Search form

17.12.2007

Drukāt

15.11.2007. Aktivitātes publikācija Nr.13

LNS Goda biedrsViktors Joņins   Krasās pārmaiņas - dzīve pie jūras! Daiga Delle Daudziem mūsu Goda biedriem vecāki bijuši strādīgi cilvēki. Droši varu galvot, ka bieži tieši strādīgiem, k...
LNS Goda biedrs
Viktors Joņins
  
Krasās pārmaiņas - dzīve pie jūras!
Daiga Delle
Daudziem mūsu Goda biedriem vecāki bijuši strādīgi cilvēki. Droši varu galvot, ka bieži tieši strādīgiem, krietniem cilvēkiem izaug arī cienījama paaudze.
Tādi vecāki – zemnieki  bija arī mūsu Goda biedram Viktoram Joņinam. Pārsteigums – no daugavpilieša viņš nu  pārtapis par zvejniekciemieti un tagad ir Rīgas biedrības biedrs. Nu viņam ir dzīve pie jūras. Vai nav idilliskas vecumdienas? Tomēr izrādās, ka  abi ar sievu ļoti skumst pēc aktīvās dzīves, draugiem Daugavpilī. Zvejniekciema klusums, miers sākumā bijis gluži šokējošs. Vienīgais atzīstamais guvums — Zvejniek-ciemā ir svaigais jūras gaiss.
Dzīves rītausmā
Viktors dzimis 1932. gada 5. janvārī Krāslavas rajona Robežnieku pagastā.  Viņam ir arī vecāka māsa. Zaudējis dzirdi 3 gadu vecumā no ausu saslimšanas.
1940. gadā sāka mācīties Laizānu Valsts kurlmēmo skolā. Bet jau 1943. gadā transporta trūkuma dēļ mācības nācās pārtraukt. Tad sekoja kara gadi, un  tikai 1946. gadā varēja mācības atsākt, kopumā  pabeidzot 10 klases, šai laikā mainot skolas, – sākumā Lūznavas,  tad Maltas  un Freimaņu skola. Kad 1957. gadā atvēra Rēzeknes kurlmēmo skolu, arī tur Viktors paguva mācīties, un tā 22 gadu vecumā pilna izglītība beidzot bija iegūta.
Protams, uz pašu uzņēmumu savu klubu!
Pēc skolas beigšanas vasara pagāja dzimtajos laukos. Bet jau decembrī Viktors iestājās darbā. Tāpat kā daudzi mūsu cienījamie ļaudis, viņš izvēlējās strādāt Daugavpils MRU un ātri vien apguva grāmatsiešanas prasmi,  vēlāk gan pievēršoties galdniecības darbiem.
Viktors stāsta, ka, bieži braucot  no Daugavpils uz skolu Freimaņos,  pa vilciena logu pamanījis, ka nedzirdīgo klubu.
Un tā 1952. gadā, satiekot pāris nedzirdīgus jauniešus, viņu iedrošināts, devies uz šo klubu. Tas esot noticis īstajā vietā un laikā, un viņš ar pilnu jaudu meties iekšā visos pasākumos.
Un tad tapa ģimene
Skaisto sievu Tatjanu (interviju dienā man pretī sēdēja skaista, smaidīga kundze! aut. piez.) 1960. gadā arī noskatīja MRU, kur viņa tikko bija sākusi strādāt par  šuvēju. Viktors bijis tik neatlaidīgs, ka jau 1961. gadā tika svinētas kāzas.  Vairākus gadus gan nācās īrēt dzīvokli, līdz kā uzcītīgi un ilggadīgi MRU darbinieki  varēja saņemt vienistabas dzīvoklīti Daugavpilī. Pēc kāzām kādi pieci gadi tika veltīti labiem ceļojumiem – redzēti Karpati, Bulgārija, Rumānija u.c. Liels notikums toreiz bija  pats pirmais brauciens uz ārzemēm  LNS grupas sastāvā, ko viņi izpelnījās 1977. gadā kā vieni no uzņēmuma labākajiem strādniekiem. Joņinu pāris to uztvēra kā lielu godu un uzticību, jo toreiz robežas vēl nebija vaļā.
1966. gads laimīgs ar to, ka viņu laulību svētīja bērniņš – meitiņa Daina. Meita viņiem malacis –  ne tikai dāvājusi 3 mazbērnus (15, 13 gadus veci puikas un 3 — gadīga maz-meitiņa), bet arī ieguvusi augstāko izglītību. «Daina perfekti pārzina zīmju valodu, vienmēr palīdz mums! Arī maz-bērni pa druskai apguvuši mūsu valodu, jūtam tādu cieņu no viņu puses! Uz klubu esmu mazos ņēmis līdzi, tur tik klusi, pieklājīgi uz-vedas ka prieks! Tagad meita vada invalīdu bērnu namu Rīgā.»
Kā viņiem izdevās izaudzināt tādu jauku meitu
Tatjana stāsta, ka viegli nav bijis, jo  vīrs kā aktīvs pašdarbnieks bieži un daudz laika pavadīja klubā, Toties  Tatjana ar visu sirdi rūpējusies par mājas pavardu un visus spēkus veltījusi meitas skološanai. Nav laidusi pat ārā spēlēties, kamēr mājas darbi nebija atrādīti, vajadzīgās grāmatas lappuses izlasītas...
Kad meita paaugusies, tad jau viņa pati to visu gribējusi izdarīt pēc iespējas labāk. Sekmes vienmēr bijušas labas. Arī par studijām Rīgā meita izlēmusi pati. Arī tad Tatjana un Viktors aktīvi dzīvoja līdzi meitas gaitām Rīgā, palīdzēja gan ar naudiņām, gan mazbērnu auklēšanu.
«Vasarās mūsu mājās vienmēr dzīvoja mazbērni. Braucām ar velosipēdiem uz ezeru un visu ko izdomāju, lai padarītu interesantas viņu vasaras. Mazbērni vienmēr lūdza, lai viņus ved pie mums, atceras Viktors.
Ar sieviņu Tatjanu jau 46 laulības gadi pavadīti. Lūk, veiksmes atslēga – ģimenes siltums!
Kā tad Viktors kļuva  aktieris, dejotājs, sabiedriskais palīgs ?
«Tikko biju iestājies darbā MRU , mani tūlīt iesaistīja pašdarbībā. Bet mūsu laikos visi aktīvi spēlēja teātri, dejoja, tas bija kaut kā dabiski! Nekad neesmu bijis malā stāvētājs, man vajadzēja visur būt iekšā, visur būt noderīgam, palīdzēt ! Teātrī bijām kādi 12 — 14 cilvēki. Darbojos arī pantomīmā, dejoju. Reiz skatē dabūjām 1. vietu, bet 2. vieta mums vienmēr bija! Mūžīgi! Man un mūsu cilvēkiem patika tas, ko darām, tāpēc arī viss izdevās! Maskava redzēta, citas brālīgās republikas izbraukātas...
1987. gadā Maskavā bija veiksmīgas viesizrādes. Es kā labākais pašdarbnieks no Daugavpils toreiz tiku iekļauts šajā braucienā  Rīgas kolektīva sastāvā.
Toreiz bija maz izglītotu cilvēku. Man bija laba valoda, pateicoties stingrajai skolotājai Monikai Dzenei Freimaņu skolā.
Daugavpils biedrības vadītājs Pāvels Pavlins mani uzreiz ievēroja un pamazām sā-ka uzticēt dažādus pienākumus. Kad Pāvelu aizvilināja uz Rīgu, spēju jau daudz ko izdarīt tāpat kā viņš. Tam  biju labi sagatavots. Un tā no 1958. līdz 1960. gadam biju Daugavpils kluba vadītājs sabiedriskā kārtā. Biju arī arodbiedrības līderis.
Kad par biedrības  priekšsēdētāju ievēlēja citu, nācu talkā, kad viņš netika galā ar saviem pienākumiem. Beigās gan nācās sameklēt kādu citu labu cilvēku priekšsēdētāja amatam, un tā bija – Janīna Vaivode,  dzirdīga skolotāja. Redzēju, ka viņa būs vērtīgs cilvēks un iemācīju viņai gan zīmju valodu, gan iepazīstināju  viņu ar nedzirdīgo  pašdarbību. Janīna tiešām bija zelta cilvēks, pat sestdienās, svētdienās strādāja klubā. Kluba pašdarbība un sabiedriskā dzīve zēla!
Pats 1958. gadā noorganizēju tūrisma braucienus ar velosipēdiem. Cik nu kuram to velosipēdu tolaik bija, sanācām kopā 6 cilvēki un nobraucām  275 km. Par šo ideju man LNB pateicības nozīmīti piešķīra. Es pats vislaik, kamēr dzīvoju Daugavpilī,  biju biedrības valdes loceklis, rakstīju atskaites. Divas reizes piedalījos LNS kongresā.
Kad ir ko atcerēties
Vispār esmu lielu pateicību parādā Pāvelam Pavlinam par to, ka viņš man iemācīja visu to, ko zinu par organizatorisko, sabiedrisko darbu. Šad tad pārskatu savus daudzos ordeņus, piemiņas zīmes , diplomus par priekšzīmīgu, labu darbu... Ir, patiešām ir ko atcerēties!
No Latgales, no Daugavpils Rīga aizvilinājusi vairākus talantīgus cilvēkus. Tatjana jau arī reizi pa reizei ieminējās par aiziešanu uz Rīgu, bet turējos pretī ... Mani arī aicināja, bet atteicos, jo pārāk stipri mīlēju Daugavpili, tās dabu, arī māte, tēvs tepat blakus  laukos bija, vēlējos būt viņu tuvumā.
Visu mūžu esmu kaislīgs makšķernieks, sēņotājs. Ziemā spiningoju...
Kad 1995. gadā man kā aktīvam pašdarbniekam un sabiedriskam darbiniekam piešķīra Goda biedra nosaukumu, patiešām jutos pagodināts!
Dzīves pārmaiņas, atstājot dzimto pusi
«Meitas vīratēva nāve rosināja padomāt, kā dzīvosim tālāk...Meita gribēja, lai dzīvojam viņas ģimenei tuvāk. Tad nu pārdevām Daugavpils dzīvokli, par iegūto naudu Zvejniekciema dzīvoklī mums sanāca eiroremonts, un nu te mājīgi dzīvojam. Klusi gan. Skumstam pēc Daugavpils, tur tomēr gandrīz pusgadsimts interesanti  nodzīvots !
TV, grāmatas, prese – tā ir mūsu ikdiena.»
Viktors brauc uz Rīgu, uz Rītausmu  jaunākās ziņas klausīties,  Nedzirdīgo dienas koncertu skatīties. Šī gada Rēzeknes festivāls arī redzēts. Viņš joprojām dzīvo līdzi LNS darbam, notikumiem. Viņam patīk LNS ļaužu aktīvā rosība un padarītās labās lietas. Viktors zina, ka LNS strādā arī jauni darbinieki, taču, viņaprāt, joprojām labākie ir A.Pavlins, M.Piterniece un J. Groma. Paldies visiem par rūpēm!
Savukārt Tatjana brauc uz Rīgu meitai palīgos. «Arī draugi pie mums atbrauc un jūsmo par idillisko Zvejniekciemu, skaisto jūru blakām un fantastisko jūras gaisu!» tā mūsu Goda biedrs nobeidz šo sarunu dzīves garumā. 
 
 
 

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas