANE (attēlā vidū) uzskata, ka šis gads bijis ļoti darbīgs, meklējumiem un ieguvumiem piepildīts. Skaisti nosvinēta arī Rīgas RB jubileja. Par patīkamu pārsteigumu Māra uzskata faktu, ka Rīgas RB grupas pašas sākušas organizēt pasākumus, ekskursijas pat ar tulkiem – malači!
Māra cer nākamajā gadā no biedriem sagaidīt vairāk brīvprātīgo palīgu, vairāk jaunu ideju un aktīvāku iesaistīšanos biedrības dzīvē.
Arī Mārai ir filozofisks skatījums uz nākotni: „Saskatīsim pasauli arī citās krāsās – ne tikai melnā un baltā. Ticēsim brīnumiem un nezaudēsim cerību par gaišāku un skaistāku rītdienu. Gaišus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno 2016. gadu!”
Katram savs gads: īpašs, ražīgs, grūts, saspringts…
Tuvojoties gadumijai “Kopsolī” vērsās arī pie visu četru LNS SIA vadītājiem, rosinot dalīties pārdomās par aizvadītā gada notikumiem un ieskatīties nākamajā.
SIA “LNS Surdotehniskās palīdzības centrs” vadītājs ARNOLDS PAVLINS: 2015. gads mums bija īpašs. Mēs sākām strādāt ar veselu virkni jaunu tehnisko palīglīdzekļu. Populārākā, protams, nedzirdīgo vidū bija digitālā vizuālās saziņas ierīce (planšete). Tas bija gan surdocentra darbiniekiem, gan mūsu klientiem kaut kas pavisam jauns. Esmu dzirdējis daudzas labas atsauksmes.
Esam arī daudz devušies uz reģioniem, apkalpojot mūsu klientus. Domāju, ka kopumā gads mums bijis veiksmīgs. Nepatīkami pārsteigumi? Nu nezinu – pašlaik LNS notiek Labklājības ministrijas audits tieši par tehniskajiem palīglīdzekļiem. Redzēsim, kā novērtēs mūsu veikumu…
Surdocentrs arī nākamgad strādās apmēram tāpat. Lielas pārmaiņas neprognozējam. Domājams, to arī nebūs.
SIA “LNS Nekustamie īpašumi” vadītājs VARIS STRAZDIŅŠ: Aizvadītais gads mums varbūt bija viens no ražīgākajiem pēdējos gados veikto remontdarbu ziņā. Daugavpilī dzīvojamai mājai 18. novembra ielā 208 veicām koplietošanas telpu un kanalizācijas sakārtošanu, biedrības telpās Mihoelsa ielā 54 pirmajā stāvā izdegušajā daļā veicām kapitālo remontu, un tas jau ir iznomāts.
Rītausmas lielajā zālē nomainījām lampas, uzstādījām skatuvei papildprožektorus, iztīrījām telpas un teritoriju Elvīras ielā. Šos visus darbus veicām par aptuveni 100 tūkstošiem eiro. Turpmākajos piecos gados mēs nodarbosimies tikai ar esošo LNS īpašumu sakārtošanu. Neko jaunu nebūvēsim.
Mana pieeja darbiniekiem un nomniekiem palikusi nemainīga – pārliecinājos, ka daudzi no viņiem, piemēram, sētnieki, aizmirsuši, kas viņu līgumos par darba pienākumiem rakstīts. Nevar pats izdomāt: to es darīšu, bet to ne, tam alga par mazu. Vienkārši jāpilda tas, kas ierakstīts darba līgumā. Mēģinu ieviest darba disciplīnu.
Kā jau ikvienā darbā, ir bijušas gan patīkamas, gan arī nepatīkamas nianses. Pārsteigumu man sagādāja dažlaba darbinieka un arī kolēģu attieksme.
2016. gadā raugos samērā optimistiski. Paredzamos darbus zinu, ir izstrādāts plāns nākamajam gadam. Nevar īsti teikt, ka tas būtu biznesa plāns, drīzāk rīcības plāns. Pēc dabas esmu diezgan konservatīvs un nekādas īpaši radikālas izmaiņas darbā neplānoju.
SIA “LNS Dane” direktore MARIJA GEDMINIENE: 2015. gads “DANEI” bija viens no visgrūtākajiem tās vēsturē. Ļoti grūti bija organizēt un uzturēt uzņēmumā ražošanu. Visu laiku nepārtraukti meklējām pasūtījumus. Tādi apstākļi radās sakarā ar ekonomisko krīzi Krievijā un Ukrainā, kur mēs pazaudējām daļu pasūtītāju. Tāpēc 2015. gads nebija tik ienesīgs kā iepriekšējie.
Varam tikai darīt visu iespējamo un cerēt, ka 2016. gadā SIA “LNS Dane” kolektīvam būs stabils un ritmisks darbs.
SIA “LNS Rehabilitācijas centrs” vadītāja SANDRA GERENOVSKA: Šis gads iezīmējies ar stingrāku valsts apmaksāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izpildes uzraudzību no Labklājības ministrijas (LM) puses. Agrāk mums iedeva zināmu summu, kuru lietojām pēc vajadzības un iespējām. Bet šogad bija jāizstrādā detalizēts katra pakalpojuma grozs, kas obligāti jāievēro nākošgad. Šogad to jau izmēģinājām dažiem pakalpojumiem.
Mūsu klienti kļuvuši drošāki un gudrāki – vairāk izmanto sociālo darbinieku un psihologa pakalpojumus. Īpaši jāuzsver, ka viņi vairs nebaidās apmeklēt psihologa konsultācijas. Tās izmanto daudzi jaunieši un ģimenes. Esam gandarīti, redzot izmaiņas klientos ar intelektuālās attīstības traucējumiem: kādi viņi atnāk un kādi aiziet no mums – it kā pavisam dažādi cilvēki.
Vēl šis gads bija īpašs ar to, ka sākām ciešāk sadarboties ar lietuviešu un igauņu tulku asociācijām, piemēram, oktobrī piedalījāmies konferencē par godu Lietuvas zīmju valodas atzīšanas 20 gadu jubilejai.
Šogad tika pabeigts arī lielais starptautiskais projekts Spreadthesign, kuru realizējot RC Zīmju valodas attīstības nodaļa ir iekļāvusi latviešu zīmju valodu pasaules apritē.
Šogad pēc psihologa ieteikuma pirmo reizi atzīmējām Sociālā darbinieka dienu. Ir svarīgi atskatīties un novērtēt sociālo rehabilitētāju, sociālo darbinieku un citu darbinieku veikumu. Notika arī psihologa lekcija un dažādas nodarbības, kurās paši bijām klientu lomā.
Nākamajā gadā plānojam noorganizēt zīmju valodas tulku starptautisku saietu – semināru, uz kuru aicināsim arī savus draugus lietuviešus un lektori no ASV Līzu Skotu Gibsoni. Ja valdība nākamgad iedos papildfinansējumu, tad sniegsim divus jaunus pakalpojumus.
Ko Jūs novēlētu Ziemassvētkos un Jaunajā gadā mūsu nedzirdīgo saimei?
ARNOLDS PAVLINS: “Saticību. Savstarpēju atbalstu un spēju sniegt palīdzīgu roku otram cilvēkam arī tad, ja jums ir atšķirīgi viedokļi. Izpratni par to, ka tikai kopīgiem spēkiem LNS spēs pārvarēt visas grūtības.”
VARIS STRAZDIŅŠ: “Ziemassvētkos un Jaunajā gadā visiem novēlu ikvienu darbu veikt godprātīgi pēc labākās sirdsapziņas un lēmumus pieņemt ar vēsu prātu. Lai ikvienam biedram priecīgi, silti Ziemassvētki savu tuvāko vidū un laimīgs jaunais 2016. gads!”
MARIJA GEDMINIENE: “Lai šajā Ziemassvētku laikā un Jaunā gada priekšvakara gaidās jūsu mājās valda miers un saticība, lai visiem ir laba veselība, lai izdodas izvērtēt paveikto, rast sparu un apņēmību jaunajiem darbiem! Priecīgus un gaišus svētkus!”
SANDRA GERENOVSKA: “Mūs ziemeļu zemēs daba nav pārāk lutinājusi šajā Ziemas saulgriežu laikā, dienas kļūst arvien īsākas, tumšākas, saule, ja arī parādās, ar mokām, pat netiek līdz koku galiem, daba ir auksta, koki kaili, un daba dus ziemas miegā. Arī cilvēkiem brīžiem uznāk smaguma un paguruma sajūta tieši šajā gadalaikā. Un ne par velti no seniem laikiem ir visām tautām, kas ziemeļos dzīvo, bijuši šie Ziemas saulgriežu svētki. Mums vajag šo svētku brīdi, šo atelpu, mums vajag aizdegt sveci, iekurt guni un ielaist Dievu istabā, lai būtu mums arī šis Ziemassvētku prieks, ģimenei sanākot kopā, lai būtu mums Ziemassvētku dāvināšanas prieks, ko vislabāk redzam bērnu acīs, tas prieks, kas bērnam ir par saņemto dāvanu, pieaugušajam bieži vispār ir nozudis no viņa dzīves. Raudzīsimies bērnos šajā Ziemassvētku vakarā un mēģināsim atcerēties, ka mēs arī kādreiz bijām bērni un kā mēs mācējām priecāties par visvienkāršāko lietu. Dzīve kļūst par daudz drūma un smaga, ja tajā pietrūkst pārsteiguma, brīnuma un prieka. Es novēlu visām ģimenēm, lai tām ir savā starpā ģimenes siltums, saticība, saderība, mīlestība un prieks. Es novēlu jums visiem, lai šie svētki nestu jums to dvēseles pārdzīvojumu, ko nesniedz mums ikdiena un lai Ziemassvētku miers, gaisma un mīlestība mājo jūsu sirdīs un dod jums spēku jūsu ikdienas gaitās. Novēlu visiem jums ļoti priecīgus, gaišus Ziemassvētkus!”
Pārpublicēts no laikraksta “Kopsolī” Nr.12